Rudens aršana vai starpkultūru audzēšana

Sezona dārzkopībā straujiem soļiem tuvojas finišam, ražas novākšana pamazām, bet noteikti beidzas. Pagaidām ir grūti prognozēt, kādi klimatiskie apstākļi izvērtīsies turpmāk rudens periodā. Taču jebkurā gadījumā kā noslēdzošais darbs paredzama rudens aršana.

Paskatīsimies no agrotehniskā viedokļa, kādas ir rudens aršanas priekšrocības un trūkumi. Rudens aršana ir zināmākais un plašāk pielietojamais augsnes apstrādes paņēmiens, kas tiek izmantots gadu desmitiem un pat simtiem.

Priekšrocības, kuras sniedz augsnes apstrāde rudenī

* Augu atlieku iestrāde. Pēc ražas novākšanas augu atliekas vienmēr paliek uz augsnes virsmas. Lielākā daļa slimību tieši tādā veidā pārziemo. Lai tās neradītu lielu un plaša spektra slimību izplatīšanās iespēju, tās ir obligāti jāiestrādā augsnē.

* Augu atliekas jāiestrādā augsnē, lai nodrošinātu augsnes auglību. Sadaloties augu atliekas nodrošina papildus organiskās masas ienešanu augsnē, tādā veidā uzturot organiskās vielas bilanci.

* Nezāļu sēklu iestrāde augsnes dziļākajos slāņos. Pēc kultūrauga novākšanas izaug kultūrauga sārņaugi, kas sadīgst pēc kultūras novākšanas, tur ir arī iepriekš sadīgušās nezāles. Ja kultūrauga novākšana ir bijusi saistīta arī ar augsnes uzirdināšanu, pārrakšanu, izkratīšanu, no sēklām sadīgs arī jaunas nezāļu sēklas, radot jaunus nezāļu dīgstus.

* Ja augsnes aramkārta tiek apvērsta un mehāniski pārvietota, tad augsnes daļiņas noteiktos apstākļos sairst, un uz lauka veidojas viendabīgs arums tā, ka nevar pat atšķirt, kur ir katrs arkla gājiens. Daudz kas gan būs atkarīgs arī no arkla noregulēšanas.

* Aršana aktivizē augsnes mineralizāciju, kā rezultātā atbrīvojas augiem pieejamās barības vielas un elementi.

Aršanas negatīvā ietekme

Tagad paskatīsimies, kādu negatīvu ietekmi atstāj aršana, ja tā tiek veikta nelabvēlīgos lauka apstākļos. Zemnieks vienmēr ir daudzu izvēļu priekšā, tajā skaitā arī rudens aršanā. Tādēļ pastāv uzskats par optimālu laiku rudens aršanai, kas parasti ir oktobra pirmā puse. Taču dzīve, kā vienmēr, ievieš savas korekcijas. Visvairāk aršanas termiņu var novirzīt tieši ražas novākšana un klimatiskie apstākļi. Katrā ziņā šo divu faktoru mijiedarbība var radīt ļoti nelabvēlīgus apstākļus aršanai. Ja ir ļoti sauss, kā šoruden, un nokrišņu raksturs pagaidām ir ļoti lokāls, mitruma izlīdzināšanās vēl nav vērojama.

* Arot sausu lauku, pirmkārt, pastāv iespēja, ka arklu var pat nedabūt augsnē, jo īpaši nelielās saimniecībās, kur ir mazākas jaudas traktori. Ja tomēr tas izdodas, augsne neirs, bet lūzīs pa gabaliem, tā veidojot ļoti nepievilcīgu ainu uz lauka. Tādos apstākļos, protams, nekas no iepriekš minētā pozitīvā nenotiks. Šāda aina būs vērojama smagāka mehāniskā (granulometriskā) sastāva augsnēs. Otra galējība būs vērojama smilts augsnēs, kur augsnes daļiņas, pilnībā zaudējot saķeri savā starpā, kļūst par plūstošu masu ar visām no tā izrietošajām sekām. Turklāt smagās augsnēs pastiprinās arī degvielas patēriņš un vairāk dilst arkla maināmās detaļas.

* Savukārt pagājušais gads pilnībā parādīja to, kas notiek, ja cenšas uzart mitru lauku. Tādos apstākļos nav iespējams veidot kvalitatīvu arumu, jo augsne būtībā tiek samuļļāta, atkal nesasniedzot nevienu no iepriekš minētajiem pozitīvajiem faktoriem. Notiek sekojošais: ja ir stingra velēna (nezāles), aruma augsnes sloksne netiks apvērsta, bet pusvērsta, tā pastāvot iespējai krist atpakaļ. Ārkārtīgi liela slodze un degvielas patēriņš būs traktoram. Lielas briesmas šādos apstākļos var radīt augsnes sablīvēšanās. Zem lielo traktoru riteņiem slapja augsne blīvējas ļoti ātri. Tā rezultātā augsne var tikt sablīvēta pat metra dziļumā un vairāk. Pēc tam radušās sekas likvidēt būs dārgi un dažkārt pat neiespējami. Skati, kādi bija redzami pagājušajā gadā, kad lauks tiek arts un pa aruma vagām skalojas ūdens, nav pieņemami ne pēc kādiem kritērijiem, jo tā būtībā ir augsnes iznīcināšana.

Ja saimniecībā ir paredzēts art, tad klimatiskie apstākļi ir ļoti rūpīgi jāizvērtē, jo to radītais ļaunums, ja augsne paliks neuzarta, būs mazāks, nekā par katru cenu veiktā aršana.

