​Saimniekošana piensaimniecībā, kurā izmanto slaukšanas robotus

Latvijas piena ražošanas fermās arvien pieprasītāki kļūst slaukšanas roboti. Turklāt slaukšanas roboti ir piedzīvojuši arī būtisku modernizāciju, tāpēc tie labi paveic tiem paredzētās darbības. Latvijā pirmie slaukšanas roboti parādījās pirms 12 gadiem. Automātisko slaukšanas sistēmu pieredze Latvijā kopumā ir neliela, tādēļ atbildes par saimniekošanas efektivitāti nepieciešamas jo drīzāk. Tās var iegūt, apkopojot saimniekošanas gaitā uzkrāto uzskaites datu materiālu, kas noderēs darbības analīzē un, iespējams, arī citām saimniecībās pieredzei. 

Mūsdienīgā piena lopkopībā precīzai saimniekošanai ir liela nozīme. Situācijā, kad vairs nepastāv piena kvotas un nav drošības par piena cenu stabilitāti, saimniecībām jāstrādā ar augstāku efektivitāti. Kā viens no augstas efektivitāte kritērijiem ir pietiekams saražotā piena daudzums uz katru izēdināto sausnas kilogramu. Labākajās saimniecībās Eiropā tas ir 1,65 kg. Ēdināšanas apsaimniekošana ir būtiska, lai iegūtu augstu ganāmpulka efektivitāti. Apsaimniekošanas uzlabošanā būtu jāiekļauj gan rupjās lopbarības kvalitātes uzlabošana, gan barības devas ievērošana un tās nemainīgums ikdienā, gan arī devas regulāra piestumšana govīm.

LLKC šogad uzsācis demonstrējumu “Slaucamo govju apsaimniekošanas un ēdināšanas nozīme piensaimniecībā, kurā izmanto slaukšanas robotus”. Demonstrējumu īsteno z/s “Mareņi” Rencēnu pagastā, Burtnieku novadā, lai praktiski nodemonstrētu precīzu slaucamo govju apsaimniekošanas un ēdināšanas ietekmi uz vielmaiņas slimību samazinājumu ganāmpulkā, tādējādi palielinot ražošanas ekonomisko efektivitāti.

Demonstrējuma uzdevumi ir praktiski nodemonstrēt slaucamo govju ganāmpulka apsaimniekošanu, parādot atšķirības ēdināšanā robotu apsaimniekošanas sistēmā no tradicionālās apsaimniekošanas sistēmas, izpētīt biežākās vielmaiņas slimības ganāmpulkā un veikt darbības, lai tās samazinātu, izvērtētu govju brāķēšanas iemeslus robotu saimniecībā visā pētījumu laikā, veikt robota informācijas saistības analīzi ar praktisko apsaimniekošanu un ēdināšanu, pētīt daļēji miksētas barības devas (PMR) ietekmi uz iegūtajiem rādītājiem.

Ar demonstrējuma ierīkošanas gaitu un pirmajiem šajā laikā iegūtajiem rezultātiem interesenti tika iepazīstināti šī gada 24. septembrī rīkotajā lauka dienā z/s “Mareņi”. Tā ir Liepiņu ģimenes saimniecība, kuras īpašnieks ir Didzis, pārvaldniece Inga un saimniekošanā iesaistās arī vecāki Gaida un Juris. Z/s “Mareņi” nodarbojas ar piena lopkopību un graudkopību. 2005. gadā tika uzcelta liellopu novietne 65 slaucamām govīm. Saimniecības īpašumā ir apmēram 130 ha, bet nomā 105 ha zemes, no tiem 75 ha zālāji, 130 ha graudaugi, 22 ha kukurūza un 7 ha soja.  Soja tiek nokulta, izžāvēta, samalta un izmantota lopbarībā kā savs proteīna un eļļas avots govīm. Pēc analīžu rezultātiem, sojā ir gandrīz 34% proteīna un 20% eļļas. Šogad soja izauga ļoti kvalitatīva, bet pupiņu mitrums ir liels un nepieciešama ilgāka žāvēšana. Iepriekšējā gadā saimniecība ieguva kukurūzas miltus no agrīnās šķirnes kukurūzas. Šogad agrā šķirne nosala pirmajās salnās, kad vēl nebija nogatavojušies graudi kulšanai. Graudus saimniecība audzē gan lopbarībai, gan pārdošanai LPKS “VAKS”.

Saimniecības pārvaldniece Inga Liepiņa pastāstīja, ka pirms divarpus gadiem saimniecība bija izvēles priekšā – investēt jaunā slaukšanas zālē vai tomēr slaukšanas robotā. Izvēlējās “Lely” Astronaut slaukšanas robotu, tādēļ, ka tieši šī tehnoloģija salīdzinājumā ar pārējām sniedz visplašāko informāciju par katru ganāmpulka govi. Robots nevar atrisināt visas saimniecības problēmas, taču tas strādā 7 dienas nedēļā 24 stundas dienā un bez brīvdienām. “Lely” Astronaut slaukšanas robotu saimniecībā uzstādīja jau govīm ierastā vidē, jo arī iepriekš govis tika apsaimniekotas nepiesietās turēšanas sistēmā. Saimnieki var paļauties uz robotu, plānojot savu laiku. Jaunās tehnoloģijas nodrošina brīvības sajūtu gan saimniekiem, gan lopiem. Govis pašas var izvēlēties, kad ēdīs, cik dzers, kur un cik ilgi gulēs, cik reizes un kad dosies uz slaukšanu. Robots savāc, apstrādā un informē par 120 datiem un pozīcijām. Pamata dati kalpo vienam mērķim – izslaukuma kāpināšanai un govju labturībai. Robotā visu aktuālo informāciju un novirzes no normas par katru govi un tās veselības stāvokli var iegūt krietni vairāk un ātrāk, tādā veidā var laikus reaģēt, – tas ir atbilstoši mūsdienu tehnoloģijām un tiek pētīts arī šajā demonstrējumā.

