You are here
Augu ziemošana pēc aizvadītā veģetācijas perioda
Pēdējo gadu meteoroloģiskie apstākļi Latvijā raksturīgi ar ilgiem un gariem rudeņiem, kas bieži iestiepjas pat pirmajā ziemas mēnesī decembrī. Šis gads nav bijis izņēmums, pēc pirmajām spēcīgajām salnām sekoja garš siltuma periods, tikai pašās novembra beigās vērojām atšķirīgas intensitātes kailsalu visā Latvijā teritorijā.
Kā veģetācijas periods ietekmēja augu sagatavošanos ziemošanai
Spēcīgās pavasara salnas jūtami ietekmēja ogulājus, daudzviet audzētājus gandrīz atstājot bez ražas. Tādēļ upenēm, daļēji jāņogām līdz ar to bija vērojama spēcīgāka veģetatīvā augšana, jo to vairs netraucēja ražas briedināšana. Tas sekmēja savlaicīgu sagatavošanos ziemošanai. Vienīgās problēmas var rasties laukos, kur ir pārmēru ar slāpekļa mēslojumu stimulēta veģetatīvā augšana. Šādi auguši dzinumi sliktāk nobrieda un spēcīgā salā varētu apsalt. Labs balanss starp ražas veidošanu un veģetatīvo augšanu bija ērkšķogas un avenes. Priekšlaicīgu novecošanos un ātru ražas beigšanos piedzīvoja zemenes. To pilnvērtīgai ataugšanai trūka mitruma, tādēļ lauki, kur nebija pielienveida vai kāda cita veida laistīšanas sistēmas, zemenēm trūka mitruma, lai uzkrātu pietiekošas barības elementu rezerves nākamajam gadam. Smiltsērkšņiem nelaistāmās platībās labās ražas dēļ jaunajiem dzinumiem trūkst spēka, un tie neizauga pietiekami spēcīgi, turpretī laistāmās platībās ar pieaugumu nebija problēmu. Bagātīgas ražas beidzot sagaidīja krūmmelleņu audzētāji. Tāpēc ne visur veidojās pietiekami spēcīgi pieaugumi, jo raža paņēma krūmiem daudz enerģijas. Atšķirīga situācija veidojas augļu dārzos, kur daudzviet ābeles bija pilnīgi tukšas, daļā bija ražas samazinājums par vismaz trešdaļu, bet daļa piedzīvoja normālu ražu. Pietiekamus pieaugumus ābelēm ļoti ietekmēja lokālais nokrišņu raksturs, kas nozīmē, ka daļā dārzu pastāv risks, ka koki nav pietiekami uzkrājuši barības elementu rezerves ziemošanai, bet tas būs atsevišķās vietās. Līdzīgi, bet ar vēl lielāku ražas samazinājumu, notiek nedaudzajos bumbieru dārzos. Ķirši daudz apsala, bet, kur lija lietus, veidojās labi jaunie zaru pieaugumi pie nosacījuma, ka saldajiem ķiršiem tika apkarotas laputis. Lai arī plūmes apsala mazāk, situācija veidojās līdzīga. Labas ražas veidojās krūmcidonijām un pīlādžiem, tas nozīmē, ka krūmi un koki būs patērējuši daudz resursu, bet tā kā to lielākajai daļai ziemcietība ir augsta, nav paredzams īpašs risks, lai šīs kultūras labi neziemotu. Pīlādžiem gan, visticamāk, tik augsta raža nākamajā gadā nebūs gaidāma. Ar augstu ražu izcēlās aronijas, bet tā kā tām ir augsta sala izturība, nav bažu, ka tās ziemošanas apstākļu dēļ varētu nedot ražu nākamgad. Ļoti labas ražas šogad daudzviet deva persiki un aprikozes. Par šo kultūru, jo sevišķi persiku ziemošanu, gan ir zināmas bažas. Pēc tik bagātīgas ražas kociņi ir iztērējuši daudz resursu, un ziemošanai nav uzkrāts pietiekami daudz barības vielu. Tādēļ, lai izvairītos no riska, persikiem nepieciešams bagātīgās ražas normēt. Otrs, ir jāierobežo jauno dzinumu augšana un tie jāveido ar lēzenākiem leņķiem. Tas nozīmē, ka, dzinumus īsinot, atliecot un normējot augļus, tiek panākts līdzsvars starp ražas veidošanu un jauno dzinumu veidošanos. Bez šīm korekcijām risks, ka persiku koki var apsalt, ir diezgan augsts.
Visi augi, kuriem ir tendence veidot garus dzimumus un bija pietiekami daudz ūdens un mēslojuma, atsevišķos dārzos spēja jaunos pieaugumus izveidot garākus par 30–50 cm. Ja starp visiem citiem darbiem dārzā tika atrast laiks, lai tos noīsinātu līdz 50 cm, tad viss būs kārtībā, jo atlikusī dzinuma daļa paspēja nobriest un neapsals.
Miera periods lielākajai daļai dārza augu iestājas, kad vidējā gaisa temperatūra noslīd zem +5 oC. Tas gan ir saistīts ar miera periodu augu, krūmu un koku virszemes daļām. Savukārt sakņu sistēma pilnīgā miera periodā īsti nedodas. Virszemes daļa ir nometusi lapas, dzinumos beigusies asimilātu pārvietošanās, sācies miera periods.
Šogad daudzviet rudens raksturojās ar nepietiekamu nokrišņu daudzumu. Situācija stabilizējās pamazām, tādēļ laikā, kad augi uzkrāj ziemošanai tik nepieciešamos elementus kā kāliju, apgāde bija traucēta, jo trūka mitruma. Turpinoties siltajam rudens periodam tā uzņemšana, kaut kādā mērā izlīdzinājās.
Vai iespējamas vēl kā palīdzēt augiem dārzā. Jā, tas ir iespējams: sakņu sistēmu – apdobi sedzot ar mulču – salmiem, šķeldu, sienu, koku lapām. Sedz 10 cm biezā kārtā, nenosedz sakņu kaklu vai stumbra pamatni (lai neizsūt vai nebojā grauzēji). Savukārt stumbrus kaļķo un jutīgajiem augiem sedz ne tikai stumbrus, bet arī galvenos dzinumus. Šim nolūkam izmanto skujas un agrotīkla maisus. Nedrīkst izmantot neelpojošus materiālus.
Māris Narvils,
LLKC Augkopības nodaļas vecākais speciālists dārzkopībā