Izmaiņas mēslošanas līdzekļu lietošanas prasībās

Lai veicinātu ūdens un augsnes aizsardzību no tiešas vai netiešas slāpekļa savienojumu, it īpaši nitrātu, noplūdes ūdens vidē vai augsnē, lauksaimniekiem jāievēro vairāki normatīvie akti. Viens no tiem ir Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumi Nr. 834 “Noteikumi par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem”. Šī gada 12. oktobrī stājās spēkā noteikumu grozījumi.

Pieaugot amonjaka emisiju ierobežošanas pasākumu aktualitātei, noteikumu grozījumi veikti, attiecinot prasības arī uz amonjaka emisiju ierobežošanu. Līdz ar to mainīts arī noteikumu nosaukums “Prasības ūdens, augsnes un gaisa aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma”.

Noteikumu grozījumos precizēti fermentācijas atlieku (piem., digestāta) iestrādes nosacījumi. Uz separētas fermentācijas atlieku cietās frakcijas izkliedēšanu attieksies tie paši nosacījumi, kas uz pakaišu kūtsmēsliem – pēc izkliedēšanas iestrādā augsnē 24 stundu laikā, bet šķidrās frakcijas izkliedēšanai – šķidro kūtsmēslu un vircas iestrādes prasības – pēc izkliedēšanas iestrādā augsnē 12 stundu laikā, bet, lietojot papildmēslojumā, – neiestrādā augsnē. Rudenī pamatmēslojumā fermentācijas atliekas, izņemot separētu atlieku cieto frakciju, izkliedē pa rugājiem, sasmalcinātiem salmiem vai zālāju sakņu masu un iestrādā augsnē.

Noteikumu grozījumos noteikts aizliegums nelietot amonija karbonātu mēslošanas līdzekļus. Pēc Valsts augu aizsardzības dienesta datiem, šāds mēslošanas līdzeklis pašreiz Latvijā netiek izmantots.

Veikti arī grozījumi, kas attiecas uz saimniecībām īpaši jutīgā teritorijā, t. i., Dobeles, Auces, Tērvetes, Jelgavas, Ozolnieku, Bauskas, Vecumnieku, Iecavas, Rundāles, Babītes, Mārupes, Olaines, Ķekavas, Baldones, Salaspils, Stopiņu, Ropažu, Garkalnes, Carnikavas, Saulkrastu, Sējas, Ādažu, Inčukalna, Siguldas, Krimuldas un Mālpils novada administratīvās teritorijas robežās, izņemot Vecumnieku novada Valles pagastu un Kurmenes pagastu, Krimuldas novada Lēdurgas pagastu, kā arī Jelgavas, Rīgas un Jūrmalas pilsētas administratīvās teritorijas robežu.

Noteikumos noteiktas izmaiņas, kas attiecas uz lauksaimniekiem, kuri apsaimnieko lauksaimniecībā izmantojamo zemi 20 hektāru un lielākā platībā, kā arī audzē dārzeņus, augļu kokus vai ogulājus trīs hektāru un lielākā platībā īpaši jutīgā teritorijā.

Lauksaimnieki šajā teritorijā, plānojot kultūraugu mēslošanu, izmanto augšņu agroķīmiskās izpētes materiālus un augšņu analīzes. Noteikumu grozījumos noteikts, ka viens augsnes paraugs jāņem no platības, kas nepārsniedz sešus hektārus, turklāt jānorāda arī lauka numurs vai nosaukums. Šī prasība par paraugu ņemšanas platību attiecas arī uz lauksaimniekiem, kuri strādā ar integrētās audzēšanas metodēm, t. i., attiecas uz profesionāliem augu aizsardzības līdzekļu lietotājiem, kuri izmanto otrās reģistrācijas klases augu aizsardzības līdzekļus, un personām, kas otrās reģistrācijas klases augu aizsardzības līdzekļu lietošanai izmanto profesionālo augu aizsardzības līdzekļu lietotāju sniegtos pakalpojumus. To nosaka Ministru kabineta 15.09.2009. noteikumi Nr. 1056 “Lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas, uzglabāšanas un marķēšanas prasības un kontroles kārtība” 24.07.2018. veiktie grozījumi. Šiem lauksaimniekiem augšņu agroķīmiskā izpēte vai augšņu analīzes jāveic ik pa 7 gadiem lauksaimniecībā izmantojamai zemei.

Noteikumos Nr. 834 un Nr. 1056. noteikts, ka lauksaimniekiem jāsagatavo kultūraugu mēslošanas plāns ne vēlāk kā līdz kultūraugu sējai vai stādīšanai, ilggadīgajiem sējumiem un stādījumiem – līdz veģetācijas sākumam. Noteikumu Nr. 834 grozījumos noteikts, ka saimniekiem īpaši jutīgā teritorijā Valsts augu aizsardzības dienestā (VAAD) katru gadu līdz 30. novembrim elektroniski jāiesniedz kultūraugu mēslošanas plāna kopsavilkums par kārtējā gadā iegūto ražu un izmantotiem mēslošanas līdzekļiem. Iepriekš bija jāiesniedz kultūraugu mēslošanas plāna kopsavilkums līdz 15. maijam ar plānotiem datiem. Tātad arī turpmāk lauksaimniekiem jāgatavo kultūraugu mēslošanas plāns, pamatojoties uz augšņu agroķīmisko izpēti vai analīzēm, bet kopsavilkums jāiesūta VAAD rudenī nevis pavasarī. Iepriekš minēto prasību izpildi kontrolē Valsts augu aizsardzības dienests.

LLKC augkopības konsultanti piedāvā palīdzību sagatavot kultūraugu mēslošanas plānu un kopsavilkumu. Lauksaimniekiem ir iespēja LAP 2014.–2020. gadam apakšpasākuma “Atbalsts konsultācijas pakalpojumu izmantošanas veicināšanai” projekta ietvaros saņemt šo un citus pakalpojumus bez maksas. Papildus informācija par projektu LLKC mājaslapā vai pa tālruni 63007564.

Ilze Skudra,

Augkopības konsultante

Foto: Ilze Skudra