You are here
Slaucamo govju ārējās pazīmes un ekonomiska ražošana
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs LLU mācību un pētījumu saimniecībā (MPS) “Vecauce” izpētījis dažādas asinības Latvijas brūnās un Holšteinas melnraibās šķirnes govju produktivitātes rādītājus, kā arī govju izaudzēšanas un uzturēšanas izmaksu atmaksāšanās iespējas.
Tiecoties pēc augstākas slaucamo govju ražības, pēdējo gadu laikā strauji samazinājies Latvijas brūnās (LB) šķirnes govju skaits. Sarkano šķirņu govju skaita samazināšanās tendence ir vērojama arī citur Eiropā. Līdz ar to ES tiek izstrādātas un veiktas ģenētisko resursu saglabāšanas programmas. Šo programmu izstrāde ir katras ES dalībvalsts ziņā, tādēļ ģenētisko resursu programmu kritēriji katrai dalībvalstij mēdz būt atšķirīgi. Pie mums Latvijas brūnās šķirnes govju ģenētiskie resursi tiek apsaimniekoti un uzturēti ~50 govju lielā populācijā LLU MPS “Vecauce”. Ģenētisko resursu saglabāšanas programma paredz saglabāt LB slaucamo govju ģenētisko resursu populāciju tādu, kāda tā bija 20. gadsimta 80. un 90. gados.
Iepriekš minētie apstākļi un fakts, ka LLU MPS “Vecaucē” ir dažādu šķirņu slaucamās govis, Valsts Lauku tīkla aktivitātes “Ilgtspējīgas lauksaimniecības ražošanas pilotprojektu īstenošana” ietvarā tika īstenots izmēģinājums “Dažādas asinības Latvijas brūnās un Holšteinas melnraibās šķirnes govju produktivitātes rādītāju izvērtējums un analīze”. Pētījuma mērķis bija izanalizēt piena produktivitātes un atražošanas rādītājus, kā arī noteikt dažādu šķirņu un asinības slaucamo govju izaudzēšanas un uzturēšanas izmaksu atmaksāšanās iespējas.
Vēsturiska atkāpe
Vēsturiski Latvijā 20. gs. 20. gados tika mērķtiecīgi sākta Latvijas brūnās (LB) šķirnes govju populācijas izveide, vietējo šķirņu dzīvniekus krustojot ar Angleras šķirnes liellopiem, vēlāk Latvijas brūnajai ir notikuši vairāki pilnveidošanās periodi ar citu sarkano govju šķirņu vaislas dzīvnieku izmantošanu selekcijā, kā Dānijas sarkanā, Švices, Zviedrijas sarkanraibā un Holšteinas sarkanraibā. Vislielākā LB populācija Latvijā bija 1980. gadā, kad tika reģistrēti 141 700 LB šķirnes liellopi. Šķirnes izveides nosacījums šķiet vienkāršs un ciltsdarba speciālistiem izpildāms. Latvijas brūnās šķirnes govis var labi izmantot piena un gaļas ieguvei, ja saimniecībā ir pieticīga barības bāze. Tās ir mazāk prasīgas pret proteīna un enerģijas nodrošinājumu barības devā un spēj saražot 3000–6000 kg piena laktācijā ar vidējo tauku saturu 4,20–4,46%, olbaltumvielu saturu 3,30–3,50%. LB slaucamo govju augums nav liels, krustu augstums variē no 127 līdz 131 cm, to dzīvmasa ir robežās 430–540 kg. Salīdzinājumam Holšteinas šķirnes govīm krustu augstums ir 148–152 cm, kas praktiski atbilst LB šķirnes vaislinieku krustu augstumam.
