Kaļķošanas efektivitātes salīdzinājums graudaugu sējumos

Kultūraugu augšana lielā mērā atkarīga no augsnes agroķīmiskajām īpašībām, īpaši no augsnes reakcijas. Latvijā liela daļa lauksaimniecības zemju ir skābas, ko ietekmē mūsu teritorijas klimatiskie apstākļi, jo nokrišņu daudzums dominē pār iztvaikošanu, kā rezultātā barības elementi izskalojas no augsnes, t. sk. arī kalcijs un magnijs.

Pēdējos gados palielinās lauksaimniecības zemju platības ar skābu augsnes reakciju. 2017. gadā Vidzemē konstatēta augstākā nepieciešamība kaļķot aramzemi – 68% no VAAD pētījumā apsekotās teritorijas, bet Kurzemē un Pierīgā attiecīgi 56 un 55%. Lielākai daļai laukaugu optimāla augsnes reakcija (pH) ir 6,0–7,0. Lai nodrošinātu augu attīstībai optimālu reakciju un citu augsnes īpašību uzlabošanu, jāveic augsnes kaļķošana.

LLKC sadarbībā ar zemnieku saimniecībām 2018. gada rudenī sāka demonstrējuma ierīkošanu LAP 2014.-2020. apakšpasākuma “Atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem” ietvaros. Demonstrējumi ierīkoti, lai uzskatāmi noteiktu dažādu kaļķošanas materiālu efektivitāti, kā arī parādītu, kā ar pieejamo tehniku var nodrošināt kvalitatīvu skābas augsnes kaļķošanu.

Visās saimniecībās pirms kviešu sējas augsnē iestrādāts kaļķojamais materiāls. Demonstrējumā salīdzināti 6 varianti:

1) kontrole – bez kaļķošanas,

2) Nordcalc granulēts kaļķis (Ca 36%, Mg 0,2%) deva 1 t/ha,

3) smalkie dolomītmilti (Ca 20%, Mg 12%) deva 6 t/ha, ražotājs SIA “Pļaviņu DM”,

4) rupjie dolomītmilti (Ca 20%, Mg 12%) deva 6 t/ha, ražotājs SIA “Pļaviņu DM”),

5) smalkie kaļķakmens milti (Ca 37%, Mg 1,4%) deva 6 t/ha, ražotājs SIA “Sātiņi-LM”,

6) rupjais sijātais kaļķakmens (Ca 37%, Mg 1,4%) deva 6 t/ha, ražotājs SIA “Sātiņi-LM”.

Katrs variants – 0,5 ha.

Ogres novada Taurupes pagasta saimniecībā SIA “Bebruciems” demonstrējums ierīkots šī gada pavasarī. Saimniecībā saimnieko ar integrētās audzēšanas metodēm, 450 ha audzē kviešus, rapsi, lauku pupas un zirņus. Demonstrējuma laukā pirms kaļķojamā materiāla iestrādes tika veiktas augsnes analīzes. Demonstrējums ierīkots velēnu podzolētā mālsmilts augsnē, augsnes pH 4,6 (skāba), bet Ca un Mg attiecība 5,2:1 (optimāli 6,5:1), organiskā viela – 2,8%, fosfora saturs – zems,  kālija – vidējs. Kaļķojamais materiāls pirms sējas izkliedēts, izmantojot kaļķošanas materiālu izkliedētāju. Kaļķis iestrādāts, iediskojot augsnē atbilstoši variantiem. Saimniecībā aprīļa sākumā iesēti vasaras kvieši ‘Lenox’. Veģetācijas perioda laikā lietots minerālmēslojums N-164, P-38, K-38, S-14, lapu mēslojums (Cu, Mn, Zn, Mg), augu augšanas regulators, herbicīds un divas reizes fungicīds.

Vasaras kvieši nokulti augusta vidū, un iegūta raža no 5,6–7,0 t/ha atkarībā no varianta (att.). Jau pirmajā pētījuma gadā visos demonstrējuma variantos kaļķošana deva būtisku ražas pieaugumu par 0,8–1,4 t/ha, salīdzinot ar kontroles variantu. Visos variantos iegūti pārtikas kvalitātei atbilstoši graudi, turklāt smalkā kaļķakmens miltu un abos dolomītmiltu variantos graudiem iegūta augstākā kvalitāte (I kvalitātes grupa), kur proteīna saturs virs 14,5%.

Veicot augšņu analīzes, konstatēts, ka piecu mēnešu laikā no kaļķošanas būtiski mainījusies augsnes reakcija variantos: smalkie kaļķakmens milti, iegūts pH 5,8, tad seko smalkais dolomīts (pH 5,0) un rupjie dolomītmilti (pH 4,9), pārējiem variantiem nebija būtisku izmaiņu. Kaļķakmens miltiem ir augsta neitralizēšanas spēja, kas izteikta kā CaCO₃ ekvivalents – 98%. Smalkākiem kaļķošanas materiāliem ir lielāka saskares virsma ar augsni, labāka šķīdība, pilnīgāka un ātrāka reakcija ar augsni. Pēc fizikālām īpašībām dolomītmiltu iedarbība ir lēnāka nekā kaļķakmenim.

Vasaras kviešu graudu raža un proteīna saturs atkarībā no kaļķošanas materiāla, SIA “Bebruciems”

Demonstrējumā izmantotajiem kaļķošanas materiāliem pēc ķīmiskajām īpašībām ir dažāds iedarbības ātrums, kalcija un magnija saturs. Nekaļķotā variantā Ca un Mg attiecība bija 5,2:1, bet būtiskākās izmaiņas bija variantā, kur lietoja smalkos kaļķakmens miltus, iegūta attiecība 11,1:1. Smalkais dolomīts un rupjie dolomītmilti nodrošināja Ca un Mg attiecību 2,8:1, bet rupjais sijātais kaļķakmens – 4,1:1 un Nordcalc granulētais kaļķis – 5,3:1. Atšķirīgais Ca un Mg saturs kaļķošanas materiālos būtiski izmainīja elementu attiecību, līdz ar to, lai  sabalansētu, nepieciešams lietot dažāda satura kaļķošanas materiālus.

Novērtējot ekonomisko ieguvumu, augsnes kaļķošana dod ieņēmumu pieaugumu visos variantos par 144,00–241,94 eiro/ha, lielākais ieņēmumu palielinājums variantā, kur lietoti rupjie dolomītmilti.

Atziņas SIA “Bebruciems”

Augsnes kaļķošana ir ekonomiski pamatota, jo visos variantos iegūts ražas pieaugums, kā rezultātā arī ieņēmumu pieaugums, salīdzinot ar nekaļķoto variantu. Kaļķošanu saimniecībā būtiski sadārdzina materiālu transportēšana no ražotnes līdz saimniecībai. Lai iegūtu ne tikai optimālu augsnes reakciju, bet sabalansētu arī Ca un Mg attiecību, nepieciešams lietot gan kaļķakmeni, gan dolomītu atbilstošās proporcijās.

Dagdas novada Asūnes pagasta zemnieku saimniecībā “Celiņi” demonstrējums ierīkots 2018. gada rudenī.  Saimniecība apsaimnieko 350 ha zemes, tai skaitā apmēram 315 ha sastāda laukaugi, lielākoties vasaras kvieši, ziemas kvieši un vasaras mieži. Lai samazinātu ražošanas izmaksas augkopībā, saimniecība izmanto samazinātas augsnes apstrādes tehnoloģiju, kā arī lielu uzmanību pievērš augsnes skābuma regulēšanai. Saimniecības ilgtermiņa mērķis ir uzlabot ekonomiskās darbības rādītājus un lauksaimniecības produkcijas konkurētspēju tirgū, modernizējot lauksaimniecības tehniku.

Demonstrējumā kaļķošanas materiālu efektivitāte salīdzināta iepriekš minētos 6 variantos, bet otrā variantā lietots Policalc granulētais kaļķis (ātras iedarbības) 0,2 t/ha.

Kaļķojamais materiāls izkliedēts pirms ziemas kviešu ‘Edvīns’ sējas 14.09.2018. Veģetācijas perioda laikā lietots minerālmēslojums N-195, P-38, K-38 kg/ha un lapu mēslojums (Mn, Mg, B, Fe). Augu aizsardzībai lietoti herbicīdi, augu augšanas regulators un fungicīds divas reizes.

Ziemas kvieši ‘Edvīns’ nokulti 30.07.2019. Ražas pieaugums (0,45–1,33 t/ha), salīdzinot ar nekaļķoto variantu, iegūts trīs variantos, kur bija lietots smalki samalts kaļķakmens, rupja maluma kaļķakmens un dolomīts. Visos variantos iegūti pārtikas kvalitātei atbilstoši graudi. Rezultātus visvairāk iespaidoja ne tikai materiāli, bet arī mitruma trūkums. Demonstrējuma laukā ir nedaudz viļņains reljefs, līdz ar to 1., 2. un 3. variantā bija vērojams lielāks mitruma trūkums nekā 4., 5. un 6. variantā, kas ierobežoja augu attīstību. Iegūta raža un aprēķināts bruto segums – 1 (ieņēmumi-izejvielu izmaksas) pa variantiem: 1) 4,30 t/ha, 366,60 EUR/ha, 2) 4,25 t/ha, 335,25 EUR/ha, 3) 4,24 t/ha, 344,46 EUR/ha, 4) 4,75 t/ha, 419,43 EUR/ha, 5) 5,63 t/ha, 310,11 EUR/ha, 6) 5,44 t/ha, 444,18 EUR/ha.

