Aizvadīta lauka diena saimniecībā “Sproģi”

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs sadarbībā ar Pāvilostas novada Vērgales pagasta zemnieku saimniecību ”Sproģi”,  Agroresursu un ekonomikas institūtu un Latvijas Zemnieku federāciju šogad uzsāka  demonstrējumu  “Dažādu mēslošanas līdzekļu lietošanas demonstrējums laukaugu sējumos, lietojot tos dažādās kultūraugu attīstības stadijās, dažādos Latvijas reģionos”.

Demonstrējums ierīkots ar mērķi praktiski nodemonstrēt dažādu mēslošanas līdzekļu lietošanas efektivitāti laukaugu sējumos, lietojot tos dažādās kultūraugu attīstības stadijās. Demonstrējums turpināsies vēl trīs gadus ziemas kviešu ‘Skagen’ sējumos, kur tiks salīdzināti dažādi mēslošanas līdzekļi.

Demonstrējumā ierīkoti pieci varianti:

1. kontroles variants – kompleksais mēslojums dots pamatmēslojumā rudenī;

2. pamatmēslojums un pavasarī slāpekļa ar sēru papildmēslojums vienu reizi;

3. pamatmēslojums un pavasarī slāpekļa ar sēru papildmēslojums divas reizes;

4. pamatmēslojums rudenī, pavasarī slāpekļa ar sēru papildmēslojums un ārpussakņu (lapu) mēslojums vienu reizi;

5. pamatmēslojums un ārpussakņu mēslojums rudenī, pavasarī slāpekļa ar sēru papildmēslojums un ārpussakņu (lapu) mēslojums.

Šogad 28. septembrī z/s “Sproģi” notika demonstrējuma lauka diena, interese bija liela. Pasākumā piedalījās gan lauksaimnieki, gan konsultanti, gan zinātnieki, gan Valsts augu aizsardzības dienesta speciālisti, gan arī lauksaimniecības firmu pārstāvji.

Zemnieku saimniecība ”Sproģi” atrodas Vērgales pagasta Pāvilostas novadā, nodarbojas ar graudkopību.  Lauka dienas pirmajā daļā LLKC Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis iepazīstināja ar Lauku attīstības programmas demonstrējumu projektiem, kuri uzsākti LLKC sadarbībā ar zemnieku saimniecībām, zinātniekiem un sabiedriskajām organizācijām. Viņš informēja, ka demonstrējums par mēslošanas līdzekļu lietošanu graudaugos uzsākts vēl trīs saimniecībās Alūksnes, Dagdas un Krimuldas novados. Projektā tiks aprēķināta arī ekonomiskā efektivitāte katram variantam katrā reģionā ierīkotajam demonstrējumam, un rezultāti būs pieejami LLKC tīmekļvietnē.

LLKC Saldus konsultāciju augkopības konsultante Vita Cielava informēja par demonstrējuma ierīkošanu, veiktajiem novērojumiem un augšņu analīžu rezultātiem, kā arī par plānotajiem pasākumiem 2019. gadā. Saimniecības pārstāvis Ainars Vigulis pastāstīja par saimniecību un graudaugu audzēšanas tehnoloģiju savā saimniecībā.

Lauka dienā piedalījās Agnese Pinka, YARA Latvija agronome, kura pastāstīja par mikroelementu nozīmi graudaugu mēslošanā. Mēslošana caur lapām ir ātrs veids, kā novērst barības vielu trūkumu veģetācijas periodā. Mikroelementi darbojas kā dažādu fizioloģisko procesu katalizators, – deficīta gadījumā procesi augā tiek traucēti. Ir vērts atcerēties, ka mikroelementi ir nozīmīgi, lai iegūtu augstas ražas. Kopā no deviņiem barības mikroelementiem (B, Cl, Cu, Fe, Na, Mn, Mo, Se Zn,) graudaugiem ir nepieciešami tikai daži. Tieši šī iemesla dēļ ir ieteicams izmantot produktus ar atbilstošu barības elementu saturu, tādējādi ieguldot auga attīstībai nozīmīgos barības vielu maisījumos. Varš (Cu), mangāns (Mn) un cinks (Zn) ir atslēgas mikroelementi optimālai graudaugu augšanai. Augi ātri uzņem  uz lapām smidzinātas barības vielas. Izsmidzinot jāuzmanās lietot pārāk koncentrētus šķīdumus, lai nebojātu lapu virsmu. Demonstrējumā vienā variantā tika izmantots lapu mēslojums Yara Vita Gramitrel, lai nodrošinātu ziemas kviešu augus ar nepieciešamajiem mikroelementiem ziemotspējai. Novērtējums tiks veikts pavasarī pēc pārziemošanas.

