Salīdzina augsnes pirmssējas apstrādes tehnoloģijas

Skultes pagasta SIA Paparžkalni 4. jūlijā pirmo reizi pie jaunā zemnieka Kristapa Leča notika lauka diena. Tā bija organizēta par slimību un kaitēkļu ierobežošanu graudaugu sējumos, salīdzinot dažādu augsnes apstrādes tehnoloģiju izmatošanu. Kristaps ir iesaistījies LAP 2014.-2020. pasākumā “Atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informāciju pasākumiem”, kur sadarbībā ar Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru (LLKC) īsteno demonstrējumu. Piecu gadu ciklā vienā laukā trīs variantos lauksaimnieks veiks atšķirīgu augsnes apstrādi.

Demonstrējuma vienā variantā augsni pirms graudaugu sējas piecus gadus apstrādās ar aršanu. Otrā variantā – vienā gadā augsni diskos, otrā ars, bet trešajā variantā  zemi sējai sagatavos tikai ar minimālās apstrādes metodi  –  diskošanu. Lai novērtētu augsnes apstrādes variantu ietekmi uz kaitīgo organismu attīstību, reizi nedēļā tiek fiksēta vasaras kviešos kaitēkļu un slimību attīstība un izplatība, un rudenī katram variantam tiks noteikta raža un graudu kvalitāte, kā arī aprēķināta ekonomiskā efektivitāte un sniegts izvērtējums

Lauka dienu Paparžkalnos apmeklēja pārdesmit zemnieku, lielākoties no Limbažu, Salacgrīvas, Alojas novadiem, bet viens saimnieks bija ieradies pat no Dobeles. Ar viņiem tikās un par demonstrējumu pasākumiem kopumā, kā arī par integrētās audzēšanas pamatprincipiem stāstīja LLKC Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis. Ar Vidzemes apstākļiem piemērotākajām graudaugu šķirnēm iepazīstināja Linas Agro agronome-konsultante Maija Plūme. Pēc prezentāciju noklausīšanās un diskusijām dalībnieki devās uz lauku, kur iepazinās un salīdzināja  demonstrējuma variantus un uzklausīja Valsts Augu aizsardzības dienesta (VAAD) Vidzemes reģionālās nodaļas Nekarantīnas kaitīgo organismu monitoringa speciālisti, agronomi Ingu Bēmi par to, kā konstatēt kaitīgos organismus vasaras kviešos un veikt nodarīto postījumu uzskaiti, novērtēšanu un aizsardzības pasākumu lietošanas nepieciešamības novērtēšanu. Savā ikdienas darbā I. Bēme regulāri seko arī Limbažu puses zemnieku sējumiem, par ko ir informējusi VAAD rīkotajās mācībās Limbažos. Šoreiz speciāliste par kaitēkļiem un slimībām ar saimniekiem runāja pie labības lauka un tāda saruna bija praktiskāka. Viņa vispirms pastāstīja par to, kādi apsekojumi un uzskaite veicama graudaugu integrētajā audzēšanā, atgādināja par lauku vēstures žurnālu, mēslošanas plānu, augsnes analīzēm u. c. Speciāliste plašāk skaidroja par kaitīgo organismu novērojumiem visā Latvijā. Viņa mācīja, kā tas pašiem jādara. Tāpat arī par interaktīvās kartes pielietojumu, kurā var redzēt, kādas slimības  izplatās, kur tās jau ir kritiskajā fāzē. Saimnieki, kartei sekojot, var laikus reaģēt, un daudziem tā kļuvusi par pirmo palīgu. Kvieši vēl saimniecības demonstrējumu laukos nebija savārpojuši. Bija redzams, ka uzdarbojies lapgrauzis, uz zemākajām lapām varēja manīt arī slimību pazīmes. Tāpēc raisījās diskusija, vai vēl ir jālieto augu aizsardzības līdzekļi, vai nē. Sprieda, ka tiem vairs nebūtu lielas ietekmes un arī bīstamība nav liela.   

Lauka dienā saimnieki bija ieguvuši sev noderīgu informāciju, bet Kristaps  –  pirmo pieredzi uzņēmumā rīkot publisku, profesionālu saietu. Mazliet ir risks projektā iesaistīt jaunos zemniekus, bet Kristaps šo piedāvājumu uztvēra atbildīgi. VAAD speciālistes Ingas Bēmas sniegtā informācija atgādināja, ka svarīgi izvērtēt kaitīgo organismu nodarījumu, augu aizsardzības līdzekļu lietošanas nepieciešamību un ekonomisko izdevīgumu, kā arī uzsvēra kvalitatīvas augsnes apstrādes tehnoloģijas izvēles nozīmi kaitēkļu un slimību ierobežošanā.

Liels paldies SIA Paparžkalni par iesaisti demonstrējuma ierīkošanā un lauka dienas organizēšanā.

Brigita Skujiņa,

LLKC Limbažu konsultāciju birojs