No karstuma jāsargā arī dzīvnieki!

Karstums uz mājlopu veselību atstāj nelabvēlīgu ietekmi, tā sekas novērojamas nekavējoties – lopiem samazinās ēstgriba, pastiprinās svīšana, paaugstinās ķermeņa temperatūra, paātrinās elpošana. Tumša apmatojuma dzīvnieki karstā laikā un spožā saulē pārkarst ātrāk un līdzīgi kā cilvēki var dabūt saules dūrienu. Ilgstoša karstuma stresa ietekmē produktīvie dzīvnieki zaudē dzīvmasu, gaļas liellopiem novēro zemu dzīvmasas pieaugumu. Karstuma stresa sekas piensaimnieki izjūt pat 2 – 3 mēnešus pēc stresoru iedarbības beigām, piemēram, govīm var parādīties akūtas vai subakūtas vielmaiņas slimības (ketoze vai acidoze).

Nereti dzīvnieku turētāji neapzinās karstuma stresa nelabvēlīgo ietekmi uz dzīvnieku veselību, turot tos atklātās ganībās, kad saules aktivitāte ir vislielākā. Ja gaisa temperatūra pārsniedz +25° grādus, mājlopus labāk atklātā laukā nevest, bet turēt apēnotā vietā vai dzīvnieku novietnē, kur ir nodrošināta brīva piekļuve dzeramajam ūdenim un barībai. Ja dzīvnieks ir saguris un saimniekam ir pamatotas aizdomas, ka sagurums radies no pārkaršanas, jāsniedz neatliekamā palīdzība. Pārkarsušos dzīvniekus novieto ēnainā, labi ventilētā vietā, tiem dod padzerties vēsu ūdeni, uz galvas ieteicams likt aukstas kompreses. Mājlopus atvēsinot, pārkaršanas simptomi - strauja elpošana, depresija, nomākums, ķermeņa temperatūras paaugstināšanās - pazūd. Ja tomēr atvēsināšanas darbības bijušas neefektīvas, nekavējoties jāvēršas pēc veterinārās palīdzības  pie  veterinārārsta.

Katrai dzīvnieku grupai ir sava noteikta komforta temperatūra. Tā, piemēram, govīm un aitām tā ir no -10 līdz +16 grādiem. Pat tad, ja gaisa temperatūra vasaras periodā ir nosacīti neliela, mājlopu veselību nelabvēlīgi var ietekmēt augsts relatīvais gaisa mitrums. Ja tas ir robežās no 65% – 75%, mājdzīvnieki var sirgt no karstuma stresa ietekmes. Arī pārmērīgs gaisa mitrums, tāpat kā karstums, uz mājlopu veselību atstāj ietekmi ilgtermiņā.

Karstā laikā transportējot dzīvniekus nepiemērotos transporta līdzekļos, kuros ir nepietiekama ventilācija un ierobežots dzeramā ūdens daudzums, dzīvniekiem attīstās transporta stress. Nereti pēc ilgstošiem pārvadājumiem daži dzīvnieki transporta stresa ietekmē aiziet bojā.

Pēc pārciesta karstuma stresa dzīvniekiem bieži novērojami mikroaborti, savukārt saimniekiem grūtības sagādā mājlopu meklēšanās pazīmju noteikšana. Nereti sievišķajiem dzīvniekiem novēro izteiktas meklēšanās pazīmes, taču pēc to mākslīgās apaugļošanas grūsnība neiestājās. Karstā laikā govīm bieži ir novērojami tesmeņa iekaisumi, ko ir grūti vai pat neiespējami izārstēt.

Saimniekiem īpaši jāuzmana liellopi, ja tos gana mitrās, purvainās vietās vai upju palienu pļavās. Šajās vietās ir īpaši liela dažādu asinssūcēju kukaiņu invāzija, kas uzbrūk mājlopiem un izraisa tiem papildu stresu. Kukaiņu uzbrukumi mājdzīvniekiem var būt liktenīgi. Profilaksei mājlopi būtu jāapstrādā ar Latvijā reģistrētiem pretinsektu līdzekļiem, kurus var iegādāties jebkurā veterinārajā aptiekā vai veterināro zāļu lieltirgotavā. Repelenti jālieto stingri ievērojot personīgo drošību saskaņā ar katra līdzekļa lietošanas instrukciju.

Dainis Arbidāns,
LLKC Lopkopības nodaļas konsultants-eksperts veterinārmedicīnā