Nokrišņi vairs ražu neglābs

Šī gada sausums un karstums, kas lielākajā valsts daļā valdīja aprīlī, maijā un jūnijā, būtiski ietekmēs graudu ražu, – Eiropas Komisija prognozē, ka kviešu raža Latvijā samazināsies par 9 procentiem. Arī Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības speciālistu apsekojumi liecina – vasarāji, it īpaši Kurzemē, šogad cerojuši maz, vai nav cerojuši vispār, kas uz labu ražu cerēt neļauj.

Oskars Balodis, LLKC Augkopības nodaļas vadītājs: “Maijs un jūnijs ir tie mēneši, kad graudaugiem praktiski noformējas raža, izveidojas attiecīgo stiebru skaits uz kvadrātmetru un graudi vārpās. Būtiskākais šajā procesā ir mitrums, kura šogad trūcis praktiski visos laukos. Sausuma ietekmē Kurzemē vasaras rapsis maz zarojies, daudzi ziedi tukši, un tie nobirst. Biezība vasarājiem arī nav apmierinoša. Vidzemē un Latgalē atkarībā no tā, kur nokrišņi tikuši vairāk, lauki izskatās apmierinoši, tomēr mitrums, kas sagaidīts jūnija beigās un jūlija sākumā ļauj cerēt vien uz lielāku graudu rupjumu. Savukārt Zemgalē mitruma trūkumu vizuāli tik ļoti novērot nevar, jo šajā reģionā vairāk dominē ziemāju labības, kas spēja izmantot agro pavasara mitrumu.”

Ražas potenciālo samazinājumu apliecina arī prognozētie ražības rādītāji pērn un šogad.

Vasaras kvieši – Kurzemē no 3,1 t/ha (2017) uz 2,0 t/ha (2018), Zemgalē no 4,6 t/ha uz 3 t/ha, Vidzemē no 4,2 t/ha uz 2,5 t/ha, Latgalē no 3,8 t/ha uz 2,3 t/ha.

Vasaras mieži – Kurzemē no 2,8 t/ha uz 1,7 t/ha, Zemgale no 3,9 t/ha uz 2,8 t/ha, Vidzemē no 4,2 t/ha uz 2,5 t/ha, Latgalē no 3,5 t/ha uz 2,5 t/ha.

Kopējās graudaugu platības arī šogad ir 703,5 tūkstoši hektāru. Jāpiezīmē, ka visā valstī jau uzsākta ziemas miežu novākšana. Sausuma ietekmē to graudi gan ir sīkāki nekā vajadzētu, līdz ar to ražas būs vērtējamas kā apmierinošas.

Plašākai informācijai: Oskars Balodis, LLKC Augkopības nodaļas vadītājs, tālr. 28661751

Informāciju sagatavoja

Ilze Rūtenberga-Bērziņa,

LLKC sabiedrisko attiecību vadītāja

Uzziņai. Kultūraugu ražas prognozēšanu LLKC Augkopības nodaļas speciālisti veic, pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumiem Nr. 30 “Kultūraugu ražības prognozēšanas, lauksaimniecības statistikas izlases apsekojumu veikšanas un bruto seguma aprēķināšanas kārtība”. Kultūraugu ražības prognozes tiek veiktas desmit galvenajiem Latvijā audzētajiem kultūraugiem: ziemas kviešiem, vasaras kviešiem, rudziem, tritikālei, vasaras miežiem, auzām, griķiem, vasaras rapsim, ziemas rapsim un kartupeļiem. Prognozes tiek veiktas trīs reizes: divas reizes tiek apsekoti kultūraugi uz lauka, bet trešo reizi pēc kultūraugu novākšanas tiek veikta aptauja par iegūto ražību. Ziemājiem prognozes tiek veiktas maijā, jūlijā un augustā, vasarājiem jūnijā, augustā un septembrī, kartupeļiem jūlijā, augustā un oktobrī.