You are here
Latvijas zirgu šķirnes ķēvju salīdzinājums
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs šogad uzsācis demonstrējumu zirgkopībā par tēmu “Latvijas siltasiņu zirgu šķirnes ķēvju salīdzinājums ģenētiskās efektivitātes uzlabošanai populācijā”.
Demonstrējuma vadītāja ir LLKC Ogres KB vadītāja, lopkopības konsultante Aija Luse, zinātniskā konsultante – Latvijas Lauksaimniecība universitātes Mg. agr. Laine Orbidāne, bet demonstrējums tiek veikts, Ivetas Janelsiņas zirgkopības saimniecība Druvas, Allažu pagastā, Siguldas novadā.
Saimniecībā tiek audzēti augstvērtīgi Latvijas šķirnes sporta tipa zirgi, kas ir konkurētspējīgi vietējā un ārvalstu tirgū. Šī ir lielākā zirgaudzētava Latvijas šķirnes zirgu audzētāju asociācijā (LŠZAA) un ceturtā lielākā valstī. Pavisam kopā tiek apsaimniekoti 60 zirgi, no tiem 50 Latvijas siltasiņu šķirnes, 22 vaislas ķēves, 2 sertificēti vaislas ērzeļi. Gadā tiek iegūti vidēji 10 kumeļi. Saimniecība apsaimnieko 111 ha zemes, no tiem 30 ha īpašumā.
Lai iepazīstinātu interesentus ar plānotajiem pasākumiem un demonstrējuma saimniecību, 12. septembrī notika lauka diena. Atklājot pasākumu, LLKC Lopkopības kompetenču centra vadītāja Anita Siliņa īpaši uzsvēra, ka pirmoreiz lopkopības demonstrējumu programmā notiek demonstrējums zirgkopībā, kas nozarei ir būtisks. Demonstrējuma īstenošanas laiks no 2019. - 2021.gadam.
Demonstrējuma lauka dienas teorētiskā daļa notika Siguldas Ciltslietu un mākslīgās apsēklošanas stacijas konferenču zālē, kur pulcējās liels interesentu skaits tik specifiskai tēmai – vairāk nekā 30.
Galvenais – novērtēt ķēvju potenciālu
Ar informāciju par demonstrējuma mērķi un paredzēto norises gaitu iepazīstināja demonstrējuma vadītāja – Aija Luse, un zinātniskā konsultante Laine Orbidāne.
Tā kā šī bija pirmā demonstrējuma lauka diena, tāpēc paredzēta bija galvenokārt iepazīstināšanai ar demonstrējuma mērķiem, ierīkošanas specifiku, kā arī, lai aplūkotu izveidotās ķēvju grupas. Nākamajā lauka dienā, kas tiks rīkota pēc gada, varēsim vairāk runāt par rezultātiem. Šī saimniecība izvēlēta tāpēc, ka tajā ir pietiekams zirgu skaits ar atbilstošu vaislas ķēvju skaitu, lai varētu veidot to grupas un iegūt vajadzīgo rezultātu ar mērķi izvērtēt Latvijas zirgu šķirnes vaislas materiāla kvalitātes izmaiņas.
Uzsākot demonstrējumu saimniecības vaislas ķēves sadalītas divās grupās: kas dzimušas pirms 2007. gada un pēc, attiecīgi vecākajā grupā septiņas (Zambezi, Lorinda, Lavanda u.c.) un jaunākajā 20 ķēves (Rachel, Legra, Legaspī, Alazani u.c.). Novērtēts to ģenētiskais potenciāls un izanalizēta ķēvju ģimenes veidošanās. Saimniecībā tīršķirnes dzīvnieki tiek audzēti vairāku paaudžu garumā, vaislā atstājot tikai labākās ķēves. Abās grupās kopā pārstāvētas vairākas ķēvju ģimenes. Nozīmīgākās savu ciltsrakstu dēļ ir Infantērijas un Juluškas grupas.
Nosakot kvalitātes rādītājus abu grupu dzīvniekiem, tiek noteikts: eksterjera un darbaspēju lineārais profils, eksterjera un darbaspēju vērtēšana 10 ballu skalā. Tiek uzskaitīti dati, kas būtu savstarpēji salīdzināmi, lai sasniegtu mērķi – noteikt selekcijas efektivitāti, demonstrējot eksterjera un darbaspēju kvalitātes izmaiņas abu grupu vaislas ķēvju sastāvā, lai šajā saimniecībā iegūtos secinājumus izmantotu nozares attīstībā kopumā. Tas ir ļoti būtiski, jo zirgu skaits Latvijā samazinās. 2005. gadā Lauksaimniecības datu centrā bija reģistrēti 15 250 zirgi, bet 2019. gadā – tikai 8338. Aija Luse cer, ka nozare tomēr attīstās, bet uz kvalitātes rēķina. Latvijas šķirnes ķēvju salīdzinājums ir būtisks arī tāpēc, ka tieši šī šķirne (LS) ir visplašāk pārstāvēta kopējā zirgu skaitā – 4550, bet otrajā vietā ir LV jeb nezināmas izcelsmes zirgi. Jāpiebilst, ka kopš 2016. gada šāds apzīmējums vairs nepastāv, tā vietā liekot apzīmējumu – bez šķirnes (-).
