Krūmmellenes jaunākais brālis sausserdis, 3.daļa

Pirmās ziņas, ka dārzkopji entuziasti ir sākuši Kamčatkas sausserža(Lonicera kamtschatica) savvaļas formu atlasi, ir datējamas ar 19. un 20. gadsimtu. Tas notika Krievijas teritorijā, Tālajos Austrumos. Tātad tā pēc būtības ir vēl pavisam jauna ogu kultūra ar pavisam nesenu vēsturi.

Lai sausseržus nosauktu par kultūraugu, bija jāiziet sekojoši posmi:

• Savvaļā cilvēki šīs ogas regulāri savāc uzturam un pārstrādei.
• Savvaļā esošo formu kopšana – iežogošana, lai pasargātu no zvēriem. Mazvērtīgāko formu izgriešana. Pārējiem – kopjošā griešana.
• Savvaļas formu audzēšana speciāli sagatavotos laukos, kuros veikta augsnes uzlabošana.
• “Tautas” selekcija, no šādi audzētām savvaļas formām atlasot produktīvākās un ar noteiktām ogu īpašībām.
• Introdukcija – no citiem apgabaliem ievestās formas tiek krustotas ar vietējām labākajām formām.
• Selekcijas darbs, tajā izmantojot šo augu genofondu no visas pasaules.

Sausseržu šķirnes un to raksturojums

Vērā ņemams selekcijas darbs, atlasot brīvās apputes pirmās un otrās paaudzes produktīvākos augus, sākās tikai pagājušā gadsimta 50.–70. gados. Taču tikai ap 2000. gadu varēja teikt, ka kultūra ir sasniegusi pilnvērtīga kultūrauga statusu, izejot pēdējo posmu. Līdz tam galvenā uzmanība bija pievērsta ražas un ogu lielumam, lai ogas būtu bez rūgtuma. Augu dažāda veida izturībai tika pievērsta mazāka uzmanība. Pašreizējā fāzē šī kultūra aktīvi sāk iekarot savu ekonomiski saimniecisko nišu. Sausserdim svarīga īpašība noteikti ir agrīnums, arī Latvijas apstākļos.

Krievijā ir daudzi sausseržu selekcijas centri. No Maskavas apgabala nāk šķirne ‘Siņička’, no Sanktpēterburgas – tādas Latvijā pazīstamas šķirnes kā ‘Vitaminnaja’, ‘Kolokoļčik’, ‘Kuvšinovidnaja’. No šīs pirmās paaudzes šķirnēm jau ir radītas nākamās – saldākās ‘Pavlovskaja’, ‘Desertnaja’, ‘Amfora’. Tādu zināmu šķirni kā ‘Ļeņingragskij Veļikan’, apstarojot ar gamma stariem, tika iegūta lielaugļainā šķirne ‘Nimfa’. No Ņižņijnovgorodas selekcijas centra nāk ražīga šķirne ‘Lakomka’. Šīs šķirnes augļi var sasniegt 0,75–1,2 g. No Barnaulas selekcijas centra nāk tādas šķirnes kā ‘Sinaja Ptjica’, ‘Goluboje Vereteno’ un ‘Zoluška’. No Tomskas selekcijas centra – šķirnes ‘Kamčadalka’, ‘Roksana’. No Bakčarskas selekcijas centra – ‘Tomička’, ‘Bakčarskaja’, ‘Sibirjačka’, ‘Dļinnoplodnaja, ‘Čeļabinka’, ‘Izjuminka’, ‘Siņeglazka’. No Piejūras selekcijas centra nāk tāda šķirne kā ‘Deļfin’. Šobrīd Krievijā ir pazīstamas vairāk nekā 100 dažādu sausseržu šķirnes. No turienes to daļa ir izplatījušās Eiropā, nonākot Polijā un Baltijā. Pastāvīgs selekcijas darbs pašreiz norit Polijā, no kurienes nāk tādas šķirnes kā ‘Wojtek’, ‘Jolanta’, ‘Zojka’, ‘Rebeca’, ‘Ruben’, ‘Aurora’, ‘Tola’. No Kanādas savukārt –  ‘Borealis’ sērijas šķirnes un vēl citas, kas izceļas ar to, ka tās ir vēlākas, tā nodrošinot ilgāku mehanizētās novākšanas laiku.