Holšteinas melnraibās (HM) šķirnes slaucamo govju dzīvmasa variē no 650 līdz 830 kg, kas būtiski pārsniedz LB šķirnes govju dzīvmasu. Ne auguma ziņā, ne iegūtā piena apjoma ziņā Latvijas brūnās šķirnes govis nespēs konkurēt ar Holšteinas šķirnes govīm, tādēļ pēdējo gadu laikā, līdzīgi kā citur pasaulē, ganāmpulku ražības palielināšanai izmantota lielākoties HM šķirnes ģenētika, gan iegādājoties Holšteinas tīršķirnes dzīvniekus, gan izvēloties govis mākslīgi apsēklot ar HM šķirņu buļļiem. Līdz ar to patlaban sarkano šķirņu dzīvnieki un Holšteinas šķirnes dzīvnieku īpatsvars mūsu valstī ir ļoti līdzīgs. Patlaban vairāk nekā 40% no visām govīm ir sarkano šķirņu (LB) govis, 41% – HM govis.
Ņemot vērā piena nozares tirgus tendences, vairāki Latvijas piena ganāmpulku īpašnieki izvēlas savus piena ganāmpulkus apsaimniekot ar bioloģiskām saimniekošanas metodēm. Tas nozīmē, ka šīm saimniecībām jāizvēlas dzīvnieki, kuri ir piemērotāki ganīšanai, barības bāzei, kādu spēj nodrošināt saimnieki savās saimniecībās. Tādēļ bioloģiskajām saimniecībām piena ražošanai ieteiktu izvēlēties sarkano šķirņu dzīvniekus, jo tie ir mazprasīgāki par Holšteinas šķirnes dzīvniekiem. Neraugoties, kādas šķirnes slaucamās govis saimniecībā tiek turētas, to īpašniekiem ir pienākums nodrošināt pietiekamā daudzumā kvalitatīvu rupjo lopbarību, spēkbarību un komfortu novietnē. Ne visi saimnieki dzīvniekiem vajadzīgo spēj sarūpēt. Praksē esmu novērojis, ka bioloģiskās saimniekošanas sistēmā piensaimniekiem problēmas sagādā proteīna vajadzības nodrošinājums slaucamajām govīm, kuru ražība pārsniedz 6500 kg laktācijā. Par to liecina zems urīnvielas saturs (zem 15 mg/dl) un olbaltumvielu saturs pienā (zem 3,10%), kas tiešā veidā ir saistīts ar rupjās lopbarības kvalitāti un proteīnu saturošu barības līdzekļu izbarošanu. Normāli govs pienā olbaltumvielu saturam jābūt 3,2–3,5% un urīnvielas saturam 15–30 mg/dl.
Dzīvnieku atlase izmēģinājumam
Uzsākot izmēģinājumu, tika izveidotas trīs dzīvnieku grupas, kurās bija iekļauti dzīvnieki, kas sasnieguši mākslīgās apsēklošanas vecumu ar šķirnei atbilstošu dzīvmasu un auguma rādītājiem. Vidējā dzīvmasa izmēģinājuma grupu dzīvniekiem, sākot mākslīgo apsēklošanu 100% (HM) grupā 417 kg, jeb 60% no pieauguša dzīvnieka dzīvmasas, dzīvmasa 1. laktācijā 686 kg, 60–90% (HM krustojumi) grupā 406 kg, jeb 63% no pieauguša dzīvnieka dzīvmasas, dzīvmasa 1. laktācijā 645 kg, (LB) ģenētisko resursu dzīvniekiem 336 kg, uzsākot mākslīgo apsēklošanu, jeb 67% no pieauguša dzīvnieka dzīvmasas, un 500 kg 1. laktācijā.
1. attēls. Dzīvnieku kustība izmēģinājuma laikā
Vaislas teļu skaits, uzsākot izmēģinājumu, grupās bija atšķirīgs. Holšteinas melnraibo vaislas teļu tīršķirnes grupā – HM 100% bija 13 dzīvnieki, ar dažādu asinību grupā, bet Holšteinas melnraibās šķirnes dominanti – HM 60–90% bija 68 dzīvnieki, LB ģenētisko resursu dzīvnieku grupā 9 dzīvnieki (skat. 1. attēlu). Dažādu saimniecisku un apsaimniekošanas faktoru ietekmē 1. laktāciju attiecīgi pa izmēģinājuma grupām uzsāka: HM 100% 12 dzīvnieki, HM 60–90% – 41 un LB – 5 dzīvnieki. Pirmo laktāciju izmēģinājumu grupu dzīvnieki, ņemot vērā augšanas intensitāti, auguma izmērus un dzīvmasu, attiecīgi uzsāk HM 100% un HM 60-90% 24,3 mēnešu vecumā, savukārt LB ģenētisko resursu grupā pirmpieņu vecums, uzsākot 1. laktāciju, vidēji bija 25,6 mēneši.
Noslēdzot 1. laktāciju, attiecīgi izmēģinājuma grupās bija šāds dzīvnieku skaits: HM 100% – 11, HM 60–90% – 29 un LB – ģenētisko resursu grupā 4 dzīvnieki (1. attēls).
Analizējot 1. laktācijas produktīvo mūža ciklu izmēģinājumu grupu slaucamajām govīm, tika konstatēts, ka servisa periods HM 100% ir 124 dienas, HM 60–90% – 112 dienas, LB ģenētisko resursu grupā 122 dienas. Salīdzinot šo rādītāju ar Lauksaimniecības Datu centra publiski sniegto informāciju par vidējo servisa periodu 2017. gadā – 141 diena, jāsecina, ka LLU MPS “Vecauce” izmēģinājumu grupu dzīvniekiem servisa periods ir mazāks attiecīgi HM 100% grupā par 17 dienām, HM 60–90% par 29 dienām, LB ģenētisko resursu grupā par 19 dienām, kas ir ievērojami labāks rādītājs par republikas vidējo servisa periodu.
Ražības rādītāji un analīze izmēģinājuma grupās
Lai iegūtie rādītāji būtu objektīvi un korekti, ražības rādītāji izmēģinājumu grupu dzīvniekiem tika koriģēti pēc četriem kritērijiem: enerģētiski koriģētais piens (EKP), iegūtais EKP 305 laktācijas dienās, EKP diennaktī no govs un EKP uz 100 kg dzīvmasas.
2. attēls. EKP vidēji no govs diennaktī, kg
Analizējot EKP diennakts izslaukumu no govs (2. attēls), jāatzīmē, ka ievērojami lielāks diennakts izslaukums ir 2. laktācijā. HM šķirņu slaucamajām govīm 2. laktācijā EKP diennakts vidējais izslaukums ir ~6 kg lielāks, LB ģenētisko resursu govīm par 2,1 kg lielāks. Tas nozīmē, nodrošinot lielāku mūža ilgumu govīm, iegūtā piena daudzums vienā govs mūža dienā palielinās. Ārzemju literatūrā ir minēti fakti, ka govis, kurām ir nodrošināti labi turēšanas un kopšanas apstākļi, fizioloģiski spēj saražot ap 30 000 kg piena. Izmēģinājumu grupu dzīvniekiem enerģētiski koriģētais piens, (EKP) kg, no govs diennaktī HM 100% grupā vidēji 1. laktācijas slaucamajām govīm bija 32,5 kg, 2. laktācijā 38,8 kg, HM 60–90% grupas slaucamajām govīm 1. laktācijā vidēji 32,3 kg, 2. laktācijā vidēji grupā 39,5 kg no vienas govs. LB ģenētisko resursu grupā vidēji no govs 1. laktācijā 14,0 kg, 2. laktācijā vidēji 16,1 kg no govs diennaktī (2. attēls).
3. attēls. Iegūtais EKP piens, kg uz 100 kg dzīvmasas 305 laktācijas dienās
Aprēķināto EKP piena daudzumu uz 100 kg slaucamās govs dzīvmasu lieto visā pasaulē, lai salīdzinātu dažādu slaucamo govju šķirņu ražību. Iegūtais piens uz 100 kg izmēģinājumu grupu dzīvnieku dzīvmasas 305 laktācijas dienās 1. laktācijā HM 100% grupā vidēji ir 1454 kg (EKP), HM 60–90% grupā vidēji 1531kg (EKP), LB ģenētisko resursu grupā vidēji 854 kg EKP (3. attēls). HM un LB šķirņu raksturojošs robežlielums paredz, ka ražojošām Holšteinas šķirņu govīm šim rādītājam ir jābūt ~1500 kg; buļļu mātēm 2000 kg; savukārt ražojošām Latvijas brūnajām 900 kg; LB buļļu mātēm 1300 kg.
Ārzemēs slaucamo govju fizioloģisko ražības potenciālu aprēķina pēc vienkārša kritērija, kas raksturo ģenētiskā potenciāla sniegumu – iegūtajam piena daudzumam būtu jābūt 5% no dzīvnieka dzīvmasas. Analizējot ģenētiskā potenciāla izmantošanu LLU MPS “Vecauce” izmēģinājuma grupās, redzams, ka 1. laktācijā HM 100% slaucamo govju grupā ģenētiskais potenciāls izmantots par 94%, bet tās pašas dzīvnieku grupas dzīvniekiem 2. laktācijā ģenētiskā potenciāla rādītāji pārsniedza 100%, HM 60–90% dzīvnieku grupā jau 1. laktācijā tika sasniegti 100% no ģenētiskā potenciāla, 2. laktācijā, šie rādītāji tika pārsniegti. Ģenētisko resursu grupas dzīvnieki diemžēl šajā izmēģinājumā 2. laktācijā sasniedza tikai 64% no sava ģenētiskā potenciāla.
Tas saistīts ar vairākiem faktoriem. Veidojot izmēģinājumu grupu, nācās iekļaut dzīvniekus, kas vispār bija ar šo asinību. Taču visbūtiskākais faktors ir atšķirīgā LB ģenētisko resursu govju turēšana un ēdināšana. HM šķirņu govīm saimniecībā tiek nodrošināts labāks komforts un precīzāka ēdināšanas sistēma.
Saimniecībā LB un HM šķirņu dzīvnieki tiek turēti un ēdināti atšķirīgos apstākļos, tādēļ šo šķirņu rādītāji nav salīdzināmi, bet ir analizējami.
Ierīkojot izmēģinājumu LLU MPS “Vecauce”, nebijām plānojuši, ka no izmēģinājuma grupām tiks izslēgts liels skaits dzīvnieku jau 1. laktācijā. Izslēgtajiem dzīvniekiem vidējais izslēgšanas vecums no ganāmpulka bija HM 100% – 46,9 mēneši, HM 60–90% – 44,5 mēneši un LB ģenētisko resursu dzīvniekiem 39,2 mēneši. Vairāk nekā puse no izmēģinājumā iekļautajiem dzīvniekiem 1. laktācijā tika izslēgti no HM 60–90% grupas. Galvenie izslēgšanas iemesli visās grupās ir līdzīgi – tie ir apstākļi, kas saistīti ar apsaimniekošanu, kam seko vielmaiņas slimības, tesmeņa iekaisums, traumatisms, elpošanas ceļu slimības u.c.
HM 100% un HM 60–90% grupu dzīvnieki uz katru krustu augstuma cm, govis palielinājušas dzīvmasu vidēji par 9,6 kg, sevišķi strauji pieņemoties masā laikā no apsēklošanas līdz atnešanās laikam – vidēji 25,3 kg.
Dzīvnieku sēklošanu var sākt 12–13 mēnešu vecumā, ja tie ir izauguši un labi attīstīti, sasnieguši dzīvmasu 60–70% no pieaugušajiem dzīvniekiem.
4. attēls. HM tīršķirnes govs no izmēģinājuma dzīvnieku grupas HM 100%
Dzīvnieku izslēgšanas iemesli liecina par neprecīzu dzīvnieku ēdināšanu un apsaimniekošanu pēcatnešanās periodā. Jāpiezīmē, ka HM 100% un HM 60–90% grupās bija dzīvnieki, kas 1. laktācijā sasniedza un pat pārsniedza 800 kg dzīvmasu. Šādiem dzīvniekiem standarta novietnē nekādi izmēri nebūs pietiekami komforta nodrošināšanai.