Selekcijas uzdevums ir tuvoties ideālam
Par Latvijas siltasiņu zirgu šķirnes ķēvju ģenealoģiskajām ģimenēm un to nozīmi selekcijas darbā stāstīja Laine Orbidāne. Lektore atgādināja, ka selekcijas uzdevums ir pietuvoties ideālam, lai zirgi varētu startēt “Grand Prix” maršrutos konkūrā vai Lielajā balvā iejādē, kā arī, lai zirgus varētu ātrāk un izdevīgāk pārdot. Sporta zirgam galvenais, kas to palīdz sasniegt, ir darbaspējas un eksterjers. Taču, vēloties šīs īpašības attīstīt, nedrīkst aizmirst arī par katrai šķirnei raksturīgo, un LS zirgi nedrīkst būt pārsmalcināti. Tāpēc arī demonstrējumā tiks vērtēta ķēvju atbilstība šiem, reizēm pat netveramajiem un grūti definējamiem kritērijiem, lai atlasītu labāko vaislas materiālu un veiktu labāko dzīvnieku izlasi atražošanai. Pieredze rāda, ka Latvijā aptuveni ceturtā daļa zirgu tiek izmantoti vaislas darbā.
Neskatoties uz demonstrējumā noteiktajiem mērķiem un samērā ilgo norises laiku, rezultātu vērtēšanai zirgkopībā tas ir ļoti mazs. Tāpēc, ka zirgiem ir neliels vairošanās līmenis un ilga paaudžu maiņa, 8–12 gadi (ņemot vērā, ka ķēvi aplecina ne agrāk kā trīs gadu vecumā, un arī pēcnācējam jāsasniedz vismaz trīs gadi, lai viņš varētu parādīt savas īpašības). Pētījumus apgrūtina tas, ka Latvijā ir nelieli ganāmpulki, lai varētu uzkrāt iespējami vairāk datu pētījumu objektīvam vērtējumam.
Šajā demonstrējumā tiks apskatīts viens no selekcijas pamatiem – augstvērtīgu ķēvju izlase, kam šajā shēmā seko jaunzirgu darbaspēju pārbaudes un augstvērtīgu vaislinieku izmantošana iespējami labākas kvalitātes pēcnācēju iegūšanai. Mērķis un selekcijas efekts ir, lai pēcnācēju vidējais genotips būtu pāarāks par dzīvnieka vecāku attiecīgās pazīmes vidējo vērtību. Laine Orbidāne uzsver: “Audzētāja galvenā vērtība ir ķēve, jo tas ir “instruments”, ar ko sasniegt rezultātu. Tāpēc, ka aptuveni 50 % gēnu tiek pārmantoti no mātes. Ķēvē jāapvienojas visām tām īpašībām, kuras audzētājs vēlas redzēt pēcnācējos. Taču, vēloties sasniegt izcilu rezultātu un izmantojot vienas un tās pašas līnijas ērzeļus, pastāv ne tikai pozitīvo īpašību pārmantošana, bet arī ģenētisko saslimšanu risks tuvas radniecības rezultātā. Taču šie aspekti ir maz pētīti.
Vientipiskums, veidojot ķēvju ģimenes, ir plānota izvēle, nevis stihiska rīcība, taču jāatzīst, ka daudz ko nosaka arī audzētāja intuīcija. Taču, lai definētu zirgkopības selekcijas efektivitāti, ieviests termins “selekcijas diferenciālis” – starpība starp kādas kvantitatīvās pazīmes vidējo vērtību selekcijas izejmateriālā un izlases īpatņu grupā. Lūk, šis diferenciālis ir jāpalielina, jo Latvijā tas ir zems iepriekš minētā nelielā zirgu skaita dēļ (25 %), kuri tiek atlasīti jaunās paaudzes veidošanai. Taču, lai izlasītu labākos īpatņus, ko demonstrējumā veiks ar saimniecības ķēvju ģimenēm, nepieciešami vērtēšanā objektīvi raksturlielumi (“Lai nosauktu vārdos to, ko mēs redzam,” paskaidro Laine Orbidāne) jeb harmonizēšana un mērījumu ticamība. Diemžēl vērtēšana jaunzirgu skatēs liecina, ka piešķirtais ballu skaits vienam zirgam krietni atšķiras starp vērtētājiem, tāpēc pakāpeniski tiek ieviesta lineārās vērtēšanas sistēma, nosakot skaidrus kritērijus 10 ballu skalā. Dati šajā gadījumā jāievada skaidri uzskatāmās tabulās, kas noteikti palīdzēs arī secinājumu apkopošanai šajā demonstrējumā. Tabulās, kas tika demonstrētas lauka dienas dalībniekiem, tika uzskatāmi parādītas jau minētās Infantērijas (dzimusi 1973. g.) un Juluškas (dz. 1959. g.) ķēvju līnijas, atzīmējot Ivetas Janelsiņas saimniecībā esošo atzaru pārstāves, un tagad tiks sekots šo ģenealoģisko līniju attīstībai nākamajā paaudzē.