Selekcijas darbs ir saistīts gan ar lielāku augļu veidošanu, gan agru, gan vēlu šķirņu selekciju, lai paildzinātu novākšanas laiku. Mehanizētajai novākšanai ir svarīgi, lai augļi būtu ar stingru mizu, tie nebirtu nost no krūma, bet vienlaikus būtu viegli nokratāmi ar kombainu.

‘Amfora’ (Krievija)

Radusies kā šķirnes ‘Roksana’ sēklaudzis. Krūms ir ieapaļas formas, vidēja augstuma un skrajš. Dzinumi resni, ar antociāna krāsojumu. Lapas lielas un biezas, nedaudz ieliektas pa lapu galveno dzīslu. Augļi garenas (krūzveida) formas ar sašaurinājumiem ogu galos, ar līdzenu virsmu pie kātiņa. Augļu masa 0,7–1,0 g, miziņa auglim vidēja biezuma. Deserta auglis ar skābi saldu garšu. Garša 4,6 balles pēc 5 ballu sistēmas. Vidējā raža no 6–10 gadus veca krūma 1,1–1,5 kg. Augļi satur līdz 58,7 mg% C vitamīnu, cukurus 7,2%.

‘Bakčarskaja’ (Krievija)

Krūms spēcīgi augošs, līdz 1,7 m, vidēji stāvs, biezs. Augļi gareni – 20 mm, pilienveida (zvanveida) formas, pie kātiņa līdzenu virsmu, bet otrs it kā ierauts uz iekšu. Augļa masa 0,8–0,9 g, miza blīva. Garša saldi skāba, 4,6 balles, ar patīkami vieglu rūgtumu. Maz C vitamīna, cukurs 7,0%. Raža 1,8–2,5 t/ha. Augļu nobiršana no krūma vidēja, ienākšanās laiks – vidēji agra. Augļu izmantošana universāla.

‘Bakčarskij Veļikan’ (Krievija)

Krūms spēcīgi augošs, pat līdz 1,9 m, ovālas formas, ar retiem dzinumiem. Dzinumi resni, stāvi. Lapas ovālas formas, vidēji lielas. Augļi gareni, cilindriskas formas, garumā pat līdz 40 mm. Augļi lieli, masa pat līdz 1,8 g. Garša 4,8 balles, skābi salda, maiga, der desertam. Vitamīna C saturs vidējs, cukurs 8,4%. Augļi no krūma birst vidēji, labi transportējami, šķirne vidēji agrīna, universāla tipa.

‘Volšebņica’ (Krievija)

Krūms neliela auguma, līdz 1,3 m. Dzinumi tievi, parasti noliecas, krūms skrajš. Lapas virsma ieliekta, gareni ovālas formas. Augļi gareni – 19 mm, ovāli, nedaudz krūzveida formas. Virsma viegli viļņota. Augļi ar plānu miziņu un masu 0,7–0,9 g. Tie ir smaržīgi ar skābi saldu garšu, 4,3 balles. C vitamīna saturs mazs, cukurs arī tikai 5,9%. Šķirne ražīga, 4,1 t/ha, ar vidēju ienākšanās laiku, derīga pārstrādei.

‘Gerda’ (Krievija)

Krūms kompakts, ieapaļas formas. Lapas gareni ovālas. Līdzīgas formas augļi 15–17 mm garumā. Ar strupu galiņu pie kātiņa. Augļi nelieli 0,7–0,8 g, ar patīkamu skābi saldu garšu, 4,6 balles, deserta garša. Vitamīna C saturs ļoti svārstīgs, cukuru saturs augsts no 7–8%. Ražība no 3,8–5,6 t/ha vai 1–2 kg no krūma. Ogu nobiršana vidēja. Vidēji agra šķirne, universāla izmantošana.

‘Goluboje Vereteno’ (Krievija)

Krūms stāvs, dzinumi var sasniegt 1,8 m. Lapas gareni ovālas formas, nedaudz ieliektas pa lapas galveno dzīslu un smailu lapas galu. Augļi gareni, vārpstveida formas, ar ovālu augļa augšu un plakanu virsmu pie kātiņa. Augļu masa 0,8–0,9 g, garša saldeni skābena, 3,5 balles, un viegli rūgtenu piegaršu. Augļi ir samērā bagāti ar C vitamīnu, bet zemu cukuru saturu 3–6%. Ražība no krūma 1,9–2,3 kg vai 5,8 t/ha. Šķirne diemžēl spēcīgi birst, tādēļ nebūs piemērota mehanizētai novākšanai. Labākie apputeksnētāji ‘Morena’ un ‘Kamčadalka’.

‘Desertnaja’ (Krievija)

Krūms zems – līdz metram, biezs un puslodes formas. Zari resni, taisni, bet zaraini. Lapas ovāli garenas, pie pamatnes izstieptas, gali viegli noapaļoti vai smaili. Lapas biezas, pelēkzaļā krāsā. Augļi ovālas formas, pie pamatnes strupi. Tie ir 15 mm garumā, uz īsa kātiņa blīvi cits pie cita. Augļi pasīki 0,6–0,8 g, Miza gluda, bet blīva. Garša 4,0 balles, skābi saldena, bez rūgtuma. Augsts vitamīna C saturs 86 mg%, cukuru saturs 7,3%. Raža 1,5 kg no krūma vai 3 t/ha. Priekšrocība, ka vēla, labākais apputeksnētājs ‘Pavlovskaja’. Nav paredzēta komercdārziem.

‘Dļinnoplodnaja’ (Krievija)

Krūms skrajš, plašs un ieapaļas formas. Lapas sīkas, plati lancetiskas vai ovāli garenas. Augļi garenas formas ar 0,85 g masu. Garša skābeni salda, deserta, bez rūgtuma. Zems C vitamīna saturs, bet augsts 9% cukura saturs. Raža 3 t/ha. Šķirne agra, augļu biršana vāji izteikta.

‘Zoluška’ (Krievija)

Krūms blīvs, 1,3 m augsts, ieapaļas formas. Lapas gareni lancetiskas vai ovāli apaļas. Augļu masa 0,7–1 g, tie ir garenas formas skābi saldu garšu 4,1 balles un vieglu zemeņu aromātu. Raža 1,7 kg no krūma, vai 3,8–6,3 t/ha. Augļu biršana vāji izteikta, vidēji agra šķirne. Labākais apputeksnētājs ir ‘Kamčadalka’.

‘Kamčadalka’ (Krievija)

Krūms vidēji biezs, 1,8 m, ar otrādi konisku formu. Dzinumi īsi un resni, klāti ar matiņiem. Lapas gareni ovālas, nosmailinātas uz abiem galiem. Augļi 22–28 mm, garenas elipses formas pie pamatnes ar matiņiem, maigu mīkstumu un plānu miziņu. Augļi 0,8–1,1 g ar saldi skābenu garšu, 4,3 balles, ar zemu C vitamīna saturu un cukuru 6–8%. Ražas 1,2 kg no krūma vai 2,5–4,3 t/ha.

‘Morena’ (Krievija)

Krūms vidēja auguma ar ieapaļu formu. Lapas gareni lancetiskas formas un ķīļveida pamatni, ar spēcīgu vaska apsarmi. Augļi lieli, līdz 27 mm, ar maigu mīkstumu, pie pamatnes knābjveida formas, ar spēcīgu vaska kārtu. Augļu masa 1,0 g, garša 4,6 balles, skābi saldena. Miza blīva, viegli viļņota. C vitamīna saturs 54 mg%, cukura saturs 7,2%. Raža no krūma 1,2–2,5 kg vai 5,3 t/ha. Augļi nebirst, vidēji agra šķirne. Labākais apputeksnētājs ‘Goluboje Vereteno’.

Vēl Latvijā apritē ir ‘Nimfa’, ‘Pavlovskaja’, ‘Roksana’, ‘Sibirjačka’, ‘Silginka’, ‘Čeļabinka’ un citas šķirnes.

Diemžēl jaunākās šķirnes no Krievijas nav pieejamas, toties sekmīgi var izmantot gan Polijas, gan Kanādas selekcijas šķirnes, kuras pamazām nonāk līdz Latvijai un ir piemērotas mehanizētai novākšanai.

Māris Narvils,

Vecākais speciālists dārzkopībā