Lauka dienā pēta augu maiņas nozīmi bioloģiskajā lauksaimniecībā

LLKC sadarbībā ar Madonas novada Liezēres pagasta bioloģisko saimniecību ”Vidus Stukules”, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociāciju un Agroresursu un ekonomikas institūtu  jau otro gadu organizēja  demonstrējuma lauka dienu par augu maiņas nozīmi graudaugu sējumos. Demonstrējums ierīkots ar mērķi praktiski parādīt augu maiņas ietekmi uz slimību un kaitēkļu attīstību graudaugu sējumos, tas ilgs līdz 2022. gadam. Mērķa sasniegšanai ierīkoti četri varianti:

• graudaugi pēc graudaugiem, kas vienā vietā auguši tikai vienu gadu;
• graudaugi pēc graudaugiem, kas vienā vietā auguši 2 gadus pēc kārtas (standarta līdzšinējā prakse);
• graudaugi pēc  pākšaugiem;
• bezmaiņas sējumos.

Demonstrējuma lauka diena notika 9. jūlijā. Papildināt savas zināšanas par bioloģisko graudaugu audzēšanu bija ieradušies lauksaimnieki no Vidzemes, Latgales, arī Zemgales, viņu vidū daudz gados jaunu zemnieku.

Lauka dienas ievadā LLKC Madonas konsultāciju biroja  augkopības konsultante Anita Brosova informēja par šajā gadā veiktajiem agrotehniskajiem pasākumiem un novērojumiem demonstrējuma  laukos.  Saimniecības pārstāvis Pēteris Skuķis pastāstīja par saimniecību, par graudaugu audzēšanas tehnoloģiju savā saimniecībā un nākotnes iecerēm. Saimniecība šogad iegādājās garpirkstu atsperzaru ecēšas nezāļu ierobežošanai graudaugu sējumos. Šīs ecēšas tika izmantotas arī nezāļu ierobežošanai demonstrējuma laukos un sarkanā āboliņa pasējai ziemas kviešos cerošanas fāzes beigās.

Lauka dienā piedalījās Agroresursu un ekonomikas institūta Priekuļu pētniecības centra vadošā pētniece Līvija Zariņa. Viņa uzsvēra, ka bioloģiskā lauksaimniecība ir  produkcijas ražošanas metode, kas ir harmonijā ar apkārtējo vidi.  Pareizi izvēlēta augu secība mijiedarbībā ar pārējiem agroekoloģiskajiem un agronomiskajiem pasākumiem ilgstošā periodā katrā konkrētā laukā garantē augsnes auglības saglabāšanu vai uzlabošanu un tādējādi sekmē arī kultūraugu ražas palielināšanos. Runājot par  nezāļu ierobežošanu, viņa uzsvēra to, cik svarīgi ir pazīt nezāles,  jo, lai cīņā uzvarētu, labi jāpazīst pretinieks, šinī gadījumā jāzina nezāļu bioloģiskās īpašības. Vislielākās problēmas bioloģiskajā saimniekošanā sagādā daudzgadīgās nezāles. L. Zariņa,  iepazīstinot ar izplatītāko nezāļu sugām, īpaši uzsvēra vārpatu, kas vēl joprojām ir Eiropā  izplatītākā problēmnezāle.  Efektīvākās metodes vārpatas ierobežošanā – “smacēšana”, sakneņu izkaltēšana, starpkultūru izmantošana graudaugiem pasējā.  Izrādās, ka vārpata nepanes “kaimiņos” dažus augus, kuru sakņu izdalījumi bremzējoši  ietekmē tās attīstību. Šāda ietekme ir griķiem.

L. Zariņa norādīja, ka sējumu ecēšana labību sējumos bioloģiskajos laukos ir galvenā no nezāļu ierobežošanas fizikālo  metožu klāsta, var ierobežo līdz 80% nezāļu. Izvērtās diskusija par ecēšanas laikiem – pirms sadīgšanas, pēc sadīgšanas un tālākajās attīstības fāzēs. Noslēgumā zinātniece novēlēja rūpēties par augsnes auglību, mācīties un apgūt jaunas pieredzes, arī apmeklējot lauka dienas.

Rūpnīcas “Horsch Maschinen GmbH” pārstāvis Rihards Šņepsts iepazīstināja ar firmas  jaunumiem un inovatīviem risinājumiem augsnes apstrādes un  sējas tehnikā. Ar jaunākajiem sējas agregātiem iespējams  vienlaikus  iestrādāt  3-4 komponentes (sēkla, starpkultūras, mēslojums). Ņemot vērā sabiedrības spiedienu ierobežot augu aizsardzības līdzekļu lietošanu un attīstoties precīzajām tehnoloģijām, Eiropas valstīs veikti pētījumi  par graudaugu sējumu rindstarpu platuma palielināšanu un rindstarpu rušināšanu. Firma izstrādājusi labību sējumu rind­starpu rušināšanas agregātus, kas dod iespējas augus kopt daudz precīzāk, mazāk tos mehāniski traumēt, tā sekmējot augstākas ražas ieguvi. Šāda sējumu kopšanas tehnika būs noderīga arī bioloģiskajās saimniecībās.

Lauka dienas otrajā daļā dalībnieki devās uz demonstrējuma lauku, kur iepazinās ar iekārtotajiem variantiem. Demonstrējums iekārtots 2018. gada pavasarī, pirms tam laukā augusi ziemas tritikāle. Šogad demonstrējuma trīs laukos – pēc zirņiem, pēc āboliņa, pēc vasaras kviešiem (bezmaiņas variants) – aug ziemas kvieši ‘Edvīns’, kas iesēti 23. septembrī  un sadīguši vidēji  380- 400 augi uz 1 m². Divos laukos iesēti zirņi un griķi. Pavasarī pēc sniega nokušanas bija redzams, ka ziemas kviešus ievērojami bojājis sniega pelējums. Pazīmes bija vērojamas visā laukā, bet stiprāka infekcija bija vietās, kur vairāk sapūsts sniegs. Vidēji uz 1 m² bija saglabājušies 180 līdz 230 augi.  Lai ierobežotu nezāles, 30. aprīlī visos trīs ziemas kviešu laukos veikta  sējumu ecēšana un sarkanā āboliņa ‘Raunis’ piesēja 9 kg/ha. Sākot ar veģetācijas atjaunošanos aprīļa sākumā, katru nedēļu vērtēts sējumu fitosanitārais stāvoklis. Maija vidū parādījās  pirmie dzeltenplankumainības simptomi uz ziemas kviešu apakšējām lapām, jūnijā slimība turpināja attīstīties, pakāpjoties uz augšējām lapām, sasniedzot izplatību līdz 32-38%, bezmaiņas variantā sasniedzot izplatību līdz 80%. Pēc lokālām lietavām, kuras bija maija beigās, visos ziemas kviešu laukos parādījās acsveida plankumainība un baltvārpainība, izplatība 4-8%,  bezmaiņas variantā līdz 20%.  Lauka dienas dalībnieki novērtēja labi padevušos griķus un zirņus, kas būs labi priekšaugi graudaugiem.

Novācot demonstrējuma laukus, tiks veikta ražas uzskaite un kvalitātes noteikšana.

Lauka dienas noslēgumā interesenti devās aplūkot saimniecības kalti. 

Paldies z/s “Vidus Stukules” saimniekiem par iesaistīšanos demonstrējumā un lauka dienas organizēšanu.

Anita Brosova,

LLKC Madonas konsultāciju biroja augkopības konsultante