You are here
Izmēģina jaunus mēslošanas un augsnes ielabošanas līdzekļus
LLU Zemkopības institūtademonstrējumā par jaunu mēslošanas un augsnes ielabošanas līdzekļu lietošanu integrētajā lauksaimniecībā zemnieku saimniecībā “Priednieki” aktīvi iesaistījās arī LLKC speciālisti – rīkoja lauka dienu, sadarbojās projekta ietvaros un atbalstīja pašu ieceri, kopā ar institūta vadošo pētnieku Aivaru Jermušu atbalstot ideju ierokot demonstrējumu Salas novada saimniecībā.
Demonstrējums tika ierīkots z/s “Priednieki” (Salas pagasts, Salas novads) 2018. gada pavasarī. “Priednieku” īpašnieks Arnis Strauss ir agronoms un piekrita ierīkot demonstrējumu savā saimniecībā. Zemnieku saimniecība “Priednieki” dibināta 1996. gadā, nodarbojas ar graudaugu audzēšanu, kā arī tomātu, puķu stādu audzēšanu segtajās platībās un zemeņu audzēšanu atklātā laukā.
Demonstrējuma ierīkošana. Demonstrējums ierīkots LAP 2014.-2020. gadam apakšpasākuma “Atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem” ietvaros. 2018. gada aprīlī tika izvēlēts un sagatavots lauks demonstrējuma ierīkošanai, veiktas augsnes analīzes. Tad notika aršana, kultivēšana, cūku šķidrmēslu un pamatmēslojuma iestrāde, vagu ierīkošana. Pēc tam 0,3 ha platībā iestādīta zemeņu šķirne ‘Polka’, izmantojot frigo stādus, kas iegādāti no Holandes. Sakarā ar ilgstošo sausumu, zemeņu stādījumi 10 dienas pēc stādīšanas vienu reizi dienā laistīti, laistāmajam ūdenim pievienojot apsakņošanas veicinātāju – vienu reizi Kelpak un vienu reizi šķīstošo minerālmēslojumu Basfoliar 7-12-40 ar mikroelementiem.
Varianti
- Kontrole – variants bez augsnes ielabošanas līdzekļu lietošanas.
- Reizē ar stādīšanu lietots augsnes uzlabotājs hidrogēls.
Katram stādam bedrītē iebērts 2–3 g augsnes uzlabotājs hidrogēls, kura loma ir uzkrāt ūdeni pārlieku mitrā laikā un augus nodrošināt ar mitrumu sausuma periodos, vienlaikus uzlabojot arī citas augsnes fizikālās īpašības.
- Reizē ar stādīšanu lietots hidrogēls, kas bagātināts ar minerālvielām – līdzīgi kā hidrogēls bez minerālvielām, tas uzlabo augsnes mitruma režīmu,papildus nodrošinot augus ar pieejamajām barības vielām.
- Pirms zemeņu stādīšanas sakņu zonā lietoti Latvijā ražotie granulētie putnu mēsli (koncentrēts organiskais mēslojums ar paaugstinātu P saturu)
- Lietots Bioefekta trihodermīna mikrobioloģiskais mēslojums zemenēm, kas veicinās sakņu sistēmas un ziedu attīstību un veselīgas ražas veidošanos. Preparātu lieto, lai zemenes sekmīgi pārziemotu, optimizētu dzīvo organismu daudzveidību augsnē, mazinātu pelēkās puves izplatību un, lai maijvaboļu kāpuri neiekārotu zemeņu saknes.
- Ārpussakņu minerālmēslojums ar jūras aļģu preparātu lietots pa lapām – palīdz stimulēt sakņu sistēmas attīstību, jo tā sastāvā ir dabiski augsts auksīns ar zemu citokinīnu devu. Lietojot tiek uzlabota augu augšana un palielināta raža. Paaugstina ražas potenciālu, aizkavē un novērš bojājumus, kas var rasties augstas temperatūras, nepiemērotu augsnes skābuma (pH), samazināta pieejamā mitruma, slimību un citu stresa apstākļu dēļ.
- Ārpussakņu mēslojums uz polimēra bāzes – zemeņu lapas ilgstoši nodrošinātas ar nepieciešamajām barības vielām, kas uzlabo augu attīstību arī ekstremālos apstākļos.