Dzīvmasa un izmaksas
Produkcijas ieguve ir balstīta uz pareizi sagatavotām un izbarotām barības devām, kas var nodrošināt visus fizioloģiskos procesus, lai dzīvnieki būtu veselīgi un spētu ražot kvalitatīvu pienu. Dzīvniekiem ar dzīvmasu 800 kg un vairāk nereti rodas vielmaiņas traucējumi, jo uz katriem 100 kg dzīvmasas ražīgiem dzīvniekiem jāuzņem 3,5 sausnas kg. Tāpēc pirmpienei pēc atnešanās ar dzīvmasu 800 kg būtu jāuzņem 28 sausnas kilogrami, kas daudziem ir ļoti liels izaicinājums. Saimniekam ir būtisks jautājums, cik sausnas kilogrami vajadzīgi dzīvmasas uzturei un cik produkcijas ražošanai? Jo katrs sausnas kg ir barības izmaksas, un tās ir jāsedz no iegūtās produkcijas, šajā gadījumā piena. Līdz ar to ļoti lielu dzīvnieku apsaimniekošanas izmaksas ir lielākas.
Eksterjera vērtējums apstiprina, ka izaudzētās govis atbilst optimālajam vērtējumam tādās pazīmēs kā ķermeņa dziļums un piena tips, bet atpaliek visos ķermeņa platuma vērtējumos. Govju 1. laktācijas ražība pārsniedz 10 000 kg ar vidējo tauku saturu 3,58% un olbaltumvielu saturu 3,19%. Govis pirmās laktācijas laikā 1. slaukšanas dienā saražoja – 32,5 kg EKP, bet 1. barības dienā – 9,4 kg, kas nodrošina 10,40 eiro un 3,01 eiro ieņēmumus uz vienu laktācijas un barības dienu.
Latvijas brūnās šķirnes govis, ģenētisko resursu grupas dzīvnieki ir atnesušies 25,6 mēnešu vecumā, kas ir vidēji par 2 mēnešiem agrāk nekā vidēji 1. laktācijas govis Latvijā, bet sasniegtā dzīvmasa atsevišķiem dzīvniekiem ir robežās no 432 kg līdz 520 kg, kas ir vidēji par 180 un 160 kg mazāka nekā pārējo grupu govīm. Pārāk steidzīga ir šo dzīvnieku saimnieciskā izmantošana.
5. attēls. LLU MPS “Vecauce” Latvijas brūnās ģenētisko resursu govis
Uz katru krustu augstuma cm govis palielinājušas dzīvmasu vidēji par 8,2 kg, bet laikā no apsēklošanas līdz atnešanās laikam – vidēji 17,2 kg, kas norāda, ka LB govis strauji auga krustos, bet masu palielināja ļoti lēni.
Eksterjera vērtējums apstiprina, ka izaudzētās govis ir smalkas ķermeņa būves, jo piena tipa vērtējums ir 6,6 punkti – novirzīts uz smalku. Govis šauras, jo visi ķermeņa platuma vērtējumi būtiski atpaliek no optimālajiem. Govju 1. laktācijas ražība maza, tikai 3863,6 kg ar vidējo tauku saturu 4,68% un olbaltumvielu saturu 3,48%, kā rezultātā govis 1. laktācijas laikā vienā slaukšanas dienā saražoja – 15,2 kg EKP, bet vienā barības dienā – 3,9 kg, kas nodrošina 4,86 eiro un 1,25 eiro ieņēmumus uz vienu laktācijas un barības dienu.
Fermu dienu apmeklētāji septembrī LLU MPS “Vecauce” novietnē “Līgotnes” varēja noklausīties prezentācijas par izmēģinājumu, piedalīties izmēģinājumu grupu dzīvnieku eksterjera vērtēšanas demonstrējumos un rast atbildes uz jautājumiem par eksterjera nozīmi dažādu šķirņu slaucamajām govīm. Izmēģinājumos iegūtie rezultāti tiks demonstrēti noslēguma seminārā LLKC gada beigās.
Dainis Arbidāns,
Konsultants-eksperts veterinārmedicīnā
Autora foto