Strādāsim visi kopā
Lauku dienas turpinājumā dalībnieki devās uz zirgaudzētavu Allažu pagasta “Druvās”, kurā Iveta Janelsiņa ganībās iepazīstināja ar saimniecības ķēvēm, no kurām daļa ir demonstrējuma grupu dzīvnieki, un aizrautīgi stāstīja par katru no tām. Vēlāk treniņu laukumā tika demonstrētas un komentētas zirgu eksterjera un fiziskās īpašības. Jāpiebilst, ka LLKC mobilā apskaņošanas tehnika arī laukā ļāva visiem sadzirdēt saimnieces stāstījumu un uztvert informāciju. Iveta Janelsiņa demonstrējuma ierīkošanu savā saimniecībā uzskata par lietderīgu, un viņu nemulsina fakts, ka līdz šim nav pieredzes šādu pētījumu veikšanā zirgaudzēšanā, jo būs iespēja kopā ar konsultantiem un speciālistiem strādāt un visiem domāt, ko iespējams uzlabot turpmākajā darbā.
Pasākuma dalībnieku viedoklis
Daiga Vilne, zirgaudzētāja no Dobeles novada: “Uz pasākumu devos vispirms ar interesi apskatīt Ivetas Janelsiņas saimniecību Allažos, jo par to daudz dzirdēts, bet pati tur nebiju bijusi. Interesanta ir demonstrējuma tēma, šoreiz gan ķēvju un to kumeļu kvalitātes vērtējuma rezultātus nedzirdējām, bet gaidīsim rezumējumu nākamajā lauka dienā, lai uzzinātu, kā speciālisti vērtē jaunās saimniecības ķēves. Ļoti labi tika pastāstīts par ķēvju ģimenēm un tabulās uzskatāmi parādīta to izsekojamība daudzu gadu garumā. Svarīgi bija satikt arī citus kolēģus – zirgaudzētājus – un apmainīties ar viedokļiem. Ne tikai par saimniecībā redzēto, bet uzzināt, ko šobrīd katrs dara un kā klājas mūsu nozarē. Pasākums bija interesants un noderīgs.”
Linda Arāja, zirgaudzētāja no Iecavas novada: “Man šķiet ļoti interesanta šim demonstrējumam izvēlētā tēma, kur pētījuma rezultāti ļaus reāli izvērtēt, kāda ir situācija mūsu nozarē, un parādīs tās patieso stāvokli. Ivetas Janelsiņas saimniecībā ir savs redzējums par attīstību, kas ir atšķirīgs, piemēram, no manis, kam nav daudz vaislas ķēvju, un es tās vedu pārot pie pašas izvēlētiem ērzeļiem, cenšoties paredzēt rezultātu. Savukārt Iveta ieved izvēlētu ērzeli vai vaislas materiālu tieši savām ķēvēm uz saimniecību. Būs interesanti redzēt pētījuma izvērtējumu un demonstrējuma noslēgumā uzklausīt secinājumus – cik pareizs un rezultatīvs ir šis ceļš. Rūpīgi sekošu demonstrējuma gaitai un gaidīšu rezultātu. Ļoti apsveicami, ka šādi pētījumi sākti LLKC demonstrējumu programmas ietvaros, jo līdz šim zirgaudzēšanā nekas līdzīgs nav noticis. Īpaši svarīga ir arī iespēja mums, zirgaudzētājiem, sanākt kopā, apmainīties ar informāciju un apspriesties, kā turpināt darbu nozarē. Pasākumu vērtēju ļoti pozitīvi, jo svarīga ir gan iegūtā informācija, gan pats pētījums kopumā.”
Pasākums norit Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.-2020. gadam pasākuma “Zināšanu pārneses un informācijas pasākumi” apakšpasākums “Atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem”. Iepirkuma identifikācijas Nr. ZM/2018/41_ELFLA. Informācijas par iegūtajiem rezultātiem tiks publicēti LLKC mājas lapā.
(1.lote) LAD līguma Nr. LAD160419/P19
Materiālu sagatavoja: Dace Millere
Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests