You are here

Lauksaimnieki Zemkopības ministrijas reģionālajās konferences uzzina aktuālāko informāciju

Lauku attīstība

Zemkopības ministrija sadarbībā ar SIA Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs Valsts Lauku tīkla aktivitāšu ietvaros organizē reģionālās konferences lauksaimniekiem Esi informēts un ražo laukos. Ceturtdien, 31. oktobrī, pirmā konference notika Kurzemē – Saldū, kas bija plaši apmeklēta.

Tajā tika sniegta informācija par tiešajiem maksājumiem 2014. un 2015. gadā, Lauku attīstības programmas mērķiem un ES un valsts atbalstu lauksaimniecībai no 2014. līdz 2020. gadam, kā arī vietējo lauku teritoriju attīstības iespējām. Šāda programma paredzēta arī turpmākajās konferencēs, tāpat kā tiešraides translācija tīmeklī www.laukutikls.lv/tiesraide, kur tiks saglabāti arī pasākumu videoieraksti.

 

Pasākumu atklāja Saldus novada domes priekšsēdētāja Indra Rassa, uzsverot, ka konferences sarīkošanas izvēle pilsētai esot prieks un gods, turklāt patīkama pēdējos gados izveidojusies sadarbība ar Zemkopības ministrijas pakļautības iestādēm reģionā  – LAD, LLKC un citām.

Latvijas zemkopības ministre Laimdota Straujuma sacīja, ka šis laika posms ir ļoti svarīgs lauksaimniekiem, jo turpmākajos mēnešos tiks nolemts, konkrēti kādu finansējumu no ES saņemsim turpmākajos septiņos gados. Tagad visiem kopā vēl ir iespējams spriest par šīs naudas izmantojumu, mainīt prioritātes un apzināties savas spējas. Patīkami apzināties, ka iepriekšējā gadā par 21% palielinājusies eksporta produkcijas daļa pārtikas, lauksaimniecības un zivju produkcijas realizēšanā, un par 17%  –  meža nozarē, kopā par 23%, kas ir rekordaugsts skaits. Visas nozares ir pārsniegušas iepriekšējā gada sešos mēnešos sasniegto. Jānoskaidro, ko vēlamies sasniegt, neatkarīgi no tā, saimniekojam mazā vai lielā saimniecībā. Galvenais ir tas, ka lauksaimniekam jāražo produkcija un katram zemes hektāram jādod vērtība. Svarīgi, lai laukos dzīvotu ģimenes, kurās darbotos gudri un zinoši cilvēki. Tiešie platību maksājumu 2020. gadā, iespējams, sasniegtu aptuveni 147 eiro uz hektāru, taču maksājumu struktūra ir ļoti sarežģīta, un jādomā, kā to labāk izmantot.

Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete pateicās visiem akciju dalībniekiem, kuri palīdzējuši aizstāvēt Baltijas valstu situāciju Kopējās lauksaimniecības politikas budžetā, kurš kopumā, salīdzinot ar aizvadīto periodu samazināts pat 17%, bet Latvijas bijis labvēlīgs. To līdzējusi panākt motivēta un vienota komanda, kas runā vienā valodā, Baltijas valstu sadarbība un plaša informācija plašsaziņas līdzekļos. Atbildot uz zemkopības ministres jautājumu, Sandra Kalniete sacīja, ka daudzgadu ES budžets un pārejas regula tiks pieņemti šā gada novembrī, kad arī tiks skaidri zināms, cik saņems Latvijas lauksaimnieki.

Aktuālu informāciju par aktualitātēm sniedza Lauku atbalsta dienesta, Valsts augu aizsardzības dienesta, Pārtikas un veterinārā dienesta, Valsts meža dienesta, Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras vadītāji un darbinieki, kā arī AS Sadales tīkls pārstāvis par darba drošības jautājumiem.

Notika arī diskusijas trīs darba grupās – par lauku attīstības programmu, tiešajiem maksājumiem un vietējo attīstību. Tika iesniegts daudz jautājumu ministrei, kas vai nu tika uzreiz atbildēti, vai arī uz tiem tiks sniegtas atbildes personiski, kad konkrētā problēmai tiks rasts risinājums.

Pārējās konferences notiks: Zemgalē – 1. novembrī Jelgavā; Vidzemē – 8. novembrī Cēsīs; Latgalē – 22. novembrī Balvos.

 

Sagatavoja

Dace Millere

LLKC Informācijas nodaļas vecākā komunikāciju speciāliste

Foto: Māris Millers

Add new comment