Mazo izaugsme – ar LLKC palīdzību

Jau kopš 2011. gada LLKC īsteno aktivitāti “Lauku teritoriju ekonomiskās aktivitātes programma”, kuras mērķis ir palīdzēt nelielām saimniecībām lauku teritorijās uzsākt savu darbību, attīstīties un dažādot savu darbību.

Tas tiek panākts, izmantojot Valsts Lauku tīkla finansējumu, sniedzot kompleksu, sistemātisku atbalstu, izstrādājot saimniecību attīstības plānus un izvirzot saimnieciskās darbības attīstības mērķus, regulāri sekojot līdzi mērķu izpildei un saimnieciskās darbības attīstībai, izvērtējot progresu un sniedzot ieteikumus darbības uzlabošanai, kā arī piesaistot nozaru ekspertus padziļinātu konsultāciju sniegšanai.

Kāpēc mēs to darām?

No apmēram 80 tūkstošiem Latvijas lauku saimniecību gandrīz 90% pēc dažādām pazīmēm – ienākumiem, saražotās produkcijas apjoma, apsaimniekotās zemes platības u. c. – ir klasificējamas kā mazas. Vairākos pētījumos ir  secināts, ka šo saimniecību skaitam ir tendence samazināties gan ekonomisku, gan demogrāfisku (lauksaimnieku novecošanās) faktoru ietekmē.

Taču šo saimniecību loma mūsu tautsaimniecībā ir nepārvērtējama, – mazās saimniecības saglabā lauku apdzīvotību un lauku kopienu dzīvīgumu, uzturot saikni starp vietējiem cilvēkiem, piedaloties vietējā kultūras un sabiedriskajā dzīvē. Mazās saimniecības kalpo kā sociālās drošības tīkls, nodrošinot lauku cilvēkiem darbu, ienākumus, pašizpausmi un pārtiku. Vēl vairāk – mazās saimniecības ir svarīgs faktors arī attiecībās starp pilsētu un laukiem. Šo saimniecību produkti ar  plašu radu un draugu tīklu palīdzību un arī strauji augošajiem tiešās tirdzniecības kanāliem nonāk arī pilsētnieku ledusskapjos. Svarīgi pamanīt, ka mazās saimniecības piedāvā lielāku pārtikas daudzveidību nekā veikali, un tam var būt pozitīva ietekme uz produktu daudzveidību, veselīgu uzturu un plašāk – sabiedrības veselību. Tieši mazās saimniecības uztur saimniekošanas veidu, zināšanu, bioloģisko resursu un ainavas daudzveidību, tādējādi uzlabojot pārtikas sistēmas, ekoloģisko un sociālo ilgtspēju, kas kļūst arvien būtiskāka gan Latvijā, gan pasaulē.

Ņemot vērā mazo saimniecību pozitīvo ietekmi uz lauku ilgtspējas saglabāšanu un to, ka LLKC misija ir veicināt lauku labklājību, uzskatām par ļoti svarīgu darba daļu strādāt tieši ar mazajām lauku saimniecībām, kam bez nozaru zināšanām ir nepieciešams arī motivējošs un atbalstošs konsultants, kurš šiem mazajiem uzņēmējiem notic, iedrošina un palīdz atrast labāko iespējamo attīstības  ceļu.

Ko esam paveikuši?

Kopš 2011. gada programmā kopumā LLKC konsultanti visā Latvijā ir strādājuši ar 1383 saimniecībām, kas vēlējušās kaut ko uzsākt vai attīstīt un kam ir bijis nepieciešams LLKC konsultantu atbalsts mērķtiecīgai virzībai uz izaugsmi. Tas ir ļoti liels saimniecību skaits, ar kuru sasniegumiem šo gadu gaitā varam lepoties.

Saskaņā ar statistikas datiem Latvijā lauku saimniecībās strādā vidēji viens pilna laika nodarbinātais, nedaudz vairāk nodarbināto – 1,5 cilvēki ir nodarbināti lopkopības saimniecībās, bet dārzeņkopības saimniecībās vidēji divi cilvēki. Līdz ar to kā ļoti labs rādītājs ir tas, ka mūsu programmas klienti šajos gados ir radījuši 267 darba vietas (papildus sev kā uzņēmuma īpašniekam).

Jāpiemin, ka 713 no programmā iekļautajiem uzņēmējiem ir rakstījuši projektus ES atbalsta saņemšanai, un lielākoties tie ir bijuši vērsti uz investīciju iegādi saimniecības paplašināšanai vai efektivitātes uzlabošanai. Savukārt vēl vairāk nekā 50 programmas klientu izlēmuši iegādāties lauksaimniecībā izmantojamo zemi, izmantojot “Altum”  administrēto lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādes kreditēšanas programmu. Šie skaitļi dod gandarījumu, ka mūsu klienti ir uz attīstību vērsti un vēlas darīt vairāk.

Ja skatāmies nozaru griezumā, tad redzams (skat. 1. attēlu), ka lielākā daļa programmas klientu darbojas dažādās lauksaimniecības nozarēs – kopumā 88% klientu. Un tas ir tikai likumsakarīgi, ka pie mums vēršas tieši šādi klienti, jo LLKC kā iestāde sevi pozicionējusi kā konsultāciju sniedzēju tieši lauksaimniekiem.

