Atgremotāju pilnvērtīgas ēdināšanas saimnieciskais nozīmīgums

Sausuma dēļ lielākajā daļā Latvijas saimniecību, kurās ir liellopi, aitas un kazas, galvenā problēma un rūpes ir rupjās lopbarības nodrošināšana gan patlaban, gan ziemošanas periodam.

Ilgstoša sausuma dēļ zālāji neaug, vietām tie ir izdeguši. Lopkopības saimniecības ir nopietnu izaicinājumu priekšā. Rupjo lopbarību šogad, kā reti kad, saimniecībās sāka gatavot maija vidū. Sausums nav ļāvis strauji ataugt zelmeņiem, tādēļ plānotie rupjās lopbarības krājumi ir par 20–70% mazāki nekā citos gados. Nokrišņu daudzums šogad ir bijis nevienmērīgs un nepietiekams, tādēļ zālāji dažādos Latvijas reģionos ir ar stipri atšķirīgu ražību.

Daudzās saimniecībās siens, ko sagatavoja maija vidū, jau ir izēdināts. Arī cerētie atāli ir ar pieticīgu ražību. Sausums un karstums ietekmējis lopbarības apjomus visā Latvijā un arī citās Eiropas valstīs, tomēr ievērojamas atšķirības ir pat novadu skatījumā. Latvijā vismazāk nokrišņu šajā sezonā ir bijis Kurzemē. Lielākie zaudējumi ir saimniecībām, kas šajā sezonā ieguldīja līdzekļus zālāju atjaunošanā. Sarežģīta sezona ir arī saimniecībām, kas centušās iztikt lielākoties ar dabīgajām pļavām un ganībām, šogad šādās platībās zaļās masas ir maz. Pieredzes bagātākie saimnieki patlaban cenšas aprēķināt dzīvnieku ēdināšanai nepieciešamo rupjās lopbarības vajadzību ziemošanas periodam, lai aplēstu turpmākās saimniekošanas iespējas, noteiktu saimniecībā atstājamo dzīvnieku skaitu, vai meklē iespējas iepirkt rupjo lopbarību. Tāpat tiek apzinātas vietas un tirgotāji, kur iespējams papildināt rupjās lopbarības, salmu un graudu krājumus.

Lai nodrošinātu atgremotājiem vajadzīgās barības vielas ar lopbarību, pirmkārt, lopbarībai ir jābūt.  Protams, jo kvalitatīvāka, jo labāk. Dzīvniekiem ik dienu ir jāuzņem barības sausna (sausnas kg), proteīns un enerģija noteiktā apjomā. Diennakts vajadzība pēc noteiktām barības vielām uzņemtajā barībā ir atkarīga no dzīvnieku vecuma, dzimuma, izmantošanas veida un produktivitātes. Slaucamo govju barības devā rupjo lopbarību – skābbarību, sienu, salmus – iekļauj ne mazāk kā 50–60% no kopējā diennakts izēdināmās barības apjoma. Nobarojamo liellopu, aitu, kazu barības devā rupjā lopbarība nedrīkst būt mazāk par 40% no kopējās devas.

Diennaktī uzņemamo lopbarības apjomu kontrolē pēc apēstā sausnas daudzuma diennaktī. Parasti tas variē no 1,8 līdz 3 kg barības sausnas uz 100 kg dzīvmasas.

Piemērs: slaucamā govs ar dienas izslaukumu 25 kg un dzīvmasu 700 kg x 3 kg sausnas = 21 kg barības sausnas, (skābbarībā, kuras kvalitāte ir apmierinoša un sausna ir 40%, piemērā minētai govij būtu jāuzņem 40 kg un 5 kg koncentrāti)

Barības kvalitāti nosaka lopbarības analīžu laboratorijā. Pēc sagatavošanas zāles skābbarībā ir jānotiek ieskābšanas procesiem (fermentācijai), to var izēdināt pēc 4–5 nedēļām pēc sagatavošanas. Uzsākot izēdināšanu, skābbarībai būtu svarīgi noteikt kvalitātes rādītājus. Siena un salmu kvalitāti var noteikt tūlīt pēc sagatavošanas un, vēlams, arī ziemošanas perioda otrajā pusē. Īpaši apstākļos, kad rupjās lopbarības kvalitāte būs ļoti atšķirīga, būtiski ir precīzi zināt tās ķīmisko sastāvu.

