Kaitēkļi un slimības jāatpazīst savlaicīgi

Demonstrējumu pasākumu ietvaros jūlijā Kuldīgas novadā notika jau otrā lauka diena, ko organizēja LLKC Kuldīgas konsultāciju birojs sadarbībā ar Zemkopības ministriju un Lauku atbalsta dienestu.  Par tēmu “Laukaugiem kaitīgo organismu ierobežošana dažādos Latvijas reģionos” Padures pagasta saimniecībā “Upeskalni AB” šogad ierīkots demonstrējums vasaras rapša audzēšanas tehnoloģiju salīdzināšanai, slimību un kaitēkļu ierobežošanas iespēju apzināšanai Kurzemes reģionā.

Paralēli ierīkots arī demonstrējums Ērģemes pagastā zemnieku saimniecībā “Lejasciņi”, kur šogad aug ziemas rapsis. Demonstrējums saimniecībā tika ierīkots jau otro gadu, jo saimniecība ar LLKC ir noslēgusi piecu gadu sadarbības līgumu pasākuma īstenošanai. Katru gadu plānots demonstrējums vienā un tajā pašā laukā, bet tiks mainītas audzējamās kultūras, veidojot augu maiņu.

Semināra sākumā dalībnieki klausījās “Upeskalni AB” saimnieka Arvja Mikāla stāstījumu par saimniecības vēsturi, attīstību un izaicinājumiem.

LLKC Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis dalījās savā pieredzē, jo daudz pētījis ziemas rapša audzēšanu, par to rakstījis maģistra darbu un disertāciju. Rapsis ir Latvijas klimatiskajiem apstākļiem piemērota kultūra, kas ir ļoti nozīmīga graudkopības nozarei, jo tā ir ienesīga un ļauj ievērot augu seku.  Rapsim ir nākotne, jo tas ir arī labs proteīna avots, tomēr audzētājiem jābūt uzmanīgiem un kultūra jāsargā no kaitēkļiem un slimībām. Vasaras rapsis ir īpaši jutīgs. Zinātnieki aprēķinājuši, ka pat puse ražas atkarīga no pareizas augu mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļu lietošanas. Problēma ir kaitīgo organismu rezistence pret augu aizsardzības līdzekļiem. Latvijā intensīvi tiek ieviesta integrētā augu aizsardzības sistēma, – vispirms veic pasākumus, kas samazina vai pat novērš kaitīgo organismu savairošanos, novēro sējumus un tikai tad, kad sasniegta kritiskā robeža, pielieto ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus.

LLKC Kuldīgas biroja vadītāja un augkopības speciāliste Daiga Mellere pastāstīja, ka projekts uzsākts 2017. gadā ar mērķi rādīt, kā dažādām kultūrām ierobežot kaitīgos organismus. Viens no profilaktiskajiem pasākumiem ir pareiza augu maiņa. Pagājušajā gadā laukā tika sēti mieži, šogad – vasaras rapsis, nākamgad būs ziemas kvieši, pēc tam zirņi. Rezultāti katru gadu tiek izvērtēti pēc ražas novākšanas.

Semināra dalībnieki dabā apskatīja SIA “Upeskalni AB” moderno tehniku, ar kuru tiek strādāts demonstrējuma laukā, un ieklausījās speciālista Sanda Zaļkalna skaidrojumā par tās priekšrocībām. Pēc tam visi devās uz demonstrējuma lauku. Par tā ierīkošanu un pielietotajiem augu aizsardzības līdzekļiem stāstīja LLKC Kuldīgas nodaļas augkopības konsultante Daiga Mellere. Atpazīt graudaugu slimības un kaitēkļus palīdzēja Valsts augu aizsardzības dienesta vecākā inspektore Māra Bērziņa. Pieredzē par vasaras rapšu audzēšanu dalījās arī paši semināra apmeklētāji, aktīvi iesaistoties diskusijās. Saimniekiem svarīga ir ieguldīto līdzekļu atmaksāšanās, tāpēc semināra dalībnieki atzinīgi novērtēja lauka dienas lietderību, saņemot speciālistu atbildes uz saviem jautājumiem.

Inese Blūma,

Kuldīgas novada lauku attīstības speciāliste

Foto:  Daiga Mellere