Solveiga Maļecka, AREI Stendes pētniecības centra pētniece, pastāstīja par lauksaimniecībā izmantojamā zinātniskā projekta “Ieteikumu izstrāde vējauzas un citu izplatītāko nezāļu sugu ierobežošanas pasākumiem Latvijas apstākļos” ietvaros veiktajiem pētījumiem. Projektā apkopoti dati par izplatītākajām nezāļu sugām Latvijā ziemas un vasaras kviešos, konstatēts zemākais vidējais nezāļu skaits Zemgales reģionā, bet augstākais – Kurzemes un Latgales reģionos, kas atspoguļo saimniekošanas intensitāti katrā no reģioniem. Kopējais nezāļu skaits vislielākais ir mazajās saimniecībās (<100 ha), vismazākais – lielajās saimniecībās (500 līdz 1000 ha). Dominējošās nezāļu sugas atšķiras dažāda lieluma saimniecībās. To veicina neatbilstošu herbicīdu lietošana, nekvalitatīva sēklas materiāla iegāde, atšķirīgu kultūraugu audzēšana, atkarībā no saimniecības lieluma.

Jānis Kopmanis,  BASF Agro agronoms, pastāstīja  par nezāļu rezistenci pret herbicīdiem. Kas ir rezistence? Vienkāršiem vārdiem runājot, – rezistence ir izturība. Nezāļu rezistence pret herbicīdiem ir kādas nezāļu sugas augu spēja izturēt būtiski augstāku herbicīda koncentrāciju, izdzīvot un ražot sēklas pēc apstrādes ar herbicīdiem devā, kas parasti ir efektīva šīs sugas ierobežošanā. Rezistences izveidošanos izraisa izmaiņas augu gēnos (mutācijas). Jāpievērš uzmanība faktam, ka tā noteikti vairs nav tikai lielo un intensīvi saimniekojošo valstu problēma, bet gan ļoti reāla problēma arī Latvijā. Lai kādu dienu neattaptos pie nezāļu pārņemtiem laukiem un bez iespējām ar tām cīnīties, jāaicina jau laikus domāt par stratēģijām, kas ļauj novērst rezistences izveidošanos jūsu laukos!

Sanita Zute, AREI Stendes pētniecības centra vadošā pētniece, pastāstīja par vējauzas izplatību Latvijā. Vējauzas attīstība ir ļoti strauja. Veģetācijas periods līdz pilngatavībai vējauzai iestājās par 15–18 dienām agrāk nekā agrīnākajām labību šķirnēm, un par 20–25 dienām agrāk nekā vēlīnām labību šķirnēm. Strauji attīstoties, vējauzas augi patērē augsnes resursus, būtiski samazinot labības ražu. Ir svarīgi laikus pamanīt vējauzas klātbūtni laukā, kamēr augu skaits ir neliels un tos var mehāniski iznīcināt. 2013. un 2014. gadā veiktais pētījums visā Latvijas teritorijā parādīja, ka ar vējauzu piesārņoto lauku skaits pieaug. Iegūtie dati liecina, ka 82% novadu teritorijās apsekotajos sējumos ir sastopama vējauza. 17% apsekoto pagastu teritorijās konstatēti vairāki ar vējauzu piesārņoti lauki, no kuriem dažos laukos tās savairojušās ļoti daudz un netiek ierobežotas ar herbicīdiem, kā rezultātā izplatās uz blakus laukiem. Šobrīd situācija nav uzlabojusies.

Lauka dienas otrajā daļā dalībnieki devās uz demonstrējuma lauku, kur iepazinās ar iekārtotajiem variantiem, novērtēja sējuma kvalitāti, noteica augu skaitu uz 1 m². Tika salīdzināta, kā ir attīstījusies augu sakņu sistēma katrā no variantiem. Uz lauka turpinājās diskusijas par piemērotākajiem augsnes apstrādes agregātiem un graudaugu sējmašīnām.

2019. gadā kviešu veģetācijas perioda laikā tiks organizēta lauka diena, lai noteiktu variantu atšķirības, bet demonstrējumu rezultāti būs pieejami LLKC tīmekļvietnē.

Paldies z/s “Sproģi” saimniekiem  par iesaistīšanos demonstrējumā un lauka dienas organizēšanu!

Vita Cielava,

LLKC Saldus nodaļas augkopības konsultante