Otra apstākļu kopa, kas veidojas daudzu apstākļu summā, būtībā rada daudz augstāku bīstamību ilgtermiņā, jo tā izpaužas kā vispārēja augsnes degradācija.

* Augsnes fiziskā degradācija. No seniem laikiem ir pieņemts, ka, augsni uzarot, ziemā sals to izsaldēs, ies bojā dažādi kaitīgie organismi, un augsne kļūs irdenāka. Tā ir tikai daļēja patiesība, jo būtībā ziemas periodā mūsu nepastāvīgajos laika apstākļos – rudenī ar lietiem, ziemā sasalstot un atkūstot atkušņu laikā, – tiek radīti pastiprināti apstākļi augsnes fiziskai degradācijai. Tā rezultātā augsnes daļiņas atdalās cita no citas, un lietus un virsūdeņi tās vienkārši sāk pārvietot.

* Tātad rezultātā turpinās tālāka augsnes fiziskā sabrukšana, ko rada ūdens. Vienkārši veidojas ūdens erozija. Sevišķi bīstami tas var būt paugurainā apvidū, nogāzēs, vieglāka mehāniskā sastāva augsnēs, kā arī augsnēs, kuras ilgstoši nesaņem organisko vielu,  vai saņem to ļoti nelielos apjomos un tiek regulāri mēslotas ar minerālmēsliem.

* Vai rudens arumu var skart vēja erozija? Var, un kā vēl, ja augsne sasalst un veidojas bezsniega apstākļi. Pēdējos gados sniega segas biezums un tās veidošanās periods arvien sarūk. Sasalusi augsne kailsala apstākļos un vējainā laikā arī var tikt degradēta. Erozijas sekas Latvijas apstākļos nākas redzēt arvien biežāk.

* Var notikt augsnes pastiprināta mineralizēšanās, kas var būt labvēlīga augu augšanas laikā, taču ne rudens arumā. Tas rada nākamo ķēdes posmu.

* Augu barības elementu izskalošanās ir viens no nopietnākajiem argumentiem, kas nostājas pret aršanas lietderīgumu. Vai tas tiešām ir tik bīstami, diemžēl jā, un tam ir vairāki iemesli. Zemais organiskās vielas saturs Latvijas augsnēs liedz augsnes adsorbcijas procesā saturēt barības elementus, lai tie neizskalotos. Minerālmēslu lietošana rada paaugstinātu izskalošanas risku. Zemā augšņu mikrobioloģiskā aktivitāte arī pastiprina šo efektu. To ļoti sekmē rudens lietavas (2017. gads) un nepastāvīgie klimatiskie apstākļi ziemā. Tas gan rada draudus lokāli konkrētam laukam un saimniecībai, gan ir drauds videi kopumā, jo pa grāvjiem izskalotie elementi nonāk upītēs, tālāk lielās upēs, un galapunkts ir Baltijas jūra. Tālākā ķēdes reakcija jau notiek jūrā, slēpti no mūsu acīm, radot tādu ilūziju, ka tik traki jau nav. Diemžēl ir traki, jo daudzās ieskalotās barības vielas rada tālāku ietekmi. Vēl viens aspekts, –minerālmēsli ir ļoti dārgs resurss. Redzam, kā kāpusi to cena kaut vai pēdējā desmitgadē. Domāju, ka to ir izjutis katrs zemnieks. Tādēļ nesaprotama ir sekojoša lieta. No vienas puses, gan administratīvi, gan agronomiski ir pamatota prasība, lai zemnieki paši un konsultanti izstrādātu mēslošanas plānus, kuros ir pietiekoši spraiga cīņa par katru tīrvielas kilogramu minerālmēsliem, lai tikai viss būtu atbilstoši augu prasībām un sabalansēts. Tik tālu viss saprotams un pareizi, tikai, no otras puses, augsni uzarot, mēs rūpīgi kalkulētos barības elementu tīrvielas kilogramus ar vieglu roku atdodam vairāku faktoru “rokās”, kas daļu no tiem aizskalo vienkārši prom. Rūpīgi veiktais darbs būtībā lielā mērā tiek iznīcināts. Tādos apstākļos runāt par precīzo lauksaimniecību un tās labvēlīgo ietekmi, jo īpaši no mēslošanas viedokļa, ir nenopietni.

* Augsnes auglības veidošanā ļoti liela nozīme ir mikroorganismiem, bet to darbība, augsni regulāri arot, tiek būtiski traucēta. Kādēļ tā notiek? Augsnē mītošos mikroorganismus varam sadalīt divās lielās grupās. Vieni ir aerobie, kuri darbojas 0–15 cm dziļumā, neiekoptās augsnēs vēl seklāk. Otrie – anaerobie, kuriem gaiss (skābeklis) nav vajadzīgs, un tie darbojas augsnē dziļāk par 15 cm. Tas nozīmē, ka mikroogranismi darbojas atšķirīgi un tiem ir ļoti svarīga konkrētā vide. Kas notiek rudens aršanas laikā? Aerobos mikroorganismus mēs iearam augsnes apakškārtā, kur gaisa vairs nav, un tie iet bojā. Savukārt anaerobos mikroorganismus mēs uzarot iznesam augsnes virskārtā, tā radot brīvu gaisa pieeju, kas atkal būtībā ir nāves spriedums šāda tipa mikroorganismiem.

Turpmāk vēl.

Māris Narvils.

Vecākais speciālists dārzkopībā