- Vermikomposta koncentrāta laistīšana. Vermikomposta humīnvielu izvilkums ir organiskā mēslojuma koncentrāts, kurš bagātīgi satur augiem nepieciešamās barības vielas, mikro un makro elementu kompleksu, fermentus, augsnes uzlabotājus, augu augšanas un attīstības hormonus.
mikroorganismu spektrs palīdz transformēt nitrātus augiem vieglāk uzņemamā formā. Lietojot vermikompostu, samazinās nitrātu daudzums ogās, un augstais mikroorganismu līmenis nomāc patogēnus, mikro un makro elementi, fermenti un organiskā viela „iepakoti” augiem ideāli uzņemamā formā – koprolītos.
Projekta ietvaros 15. augustā tika noorganizēta lauka diena reģiona lauksaimniekiem un citiem interesentiem. To apmeklēja 29 dalībnieki. Kuplais interesentu pulks varēja apskatīt demonstrējuma laukus, iegūt informāciju par zemeņu audzēšanas aktualitātēm, par mēslošanas un augsnes ielabošanas līdzekļu lietošanu integrētajā lauksaimniecībā zemenēm. Lauka dienas apmeklētājiem bija iespēja uzzināt LLU ZI vadošā pētnieka Aivara Jermuša sniegto informāciju par pasākumu un demonstrējuma ierīkošanu zemnieku saimniecībā “Priednieki”. Saimniecības īpašnieks Arnis Strauss pastāstīja par saimniecību un pieredzi zemeņu audzēšanā. LLKC vecākais speciālists dārzkopībā Māris Narvils iepazīstināja ar aktuāliem jautājumiem zemeņu audzēšanā, problēmām un to risinājumiem. Laukos zemenes tiek audzētas gan piemājas dārzos tikai ģimenes vajadzībām, gan arī lielākās platībās pārdošanai. Gan vieniem, gan otriem audzētājiem svarīgi, lai viņu stādījumi dotu bagātu un kvalitatīvu ražu. Lietderīga ir gan pamatpatiesību atkārtošana, gan iepazīšanās ar jaunākajiem risinājumiem to audzēšanā. Aizvadītais un šis gads ir diametrāli pretēji mitruma ziņā. M. Narvils uzsvēra, ka, ja nevaram izmainīt laikapstākļus, tad varam mainīt to ietekmi. Svarīga ir ūdens noteces sistēmas sakārtošana. Tas bieži vien nav atkarīgs no viena saimnieka, tāpēc vajadzīga sadarbība gan savā starpā, gan ar pašvaldību. Jāmaina domāšana un jāpāriet uz ilglaicīgām saimniekošanas metodēm – jāstrādā ar starpkultūrām, jāievēro augu maiņa, jāpanāk laba augsnes struktūra un mikrobioloģiskā aktivitāte, lai radītu augiem labvēlīgu vidi. Jānis Krēsliņš no SIA “Landagro” pastāstīja par mēslošanas un augsnes ielabošanas līdzekļu lietošanuzemeņu stādījumos. Citām kultūrām rezultāti ir bijuši labi, bet zemenēm mēslošanas līdzeklis tiek izmēģināts pirmo reizi.
Semināra dalībnieki bija ieinteresēti stāstītajā, uzdeva jautājumus, uz kuriem saņēma precizējošas atbildes un bija apmierināti ar iegūto jauno un noderīgo informāciju. Paldies zemnieku saimniecības “Priednieki” saimniekiem par iespēju ierīkot demonstrējumu un dalīties pieredzē ar citiem zemeņu audzētājiem. Arī 2019. gadā organizēsim lauka dienu, lai informētu par demonstrējuma norisi un sniegtu noderīgu informāciju.
Novērojumi un secinājumi. Demonstrējuma ietvaros tika ierīkoti zemeņu stādījumi ar dažādiem augsnes ielabotājiem un lapu mēslojumiem, kas veģetācijas periodā ļoti atšķirīgi ietekmēja zemeņu stādu ieaugšanu un turpmāku attīstību. Liela nozīme zemeņu augšanā bija šī gada lielajam sausumam un karstumam, kas izteikti parādīja atsevišķu preparātu lietošanas nianses. Demonstrējumu plānots turpināt nākamajā gadā, kad ierīkotajos variantos tiks salīdzināta un izvērtēta zemeņu ogu raža.
Anita Putka,
LLKC Jēkabpils konsultāciju biroja uzņēmējdarbības konsultante,
sadarbībā ar LLU ZI vadošo pētnieku
Aivaru Jermušu
Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests