Jānis Dūklavs tiekas ar Kurzemes zemniekiem

Lai novērtētu sausuma radītās sekas, kuras Krīzes vadības padome 26. jūnijā visā Latvijas teritorijā definēja kā valsts mēroga dabas katastrofu, šīs nedēļas sākumā Kurzemē ieradās zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

Vispirms viņš apskatīja Ziru pagasta "Kalnarāju" saimniecību, kur saimnieks Raivo Špude pastāstīja, ka sausums skāris arī viņa ābeļu dārzu. Kociņi tikuši laistīti, bet daļa augļu tik un tā nobiruši, savukārt ne visi palikušie līdz rudenim būs tik attīstījušies, lai uzņēmējs varētu novākt labu ražu un iegūt gardu sulu, kas tiek piedāvāta tirdzniecībā.

Ziru tautas namā ministrs tikās ar Ventspils novada domes priekšsēdētāju Aivaru Mucenieku, zemniekiem Aigo Gūtmani  un Kārli Akumu. Sarunā piedalījās arī Lauku atbalsta un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra darbinieki, kuri kopā ar Jāni Dūklavu 25. jūnijā apskatīja vairākas Kurzemes saimniecības. Ministrs uzvēra, ka, no vienas puses, situācija daudzviet ir līdzīga – sausums skāris lielu daļu Latvijas lauku, bet, no otras puses, lauksaimnieki situāciju komentē dažādi. Kāds sūkstās, ka būs ļoti maza raža, bet cits saka, ka nemaz tik traki nav.

Zemnieku saimniecības "Stepnieki II" īpašnieks Aigo Gūtmanis atgādina, ka problēmas sākās jau pagājušajā rudenī, kad, kā atceramies, bija stiprs lietus un zemnieki nevarēja nokult visu ražu. "Lietavas mūsu pusē bija pat līdz decembrim, tikai janvārī dabā sākās stabilitāte, un sasala zeme, bet pavasarī mitrums bija milzīgs. Netikām laikus uz lauka, lai varētu sēt, jo zeme bija slapja un darbus ātrāk par 19. aprīli uzsākt nevarējām – tad uz lauka izgāja pirmā sējmašīna. Savukārt no 2. maija nokrišņu daudzums 56 dienās bijis 26 mm. Daudzās smilšu un mālā augsnēs viss iekalta. Labības attīstība apstājās, tā nesāka augt. Kādā laukā, kur parasti novācu piecas vai sešas tonnas no hektāra, tagad stiebru garums ir 10–15 cm, graudu skaits vārpiņā ir 4–6. Jautājums ir par to, vai kombains vispār tik zemu varēs paņemt to, kas tur ir, jo tik zemu vārpas parasti neaug," stāstīja Aigo Gūtmanis, piebilstot, ka ziemāji Kurzemes puses saimniecībās aizņem pat 70% sējumu, bet nu no tiem ir palikuši vien 20%. "Par vasarājiem vispār negribas runāt. Arī smilšainos laukos vārpas ir īsas, dzinumi ir reti. Raža šogad noteikti būs uz pusi mazāka, bet naudas izteiksmē mūsu ieguldījums uz lauka ir tikpat liels, kā tas ir katru gadu – ir izmantoti gan augu aizsardzības līdzekļi, gan minerālmēsli," sacīja lauksaimnieks. Pēc viņa teiktā, ārkārtas izsludināšana atvieglotu sarunas ar kreditoriem un Lauka atbalsta dienesta pārstāvjiem.

Zemnieku saimniecības "Akmeņkalni" vadītājs Kārlis Akums atzina, ka situācija piena lopkopībā ir vairāk nekā kritiska. Āboliņu varēja nopļaut tikai vienu reizi, pēc tam tas sausuma dēļ iznīka. Tas pats notika lucernas laukā. Manāmi krities piena izslaukums. Pagājušajā gadā vasarā dienā varēja iegūt 4300 litru piena, bet tagad izslaukums samazinājies uz pusi. Pirms laika atvērta skābbarības bedre, buļļi ēd sienu, kurš būtu jāizmanto ziemā.

Ieklausījies lielzemnieku teiktajā, Jānis Dūklavs vēlreiz atkārtoja, ka situācija saimniecībās ir ļoti dažāda, arī Kurzemē redzēti labi sazēluši kviešu laiku, bet vasarāji gan ir bēdīgākā stāvoklī. "Man šķiet, ka vislielākās problēmas ir lopkopībā, īpaši bioloģiskajiem saimniekiem, jo viņi nevar iedot laukiem nekādu papildu barību. Es jums tagad nevaru apsolīt, ka līs, tas nav mūsu spēkos, bet svarīgi ir panākt to, lai zemniekiem nebūtu sankciju. Mēs nevaram pateikt bankām, ko tām darīt, varam tikai lūgt, un sarunās ar bankām tās saslavēja zemniekus, ka viņi esot kārtīgākie kredītsaistību izpildītāji, tādēļ bankas ir maksimāli gatavas nākt pretim, kur vien tas būs iespējams. Svarīgi arī, lai Lauku atbalsta dienesta darbinieki izturas ar sapratni. Par naudas izmaksu zemniekiem šobrīd nav runas, jo raža nav novākta, un mēs nezinām, kādi būs rezultāti. Tagad nebūtu pareizi kaut ko tādu prasīt, jo nezinām, kāda būs neiegūtās peļņas daļa," rezumēja ministrs. Savukārt Ventspils novada lauksaimnieki, kuri novada pašvaldībai lūdza izsludināt ārkārtas situāciju, aktualizēja jautājumu par lauku apdrošināšanas sistēmas pilnveidošanu, jo vairums gadījumos apdrošināšanas nosacījumi neesot izdevīgi, turklāt sausuma radītos zaudējumus apdrošinātāji pagaidām nesedz.  

Marlena Zvaigzne

Marlenas Zvaigznes foto

Augļkopis Raivo Špude rāda ministram Jānim Dūklavam sausuma skartās ābelītes.