Igauņi lūko Latvijas gaļas liellopu audzēšanas pieredzi

Lūkot gaļas liellopu audzēšanas pieredzi Latvijā jūnijā ieradās vairāki Igaunijas zemnieki, kuri ikdienā nodarbojas ar gaļas liellopu audzēšanu. Vizīte notika Latvijas Dabas fondaSNOWBAL projekta ietvaros. Latvijas saimniecības apmeklēja tie Igaunijas saimnieki, pie kuriem aprīlī viesojās Latvijas saimnieki.

Igauņu brauciena mērķis bija iepazīt Latvijas pieredzi gaļas liellopu audzēšanā, ēdināšanā, kūtsmēslu apsaimniekošanā un gaļas noieta tirgus radīšanā Vidzemes un Latgales reģionos. Trīs dienu laikā brauciena dalībnieki apmeklēja kopumā deviņas dažādas saimniecības, no kurām piecas atradās Vidzemes pusē un četras Latgalē. Divas bija konvencionālās un pārējās - bioloģiskās saimniecības.

Audzē kvalitatīvus zālājus un liellopus

Viena no apmeklētajām saimniecībām ir konvencionālā, tajā maksimāli intensīvi apsaimnieko 43 hektārus zemes. Z/s „Bērziņi” ir Latvijā sertificēta Šarolē tīršķirnes saimniecība, kurā saimniekošana uzsākta pirms 15 gadiem, no Baltkrievijas ievedot pirmās govis. Ganāmpulkā ir 23 tīršķirnes Šarolē šķirnes zīdītājgovis. Teles pirmo reizi lecina, kad tās ir sasniegušas 18 - 20 mēnešu vecumu un sasniegušas atbilstošu dzīvmasu. Kā atzīst saimnieks, pārāk jaunas un neizaugušas teles nav nozīmes aplecināt, jo to produktīvais mūžs ir īss.

Ierobežotie zemes resursi ir par iemeslu tam, kādēļ saimnieks nevar paplašināt ganāmpulku. Platībās lielākoties platībās audzē graudaugus ar zālāja pasēju. Daļu iegūto graudu izmanto teļu piebarošanai (ziemas periodā vidēji 3 kg dienā – kviešu un auzu maisījuma), pārējo ražu realizē ar Vidzemes agroekonomiskā kooperatīva starpniecību.

Visu lopbarību saražo uz vietas saimniecībā, kas ir nodrošinājusies ar nepieciešamo tehniku.

Atšķirtos buļļus z/s „Bērziņi” realizē lielākoties caur Baltijas izsoļu namu. Atkarībā no pieprasījuma saimniecībā audzē arī vaislas materiālu. Šobrīd pēc vaislas telēm pieprasījums esot trīs reizes lielāks nekā piedāvājums.

Otrajā konvencionālajā saimniecībā – SIA „Kalnmuiža” audzē Limuzīnas šķirnes piena un gaļas liellopu krustojumus. Lauksaimniecisko darbību uzņēmuma saimnieks Valters Dambe sācis pirms 21 gada ar piena ražošanu. Laikam ejot saimnieki sapratuši, ka jāsāk nodarboties arī ar gaļas liellopiem. Tā 1998. gadā no Francijas ieveda 12 Limuzīnas šķirnes teles un vienu vaislas bulli. Šobrīd ganāmpulkā ir 82 dzīvnieki, no tiem 30 - zīdītājgovis.

Pārejot no piena uz gaļas ražošanu, Holšteinas melnraibās piena govis krustoja ar Limuzīnas lopiem, līdz ar to ganāmpulkā redzami dzīvnieki ar krustojuma iezīmēm.

Ierobežotās zemes platības dēļ saimnieks atzīst, ka tiek veikta liela govju brāķēšana, jo nekvalitatīvus lopus viņš nevar atļauties turēt.

Liellopu audzēšana bioloģiski saimniekojot

Arī Lubānas puses SIA „Hereford Agro” saimniekošanu uzsāka, ievedot Herefordas šķirnes zīdītājgovis no Dānijas. Sākumā atveda 24 zīdītājgovis un vienu vaislas bulli. Tagad saimniecības ganāmpulku veido ap 200 šķirnes dzīvnieku.

Kopš 2008. gada SIA „Hereford Agro” ir specializējusies bioloģiskajā saimniekošanā. Saimniecības īpašnieks norāda, ka Herefordas liellopi ir viena no četrām liellopu šķirnēm, kas Dānijā ir atzītas par salīdzinoši izturīgām un derīgām audzēšanai skarbos klimatiskajos apstākļos.

Lai gan šķirne ir izturīga, uz atnešanās periodu govīm nodrošina pieeju novietnēm, pārējā laikā tās atrodas svaigā gaisā ganībās.

Vasaras periodā liellopi ganās pļavās un ganībās, kuru platība ir ap 600 ha. Saimniecība apsaimnieko vēl ap 300 ha zemes, kur audzē graudaugus. 

Nobarojamiem buļļiem ir uzcelta jauna novietne, kur tos nobaro līdz 14-16 mēnešu vecumam. Jaunā novietne uzcelta ar mērķi panākt lielākus dzīvmasas pieaugumus nobarošanas laikā, vidēji par 200 gramiem diennaktī. Liellopus nobaro ar pašaudzētu lopbarību – sienu un skābbarību, kuras sastāvā ir zāles, kā arī zirņu un auzu maisījums. Lopbarībā 75% ir zāles skābbarības un 15 % - graudaugu skābbarības maisījuma.

Secinājumi:

• lai liellopiem veidotos labs dzīvmasas pieaugums, tiem nepieciešams nodrošināt kvalitatīvu barības bāzi;
• maksimāli jāizmanto visi saimniecībā esošie resursi - zeme, ēkas, tehnika, tādējādi gūstot maksimālu atdevi un peļņu (neieguldot papildu līdzekļus);
• iespēju robežās jāuzlabo esošie zālāji, jo pamatbarība ir zāles lopbarība: vasarā – zāle, ziemā – siens, skābsiens, skābbarība;
• sagatavoto lopbarību jācenšas pasargāt no lietus un vēja bojājumiem, to apsedzot vai glabājot zem jumta, lai neciestu tās kvalitāte;
• novietnēs liellopus piebarojot, nereti uzrodas putni, kurus vislabāk atbaidīt, izmantojot paštaisītus vai speciālas putnu aizbaidīšanas ierīce (bumba), ko piekarina pie griestiem virs barības galda;
• liellopu ganīšanu jāorganizē porcijās atbilstoši to fizioloģiskajam stāvoklim;
• jārūpējas par dzīvnieku labturību, nodrošinot tiem kvalitatīvu un pieejamu barību, tīru, sausu vidi, komforta birstes, utml.;
• iegūtās subsīdijas jāiegulda saimniecības attīstībā, nevis jāizlieto ikdienas maksājumu veikšanai.

Sagatavoja Daiga Baltiņa,
LLKC Lopkopības nodaļas speciāliste.