You are here

Limuzīnas šķirņes vaislas teļu izaudzēšana

Lopkopība
Demonstrējumi lopkopībā

Pēdējo 10 gadu laikā mūsu lauksaimnieki arvien vairāk izvēlas apsaimniekot zīdītājgovju ganāmpulkus. Lauksaimniecības Datu centra (LDC) datu bāzē uz 2013. gada 1. janvāri bija reģistrētas 25 370 zīdītājgovis, taču uz 2019. gada 1. janvāri zīdītājgovju skaits bija 51 634. Gaļas liellopu nozarē kopumā pēdējo sešu gadu laikā zīdītājgovju skaits ir divkāršojies. Lai nozare attīstītos un ražošana ar pozitīvu pieauguma tendenci pastāvētu ilgtermiņā, būtiski ir investēt ganāmpulkos ar mērķi uzlabot ražošanas efektivitāti, atražot ģenētiski augstvērtīgus dzīvniekus, uzlabot saimniecību infrastruktūru un spēju efektīvi pielāgoties tirgus pieprasījumam un finanšu svārstībām.

Audzējot teles vaislai, nozīmīga ir pareizai dzīvnieku ēdināšanai. Tāpēc šajā gadā LLKC ierīkoja demonstrējumu SIA “Lāses AM” dzīvnieku novietnē “Kolumbi”, Kuldīgas novada Rumbas pagastā. Par tēmu: dažādu ēdināšanas sistēmu ietekme uz gaļas šķirņu vaislas teļu atbilstību līdz lecināšanas uzsākšanai bioloģiskās saimniekošanas sistēmā. (LAD līguma Nr. LAD100119/P21).  Šī gada 29.augustā vairāk kā deviņdesmit interesentus pulcēja saimniecībā organizētā lauku diena, kurā iepazīstinājām ar demonstrējumā veicamo un prezentējām pirmos rezultātus. Saimniecības īpašnieki iepazīstināja ar saimniecības mērķiem un dalījās ar savu pieredzi.

Saimniecībā ir iespēja veikt atsevišķu dzīvnieku grupu ēdināšanu, svēršanu, novērtēšanu un krustu augstuma mērīšanu. Pateicoties dzīvnieku īpašnieku ieinteresētībai un aktīvai līdzdalībai, bija iespēja veikt visu paredzēto un vēl papildus organizēt dzīvnieku svēršanu un izvērtēšanu. Demonstrējuma mērķis ir izvērtēt atšķirīgu ēdināšanas sistēmu ietekmi uz vaislas telēm, lai, sasniedzot 16–18 mēnešu vecumu, 70–85 % no ganāmpulkā esošajām telēm būtu gatavas pirmajai lecināšanai vai mākslīgajai sēklošanai.

Izveidojām divas Limuzīnas šķirnes vaislai audzējamo teļu grupas, ņemot vērā izcelšanos un dzīvmasu. Vienai grupai ēdināšanā izmantojām rupjo lopbarību, bet otrai – rupjo lopbarību un graudu barību. Abām teļu grupām tika sastādītas barības devas, nosakot rupjās lopbarības un graudu barības kvalitatīvos un ķīmiskos rādītājus. Izaudzēšanas periodā sekojām līdzi dzīvmasas un citiem augšanas un attīstības rādītājiem.

Piebarošana tika uzsākta, teles atšķirot no zīdītājgovīm pēc 200 dienu vecuma sasniegšanas. Plānotais dzīvmasas pieaugums bija no 700–900 g diennaktī.

1. attēls. Demonstrējuma grupu teļu vidējā koriģētā dzīvmasa un vecums

Vidējā dzīvmasa 1. grupas telēm 480 dienās vai 16 mēnešos bija 54,4 % no pieaugušas govs (teles mātes) dzīvmasas un 130 cm augstums krustos. Vidējā dzīvmasa 2. grupas telēm tajā pašā periodā sasniedza 62,9 % no pieaugušas govs (teles mātes) dzīvmasas un 132 cm augstumu krustos vidēji grupā. Vidējais dzīvmasas pieaugums 2. grupā, kur barības devā tika iekļauta graudu barība, no dzimšanas līdz 16 mēnešu vecumam vidēji sasniedza 876 g diennaktī. Grupā, kur barības devā netika iekļauta graudu barība, vidējais dzīvmasas pieaugums bija 745 g diennaktī.

Veicot piebarošanu, jāseko līdzi dzīvmasas pieaugumam, kam nevajadzētu pārsniegt 900 g diennaktī, it īpaši pēc 365 dienu vecuma sasniegšanas. Lielāks pieaugums var būt bīstams, jo tad notiek dzīvnieku aptaukošanās, kas ir nevēlama un pat nav pieļaujama. Pierādīts, ka taukaudi izgulsnējās ne tikai zemādā, bet arī tesmeņa audos un iekšējos orgānos. Aptaukotas 1. laktācijas zīdītājgovis ir mazpienīgas, tām 40–60 % gadījumos ir apgrūtinātas dzemdības, vismaz trīs reizes biežāk novēro placentas aizturi, nereti tām konstatē arī tauko aknu sindromu. Gaļas šķirņu vaislas telēm diennakts dzīvmasas pieaugumam līdz gada vecumam nevajadzētu būt mazākam par 600 g diennaktī. Ja audzēšanas laikā dzīvmasas pieaugums ir mazāks par 500 g diennaktī, nākamā zīdītājgovs nevarēs pilnībā realizēt savu šķirnei raksturīgo ģenētisko potenciālu. Demonstrējums tiek turpināts,  un par tā gaitu un rezultātiem interesenti tiks informēti.

Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests

Anita Siliņa, LLKC lopkopības kompetenču centra vadītāja