Nosakot barības kvalitāti pēc lopbarības sagatavošanas, precīzāk var veidot lopbarības izēdināšana plānu. Pārzinot barības rezerves un to kvalitāti, lopkopības saimniecības var plānot, kuru barību izēdināt rudenī, kuru – sezonā, kad paredzama atnešanās un laktācijas sākums, pašu kvalitatīvāko lopbarību paredzot dzīvniekiem, kas uzsāk laktāciju.

Proteīna nodrošinājumu piena lopkopībā nosaka, analizējot piena pārraudzības rādītājus. Ja pienā samazinās piena olbaltuma rādītāji, visbiežāk tas norāda uz nepietiekamu olbaltuma daudzumu barības devā. Būtiski ir noteikt urīnvielu pienā katrai slaucamai govij. Mēdz gadīties, ka urīnvielu nosaka visam ganāmpulkam kopējā piena paraugā, bet tad secinājumus var izdarīt visai nosacīti.

UZZIŅA

Urīnviela ir slāpekli saturošs ķīmisks savienojums, kurš rodas slaucamo govju vielmaiņas procesā nierēs un aknās no amonjaka, un to caur nierēm ar urīnu, kā arī ar siekalām un pienu izvada no organisma.

Urīnvielas saturs šajos sekrētos ir atkarīgs no proteīna un enerģijas nodrošinājuma govs organismā. Par optimālu urīnvielas saturu uzskata 15–30 mg dL^-1. Ja proteīna govij ir par maz, govs kaut kādu iemeslu dēļ neēd, vai arī barībā ir pārāk maz proteīna, radīsies problēmas ar dzīvnieka veselību.

Paaugstināts urīnvielas saturs pienā norāda, ka govs organisms neefektīvi izmanto proteīnu, trūkst enerģijas barības devā, vai arī pārāk daudz tiek izēdināti proteīna barības līdzekļi, kas liecina par neekonomisku ēdināšanu.

Ogļhidrātu apmaiņas traucējumi lielākoties izpaužas kā cukura līmeņa izmaiņas dzīvnieku organismā. Ogļhidrātu (cietes, cukuru) nepietiekamība barības devā izraisa proteīna un tauku maiņas traucējumus, kas izpaužas kā ketonvielu līmeņa celšanās asinīs un urīnā, laktējošiem dzīvniekiem arī pienā. 

Palielināts ogļhidrātu (cietes, cukuru) daudzums atgremotājiem izjauc normālos rūgšanas procesus priekškuņģī, pienskābes uzkrāšanos spureklī un dzīvnieku saslimšanu. Lai spureklis būtu veselīgs un labi strādātu, dzīvniekiem jānodrošina optimāls kokšķiedras (skābbarība, siens, salmi) daudzums.

Tā kā kokšķiedras bakteriālās sašķelšanas produkti – taukskābes – piedalās piena tauku sintēzē, tad kokšķiedras nepietiekamība atgremotājiem (slaucamajām govīm) barības devā izpaužas kā lipīdu līmeņa pazemināšanās asinīs, un līdz ar to samazinās tauku saturs pienā.

Dzīvniekiem būtiska ir tauku apgāde organismā, parasti no barības sausnas tauki mēdz būt 2,5–4%, svarīga ir barības devā esošo tauku kvalitāte. Tauku nepietiekamība, ja tā ir saistīta ar ogļhidrātu (cietes, cukuru) trūkumu barības devā, izraisa ķermeņa tauku pastiprinātu noārdīšanos un ketonvielu veidošanos. Rezultātā, īpaši laktācijas sākumā, liellopi var iedzīvoties smagās, bieži vien neatgriezeniskās vielmaiņas problēmās.

Anita Siliņa, LLKC Lopkopības kompetenču centra vadītāja

Vairāk informācijas lasiet LLKC žurnālā “Latvijas Lopkopis”. Žurnālu iespējams abonēt https://abone.pasts.lv/lv/latvijas_preses_izdevumi/zurnali/2044/2018_gads/ un visās VAS “Latvijas pasts” pasta nodaļās Latvijā.