Atziņas z/s “Celiņi”

Kaļķošana nodrošināja ražas pieaugumu lielākā daļā variantu, bet augstāko bruto segumu ieguva variantos, kur lietots rupja maluma kaļķakmens un dolomīts. Izmaksas būtiski sadārdzina kaļķošanas materiāla transportēšana no ražotnes līdz saimniecībai, tāpēc svarīgi atrast saimniecībai tuvāko kaļķošanas materiālu ražotni.

Dundagas novada Dundagas pagasta bioloģiskajā z/s “Andžaki” demonstrējums pagājušajā gadā iekārtots laukā, kurā auga mazražīgs ilggadīgais zālājs, kas sēts 2015. gadā. Veicot zālāja novērtēšanu, bija redzams, ka pamatā tajā aug dažādas mazvērtīgas zālaugu sugas un sārņaugi, vērtīgo tauriņziežu un stiebrzāļu īpatsvars bija neliels. 2018. gada rudenī veiktās augsnes agroķīmiskās analīzes norādīja zālāja sliktā stāvokļa iemeslus: pH 4,4; organiskās vielas saturs 7%; zems kālija un fosfora saturs, Mg – 125; Ca – 679 mg/kg augsnes. Bez augsnes pamatkaļķošanas laukā ar tik zemu pH līmeni nebūtu lietderīgi veikt zālāja atjaunošanas darbus, jo tie nesniegtu gaidīto ražas pieaugumu. Augsnes kaļķošana veikta pirms ziemas kviešu ‘Edvīns’ sējas atbilstoši variantiem.

Ņemot vērā, ka 2018. gada rudenī tehnisku iemeslu dēļ saimniecībai nebija iespējams iestrādāt kūtsmēslus un agrīnā ziemas kviešu šķirne tika sēta novēloti, kā arī sausums vasaras periodā atstāja būtisku ietekmi uz kviešu ražu. Ziemas kviešu sējumā cerošanas beigās no mēslošanas līdzekļiem tika lietota virca. Ražas pieaugums (0,15 t/ha), lietojot kaļķojamo materiālu, tika iegūts variantā, kur iestrādāts ātras iedarbības granulētais kaļķis. Iegūtas sekojošas graudu ražas pa variantiem: 1) 1,5 t/ha, 2) 1,65 t/ha, 3) 1,2 t/ha, 4) 1,54 t/ha, 5) 1,38 t/ha, 6) 1,46 t/ha. Pēc ražām redzams, ka ātras iedarbības granulētie kaļķi devuši ātrāko ietekmi uz ražu. Pēc ražas novākšanas noņemti augsnes paraugi un konstatēts, ka pH mainījies visos variantos par 0,3–1,1 vienību. Lielākās izmaiņas rupja maluma kaļķakmens variantā. Aprēķinot Ca:Mg attiecību, iegūts: 1) 4,79:1, 2) 5,5:1,3) 3,82:1,4) 5.43:1,5) 5,26:1, 6) 7,24:1. Optimāla attiecība iegūta 2., 4. un 5.variantā. Aprēķinot kaļķošanas efektivitāti, var secināt, ka ieņēmumu palielinājums bija granulētā kaļķa un rupja maluma dolomīta variantos,  attiecīgi par 19,50 un 5,20 eiro/ha. Pēc viena gada rezultātiem gan vēl pāragri izdarīt secinājumus.

Iepazīties ar demonstrējumu, kā arī novērtēt kaļķošanas materiāla ietekmi kviešos, interesenti varēja lauka dienās, kas notika visās saimniecībās un pulcēja 64 dalībniekus. Arī turpmāk katru gadu tiks organizētas lauka dienas, demonstrējums ilgs līdz 2022. gadam.

Foto: Andris Skudra

Ilze Skudra, 

LLKC konsultante augkopībā

Andris Skudra, 

LLKC konsultants augkopībā

Valērijs Kairāns, 

LLKC Krāslavas KB konsultants augkopībā

Lāsma Ozola, 

LLKC projektu vadītāja