Kviešu lauku apsaimniekošanai top atbalsta sistēma internetā

Kopskaitā astoņi uzņēmumi uzsākuši darbu pie Eiropas Inovāciju partnerības apstiprināta projekta “Lēmumu pieņemšanas atbalsta sistēmas izstrāde ziemas kviešu lapu un vārpu slimību ierobežošanai”.

Pieaug kviešu ražība un platības

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, ziemas kviešu sējumi Latvijā pēdējos trīs gados (2015.–2017.) aizņem nedaudz vairāk kā 300 tūkstošus hektāru. Tas ir apmēram 45% no visas graudaugu sējumu platības. Ziemas kviešu kopraža veido 55–60% no visas graudaugu kopražas, vidējai ražībai sasniedzot 5,5 t/ha 2015. gadā, 4,8 t/ha 2016. gadā un 5,2 t/ha 2017. gadā. Stabils un pakāpenisks gan platību, gan ražības pieaugums novērojams, sākot ar 2000. gadu sākumu, kad ziemas kviešu ražība Latvijā bija tikai 2,7–3,5 t/ha. Kopumā kvieši ir kļuvuši par būtisku Latvijas eksportpreci, it īpaši augstvērtīgu pārtikas kviešu segmentā. Pēc CSP datiem, Latvijas kviešu eksporta vērtība pēdējos trīs gados ir no 340 līdz 370 miljoniem eiro gadā. Tādējādi kviešiem ir būtiska loma Latvijas lauksaimnieku kopējos ienākumos un peļņas rādītājos.

Vajadzības un iespējas palielināt kviešu, it īpaši ziemas kviešu sējplatības, nākotnē noteiks tirgus konjunktūra. 2016. gadā publicētais Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) pētījums par lauksaimniecības attīstības iespējamiem scenārijiem līdz 2050. gadam liecina, ka kviešu platībām Latvijā ir liela  iespējamība pieaugt.

Līdz šim kultūraugu ražības pieaugumu Latvijā lielākoties  nodrošinājušas investīcijas tehnoloģijās un jaunas šķirnes. Iespējams, kāda daļa no pieauguma radusies, pateicoties arī klimata izmaiņām. Pieaugot ražošanas izmaksām, aktuālāks kļūst jautājums, kā nodrošināt pietiekamu rentabilitātes līmeni, lai saimniecības var turpināt attīstīties.

Atbalsta sistēma – tapšanas stadijā

Nepieciešamība uzlabot audzēšanas tehnoloģiju prasa no lauksaimniekiem ne tikai investīcijas augstražīgākā un precīzākā tehnikā, bet arī augsta līmeņa agronomiskās prasmes. Viens no sarežģītākajiem aspektiem ziemas kviešu audzēšanas tehnoloģijā ir lapu un vārpu slimību izplatība un nepieciešamība tās pamatoti ierobežot. Vajadzību lietot fungicīdus nosaka slimību attīstības līmenis, kad tas būtiski sāk ietekmēt ziemas kviešu ražību. Dažādas slimības atšķirīgi ietekmē ražību. Pieņemt lēmumu par fungicīdu lietošanu nav viegli, jo atpazīt slimības nav vienkārši, un novērtēt to attīstības līmeni ir vēl sarežģītāk. Turklāt svarīgs ir arī jautājums, kad, veicot apstrādi ar fungicīdu, ekonomiskais ieguvums ir vislielākais. Ieguldījumu fungicīdos ir nepieciešams vēl arī sabalansēt ar kviešu plānoto ražību, ko nosaka audzēšanas apstākļi un mēslošanas līmenis. Minerālā slāpekļa mēslojuma daudzums, kas nepieciešams ražas un kvalitātes veidošanai, var palikt neizmantots, ja kviešu lapu un vārpu fotosintēzes virsma tiek samazināta infekcijas slimību dēļ. Tādā veidā, neizmantojot mēslojumu, tiek palielināts vides piesārņojums un, iespējams, arī siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas.

Lai izveidotu lēmumu pieņemšanas atbalsta sistēmu ziemas kviešu lapu un vārpu slimību ierobežošanai, 2017. gadā Eiropas inovāciju partnerības (EIP) ietvaros darba grupā iesaistījās astoņi partneri. Vadošais partneris ir Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC). Lēmuma pieņemšanas atbalsta sistēma paredzēta kā palīglīdzeklis lauksaimniekiem, agronomiem un konsultantiem, lai novērtētu dažādu slimību attīstības risku konkrētos apstākļos, kā arī dotu iespēju novērtēt slimību radītos ražas zudumus un ekonomiskos zaudējumus, ņemot vērā dažādas graudu un minerālmēslu cenas tirgū.

Projekts tika apstiprināts 2018. gada pavasarī. Pirmā gada lauka izmēģinājumi tika iekārtoti un veikti jau šajā gadā.

Kopumā, lai sasniegtu projekta mērķi, tiek iekārtoti seši dažādi lauka izmēģinājumi un trīs slimību monitoringi četru gadu garumā.  Saimniecībās ražošanas apstākļos iekārtotajos izmēģinājumos zinātnieki pēta dažādu riska faktoru ietekmi uz slimību attīstību. Šie faktori ir: priekšaugs, augsnes apstrādes veids un meteoroloģiskie apstākļi. Saimniecībās izvietotajos izmēģinājumos tiek pētīta arī fungicīdu apstrādes laika un reižu ietekme uz ražu. Ziemas kviešu 15 šķirņu vērtēšana visa veģetācijas perioda garumā notiek LLU MPS “Pēterlauki” un AREI Stendes pētniecības centrā iekārtotajos izmēģinājumos. Fungicīdu ieguldījumu dažādi līmeņi atšķirīgos slāpekļa mēslojuma fonos tiek pētīti LLU MPS “Pēterlauki” iekārtotajos izmēģinājumos. Šeit tiks veikti arī mērījumi lauka apstākļos, lai noskaidrotu SEG emisijas līmeņus dažādos izmēģinājuma variantos.

Lauka izmēģinājumos iegūtos rezultātus apstrādās ar statistiskās analīzes metodēm, izveidojot teorētiskos modeļus un algoritmus. Pamatojoties uz tiem, līdz 2023. gada 31. martam paredzēts izveidot lēmumu pieņemšanas atbalsta sistēmu internetā, kas būs pieejama visiem.

Aigars Šutka,

SIA “AKPC” pārstāvis

Liela nozīme meteoroloģiskajiem apstākļiem

Oskars Balodis, LLKC Augkopības nodaļas vadītājs:  “Projekta izstrādē LLKC piedalās ar divām meteostacijām, un projekta mērķa sasniegšanai tiek analizēti meteoroloģiskie apstākļi ziemas kviešu aktīvajā augšanas periodā. Jau 2013. gadā LLKC augkopības konsultanti devas uz Lietuvas lauksaimniecības konsultāciju biroju, kur iepazinās ar slimību brīdināšanas sistēmu, kuru veido Lietuvas kolēģi un kurā izmantoja tobrīd valstī izvietotās 12 meteostacijas. Jau tad LLKC apzinājās šī darba lietderīgumu un gadu vēlāk sāka darbu pie tā, lai Latvijā graudaugu aizsardzībā sāktu izmantot meteoroloģiskās stacijas un to apkopoto informāciju lēmuma pieņemšanai, izvēloties fungicīdu apstrādes laiku un devu. Augu aizsardzībā graudaugos liela loma ir meteoroloģiskajiem apstākļiem. Lauksaimniekiem arvien vairāk ir pieejama metroloģisko staciju informācija, un to sāk lietot arvien vairāk lauksaimnieku. Līdz ar sistēmas izveidošanu lauksaimnieks, ievadot tajā informāciju par lauku, kurā aug ziemas kvieši, saņems informāciju par slimību risku, kā arī, ievadot papildu informāciju, būs iespēja saņemt aprēķinus par potenciālajiem ražas zudumiem.”

Foto: Ilze Skudra

UZZIŅA

Lēmumu pieņemšanas atbalsta sistēma

• Eiropas inovāciju partnerības projekts apstiprināts 2018. gada pavasarī.
• Partneri sistēmas izveidei: Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs, LLU Lauksaimniecības fakultāte, Informācijas tehnoloģiju fakultāte un Vides un būvzinātņu fakultāte, kā arī SIA “Latvijas Augu aizsardzības pētījumu centrs” (LAAPC), APP “Agroresursu un ekonomikas institūta” (AREI) Stendes pētniecības centrs, LPKS “Latraps”, SIA “PS Līdums”, z/s “Sniedzes” un SIA “AKPC”.
• Projekta mērķa sasniegšanai iekārtoti 6 dažādi lauka izmēģinājumi un 3 slimību monitoringi.
• Internetā pieejamu lēmumu pieņemšanas atbalsta sistēmu izveidos līdz 2023. gada 31. martam.