1. attēls.  Programmas klientu sadalījums pēc saimniekošanas veida

Daudz tiek runāts par to, ka mazajām saimniecībām jāuzlabo saimniekošanas dzīvotspēja, un viens no veidiem, kā to panākt, ir nišas produktu audzēšana, lai veiksmīgāk konkurētu ar lielajām saimniecībām. Ja skatāmies programmas klientu profilu (1. attēlā), tad jāatzīst, ka šajā jomā darba vēl ir daudz. Tikai 29% saimniecību izvēlējušies nedarboties tradicionālajās nozarēs – graudkopībā un gaļas vai piena lopkopībā. Tas arī parādās, vērtējot mūsu klientu saimniecību ražošanas profilu – 82% saimniecību ražo tikai izejvielas – pienu, graudus, gaļu.

Lepojamies ar mūsu klientu finansiālajiem rādītājiem. Salīdzinot klientu saimnieciskās darbības apgrozījumu, programmā iestājoties un tad, kad sadarbības laiks ir beidzies, redzam, ka apgrozījumu ir spējuši palielināt 80% no programmā iesaistītajiem klientiem. Tas ir noticis par spīti tam, ka vairākus gadus pēc kārtas ir bijuši lauksaimniekiem nelabvēlīgi laika apstākļi – gan plūdi, gan pārmērīgs sausums.

Esam mūsu klientiem arī katru gadu piedāvājuši izmantot ekspertu pakalpojumus, t. i., padziļinātas konsultācijas, lai uzlabotu saimniekošanas efektivitāti. Visbiežāk izmantoti pakalpojumi augkopībā (skat. 2. attēlu), un no šiem pakalpojumiem apmēram 55% bija augšņu analīžu veikšana, kas ir pirmais solis turpmākajai saimniekošanai un kas parāda to, ka uzņēmēji vēlas saimniekot gudri, efektīvi un arī ilgtspējīgāk, bagātinot augsni ar to, kas tai visvairāk nepieciešams.

2. attēls. Klientiem sniegtie ekspertu pakalpojumi pa nozarēm

Arvien lielāku uzmanību uzņēmēji, tai skaitā šie mazie saimnieki, pievērš  saimniekošanas ekonomiskajam aspektam un rēķina, vai viņu saimniekošanas veids ir rentabls, vai viņi var atļauties veikt investīcijas un kā to darīt pārdomāti. Līdz ar to pēdējos gados pieprasīti sāk kļūt ekonomikas pakalpojumi – 16% no visiem sniegtajiem ekspertu pakalpojumiem, tai skaitā arī produkcijas pašizmaksas aprēķini.

Apzinot mūsu klientu iegūto izglītību, esam secinājuši, ka ar lauksaimniecību saistīta izglītība ir apmēram 40% no visiem programmā iesaistītajiem klientiem. Veiktajās aptaujās 52% klientu ir atzinuši, ka viņiem trūkst zināšanu tieši lauksaimniecības jomā, un vēl 35% uzskata, ka papildus nepieciešamas būtu uzņēmuma vadīšanas prasmes. Esam priecīgi, ka spējam saviem klientiem sniegt trūkstošās zināšanas gan ar  sniegtajiem ekspertu pakalpojumiem, gan arī piedāvājot viņiem dažādu mācību kursu un semināru veidā.

Kā jau minēts iepriekš, ļoti liels darbs ir veikts, lai informētu klientus par dažādām aktualitātēm gan grāmatvedībā, gan ES finansējuma piesaistē, gan par platībmaksājumiem, kontrolējošo iestāžu prasībām u. c. Un pāri visam – konsultanti ir bijuši gan padomdevēji, gan “drošā aizmugure”, gan morālais atbalsts un cilvēki, pie kuriem vērsties grūtā brīdī.

Ko saka paši klienti?

Rūpējoties par to, lai mūsu klienti saņemtu pēc iespējas kvalitatīvākus pakalpojumus un tieši tādus, kādi viņiem ir nepieciešami, esam jautājuši klientiem to, kā viņi vērtē LLKC konsultantu darbu, kas viņiem visvairāk pietrūkst un, attiecīgi, ko tad viņi sagaida no saviem konsultantiem.

3. attēls. Klientu viedoklis par iekļaušanās programmā ietekmi uz saimnieciskās darbības attīstību

Tā 3. attēlā redzams, ka 68% klientu sadarbībā saskata tiešu ietekmi uz saimnieciskās darbības attīstību, 12% atzīst, ka konsultanti un ar konsultantu palīdzību satiktie cilvēki dod iedvesmu un motivāciju darboties, un tas arī ietekmē saimnieciskās darbības atbalstu, un vēl 17% uzskata, ka LLKC sniegtais atbalsts ir būtisks ar to, ka vienmēr ir zināma aktuālā informācija par LAP atbalstiem, mācībām un citām noderīgām lietām, kam pašam nav laika sekot līdzi.

Plašāk par Lauku teritoriju ekonomiskās aktivitātes veicināšanas programmas klientiem, viņu veiksmēm un grūtībām, ieguvumiem no līdzdalības programmā stāstīsim nākamajos “Lauku Lapas” numuros.

Inita Krivašonoka,

Lauku attīstības nodaļas projektu vadītāja