Demonstrējuma datu ieguvei izveidotas divas pēc laktācijas dienu skaita un līdz ar to pēc pārējiem ražošanas rādītājiem līdzīgas govju grupas. Vienā grupā ir tikai pirmpienes un otrā – otrpienes un vecākas govis.

Robota informācijas sistēma nodrošina individuālu pieeju katrai govij un tās individuālu slaukšanas režīmu, tāpēc tiek panākts optimāls piena izvadīšanas ātrums no ceturkšņa, īsāks slaukšanai nepieciešamais laiks, īsāks slaukšanas stobriņa pārturēšanas laiks uz katru pupu. Govju labsajūta un teicama piena kvalitāte ir veiksmīgas robotizētās slaukšanas atslēga. Informācijas iegūšana no piena kvalitātes izmaiņām ir optimālākais ceļš, lai noskaidrotu, vai govij ir kādas problēmas. Robotizētajā slaukšanas procesā tiek noteikti sekojoši parametri: piena tauki un proteīns, slaukšanas laiks katram ceturksnim, slaukšanas reizes, atgremošanas aktivitāte. Šie rādītāji palīdz kontrolēt ganāmpulku. Tas nozīmē maksimālu produktivitāti un zemākus veterināro pakalpojumu tēriņus. Informācija tiek iegūta praktiski un ātri.  

1. tabula. Slaucamo govju grupu rādītāji, uzsākot demonstrējumu

Robotu sistēmas nodrošina precīzu govs reproduktīvā un veselības stāvokļa novērošanu 24 stundas un 7 dienas nedēļā. Mērot atgremošanas aktivitāti, var savlaicīgi noteikt govs veselības stāvokli. Izmaiņas atgremošanā ir pirmās brīdinājuma pazīmes par iespējamām problēmām. Turklāt sistēma automātiski brīdina par govīm ar zemu aktivitāti, bieži laikus norādot uz aizdomām par slimību un potenciālo klibumu.

Efektīvākai ēdināšanai robotizētās slaukšanas programma dod iespēju samazināt barības izmaksas. Dinamiskās ēdināšanas modulis ir sistēma, kas automātiski maina barības devu katrai govij atbilstoši viņas optimālajām vajadzībām. Runa nav par govīm, kas saražo visvairāk piena, bet gan par govīm ar vislabāko ekonomisko atdevi. Dinamiskajā  ēdināšanā tiek fiksēta dzīvnieku individuālās ēdināšanas efektivitāte, reģistrējot, kā mainās izslaukums atkarībā no izbarotā koncentrātu daudzuma. Sistēma meklē ekonomiski optimālāko barojamā koncentrāta daudzumu, ņemot vērā izslaukumu, koncentrātu un rupjās lopbarības izmaksas, kā arī uzņemto sausnas daudzumu.

2. tabula. Divu dienu barības uzskaite

Automātiskās slaukšanas sistēmā ir svarīgs kompleksais skatījums – kā PMR (daļēji maisītā raciona) sabalansētība, tā arī barība, ko piedāvā barošanas stacijā, robotā. To nav vienkārši izdarīt, sastādot un sekojot līdzi barības devai. Galvenie faktori ir augstas kvalitātes granulas (koncentrāti) un pārdomāts ēdināšanas menedžments uz barības galda. Robotos uzmanība tiek pievērsta staciju vizīšu optimizēšanai, tāpat –govju veselību pēcatnešanās periodā. Ļoti būtiski, no govju ēdināšanas viedokļa raugoties, ir enerģijas sabalansēšana PMR ar barības staciju. Koncentrētā barība “liek” govīm iet uz robotu. Barībai jābūt garšīgai un vismaz ar 10% augstāku enerģiju kā PMR. Veiksmīgas ir barības devas no augstas kvalitātes un garšīgas rupjās lopbarības, kurā nav piesārņojuma ar pelējumu, augsni un citiem netīrumiem, ir pietiekams efektīvās kokšķiedras saturs.

Darbs demonstrējumā tiek turpināts, tas norit Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.-2020. gadam pasākuma “Zināšanu pārneses un informācijas pasākumi” apakšpasākuma “Atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem” ietvaros. Iepirkuma identifikācijas Nr. ZM/2018/41_ELFLA, 9. lote, LAD līguma Nr. LAD160419/P22. Informācija par tālākajiem iegūtajiem rezultātiem tiks publicēta LLKC mājaslapā.

Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.

Rita Gluha,

LLKC Valmieras konsultāciju lopkopības konsultante, demonstrējuma vadītāja