Starpkultūru devums pavasara sezonai

Pavasaris nāk ar jaunām cerībām un iespējām. Pēc ekstrēmi sausās pagājušā gada sezonas ziema un ziemošanas periods bija viens no labvēlīgākajiem pēdējo gadu laikā.

Lai arī ziema nebija ilgstoša, bija izveidojusies stabila sniega sega, kas izteikti ilgāk, vairāk un biezāka izveidojās tieši Austrumlatvijā. Līdz ar to augsnē pamazām atjaunojās produktīvā mitruma krājumi. Diemžēl pilnībā produktīvā mitruma krājumi sezonai nebūs pietiekami, joprojām ir vietas Latvijā, kur gruntsūdeņu līmenis ir zemāks par normu. Tas nozīmē, ka šajās vietās būs īpaši naski jāstrādā pavasara darbos, lai sēju un stādīšanu paspētu veikt pie optimāliem mitruma apstākļiem. Katra nokavētā diena noteikti atsauksies uz dārzkopības produkcijas ražu.

Ko tad mēs īsti saucam par starpkultūrām?

Tās ir zaļmēslojuma kultūras, kuras tiek sētas jau zem augoša virsauga, kad visbiežāk tie ir graudaugi, vai rindstarpās. Tāda pieredze dārzkopībā nāk no Dānijas, kad tauriņziežus sēj starp kāpostu rindām.

Mazliet par terminoloģiju tiem, kam patīk ieskatīties arī interneta resursos. Angliski šīs kultūras vēl tiek dēvētas mazliet savādāk. “Cover crops” – latviski mēs ar to saprotam sedzējaugus, kas tās pašas zaļmēslojuma (“green manure”) kultūras vien ir. Otrs termins, ar ko sastapsieties, ir “catch crops” –  uztvērējaugi, burtiski tulkojot, dažkārt ir manīts ne tik veikls vārds kā “ķērājkultūras”. Pēdējā laikā vairāk gan zinātnieku publikācijās figurē vārds “service crops” – tātad pakalpojuma augi, kas arī kaut kādā mērā atbilst tam, ko labu šīs kultūras var dot pēcaugiem.

Visu rezumējot, zaļmēslojuma kultūras var izmantot dažādiem mērķiem. Tādēļ var tikt izmantoti dažādi ne tik pierasti nosaukumi, bet vienmēr atceramies, ka ar to saprotami mums visiem gan ļoti zināmie, gan ne tik ļoti pazīstamie zaļmēslojuma kultūraugi.

Ko sekmīgu dārzkopības sezonai var dot starpkultūru audzēšana? Kā tieši un kādā veidā tas var ietekmēt pavasara augsnes apstrādi?

Mitruma nodrošinājums

Ar ko mitruma nodrošinājums ar starpkultūru aizņemtā laukā var atšķirties no tāda, kurā augsne ziemas periodā ir bijusi bez tās. Starpkultūru saknes sniedzas ne tikai augsnes auglīgajā kārtā, bet arī apakškārtā un dažkārt vēl dziļāk. Rezultātā ūdens iesūcoties daudz vienmērīgāk piesātina biezāku augsnes kārtu nekā laukos, kur bieži tieši augsnes apakškārtas sablīvējums liedz ūdenim nokļūt dziļākajos slāņos. Tas nozīmē, ka no vēla rudens līdz pavasara veģetācijai starpkultūras saknes sekmē augsnes irdināšanu, un ir mazāki ūdens noteces zudumi, kādi  vērojami augsnēs bez starpkultūrām. Tās uz lauka var vairāk aizturēt sniegu, kas, pavasarim atnākot, izkūst un papildina augsnes mitruma krājumus.

Gaisa nodrošinājums

Gadījumos, ja kā starpkultūras ir sētas tādas kultūras kā eļļas rutks, baltās sinepes, facēlija un auzas, tad, atnākot ziemai, tās pakāpeniski nosalst un sakņu sistēma pamazām mikroorganismu darbības rezultātā sāk noārdīties, taču sakņu izveidotie kanāliņi paliek, kas rada daudz labāku augsnes porainību. Tā rezultātā tiek uzlaboti augšanas apstākļi pēcaugiem.

Barības vielu (elementu) nodrošinājums

Starpkultūrām izveidojot savu sakņu sistēmu (rudenī), tiek saistīti tādi kustīgi barības elementi kā slāpeklis, kālijs, kalcijs un sērs. Savukārt tādas dziļas sakņu sistēmas starpkultūras kā eļļas rutks vai baltās sinepes, ja vēl ir iesēti pirmajā augusta nedēļā, paspēj ar saknēm pacelt aramkārtas zonā papildu barības elementus no augsnes dziļākajiem slāņiem. Tas īpaši vērtīgi būs pavasarī tādām kultūrām kā ķirbjaugi un puravi.

Mikroorganismu darbība

Starpkultūru sakņu sistēma ir laba barības bāze visdažādākajiem augsnes mikroorganismiem, sīkbūtnēm un augsnes organismiem. Tādā augsnē ir daudz grūtāk savairoties patogēniem mikroorganismiem un nematodēm. Augsne kļūst veselīgāka, tā nodrošinot dārzeņu kultūru sakņu sistēmām labāku attīstību. Tā kā augsnes virskārta ir mājvieta tieši daudziem augu patogēniem, tad to paredzamā darbības atjaunošanās pēc sējas vai stādu izstādīšanas būs būtiski traucēta.

Kā saskaņot pavasara augsnes apstrādi ar dažādu starpkultūru sugu izmantošanu?

Pēc viengadīgām starpkultūrām

Neatkarīgi no tā, vai audzēšanā ir izmantota viena suga, kad LAD neatbalsta platību maksājumus, vai divu sugu maisījums, ko atbalsta LAD, ir nosacījumi, ka starkultūrām ir jāaug uz lauka jau no 1. septembra līdz 31. oktobrim. Daudzi audzētāji cenšas šos laukus pēc termiņa beigām apart. Pēc iearšanas nekāds kultūraugs līdz pavasarim neaugs, līdz ar to lauks praktiski ļoti mazā mērā atšķirsies no lauka, kur starpkultūras vispār netika audzētas. Vienīgā atšķirība būs tā, ka atšķirsies nelabvēlīgo – augsni degradējošo apstākļu iedarbības ilgums. Tas nozīmē, ka potenciāli izskalošanās notiks, tikai nedaudz mazāka, ko lielā mērā ietekmēs meteoroloģiskie apstākļi, kādi  būs šajos divos audzēšanas mēnešos.

Kāda būtu pareizākā rīcība? Viengadīgās kultūras ir jāiesēj līdz 5. –10. augustam, tad tās paspēs līdz rudenim izveidot labu zaļo masu. Tas ļauj pretendēt arī uz atbalsta maksājumu saņemšanu. Pēc 1. oktobra zemniekiem ir tiesības zaļo masu iestrādāt un apart, taču, masu atstājot uz lauka, ieguvumi būs daudz lielāki, jo darbosies visas tās priekšrocības, kuras pieminējām jau iepriekš. Parasti audzētājus baida tas, kā ar to visu varēs tikt galā pavasarī, taču bažām nav īsti pamata. Ziemas apstākļi dara savu, negatīvās temperatūras un sniegs masu ļoti sasplacina un apjomā samazina. Turpmāk jau pavasara apstākļi paveiks atlikušo, un laikā, kad uz lauka varēs braukt ar augsnes apstrādes tehniku, masa būs sadēdējusi tiktāl, ka vairs nespēs atstāt jebkādu ietekmi uz augsnes apstrādes kvalitāti.

Lai iegūtu vislabāko pēcietekmi, vajadzētu ievērot sekojošo:

- Tādos laukos liekais mitrums no augsnes virskārtas iesūksies straujāk augsnes dziļākajos slāņos. 

- Starpkultūru saknes ļoti labi irdina augsni, tādēļ noteikti ir jāizvairās no atkārtotas pilnas aramkārtas apstrādes.

- Ja izmantota tāda starpkultūra kā lopbarības redīss, tad ir vajadzīga ļoti laba dziļiirdināta augsne, kas sevišķi svarīgi laukos ar sablīvētu augsnes apakškārtu. Tādi lauki būs īpaši piemēroti  tādu kultūru kā burkānu audzēšanai, kuriem ir būtiski, lai būtu dziļi irdena augsne.

- Viegla mehāniskā sastāva augsnes praktiski ir gatavas tam, lai atkarībā no audzēšanas sistēmas izkliedētu minerālmēslus vai organisko mēslojumu. Tikai nedrīkst ignorēt ar zaļmēslojumu saistītās barības vielas, kas, zaļajai masai sadēdot, kļūst pieejamas pēcaugiem.

- Smagāka mehāniskā sastāva augsnēs rūpīgāk ir jāpaseko līdzi  lauku apžūšanas brīdim, lai varētu veikt kvalitatīvu pirmssējas vai stādīšanas augsnes apstrādi. Atkarībā no tā, cik starpkultūru atlieku ir uz lauka, izmanto vai nu diskus, sekli iediskojot (10–12 cm), komplektā noteikti ar adatu vai piešu ruļļiem, tā izveidojot sēklu sējai cietu apakškārtas “gultni”. Stādīšanai ruļļu izmantošana nebūs obligāta, toties tad var papildus izmantot kompaktorus, kas palīdzēs radīt labāku stādu kontaktu ar mitrajiem dziļākajiem slāņiem pēc iestādīšanas.

Kādas no starpkultūrām varētu izmantot tieši rudens posma sējai?

Eļļas rutks – viena no pazīstamākajām starpkultūrām, ko var sekmīgi izmantot šis nolūkam, jo tas ir strauji augošs, un  tendence pašizsēties (rudenī) maz izteikta. Nedrīkst izmantot laukos, kur vērojama augsta kailgliemežu aktivitāte. Tad būs jāizmanto limacīdi (pret gliemežiem). Nedrīkst izmantot laukos, kur tiks sēti vai stādīti kāpostu dzimtas dārzeņi.

Baltā sinepe – 2018. gada starpkultūru izmēģinājumā jutās ļoti labi, spēja nomākt citas starpkultūras. Var droši sēt ar kailgliemežiem invadētos laukos, jo matiņu dēļ, kas ir uz lapām, kailgliemeži tās neēd. Līdzīgi kā eļļas rutkam pastāv tādi paši ierobežojumi pēcaugiem.

Facēlija – var izmantot, tikai ļoti svarīgi savlaicīgi sējas termiņi, līdz 5. augustam. Piemērota zema kālija satura augsnēm, jo palīdz šķīdināt šos savienojumus.

Auzas – var sēt pēc agri novācamiem dārzeņiem un kartupeļiem, jāizvairās sēt pēc graudaugiem.

Lopbarības redīss – ieteicams smagās un blīvās augsnēs to struktūras uzlabošanai.

Noteikti nav vērts izmantot tādas kultūras kā viengadīgā airene, ko ļoti sekmīgi izmanto Rietumeiropā, pie mums tās veģetācijas periods par īsu. Savukārt griķis kā siltummīlis rudenī nejūtas komfortabli.

Māris Narvils,

Vecākais speciālists dārzkopībā