Laukaugiem kaitīgo organismu ierobežošana dažādos reģionos

Katram saimniekam, strādājot integrētajā audzēšanā, viens no darbības stūrakmeņiem ir situācijas analīze katrā laukā, lai varētu pieņemt pareizu lēmumu augu aizsardzības pasākuma veikšanai. Viens no svarīgākajiem elementiem ir kaitīgo organismu diagnostika lauka apstākļos un augu attīstības stadijas noteikšana.

Tāpēc LLKC 2018./2019. gada sezonā divās zemnieku saimniecībās (Kuldīgas nov.  Padures pag. SIA “Upeskalni AB” un  Valkas nov. Ērģemes pag. z/s “Lejasciņi”) ierīkoja demonstrējumus, lai praktiski nodemonstrētu laukaugiem kaitīgo organismu ierobežošanas iespējas, ievērojot kaitīgo organismu izplatību, un uzskatāmi parādītu pielietotās augu aizsardzības metodes ekonomisko efektivitāti.

Demonstrējuma varianti:

1. Integrētā kaitīgo organismu ierobežošana, kas balstīta uz kaitīgo organismu monitoringa  datiem un prognozēm par to attīstības dinamiku.

2. Saimniecībā izmantotā kaitīgo organismu ierobežošana,  balstoties uz saimnieka personīgo pieredzi

3. Kontrole, nelietojot augu aizsardzības līdzekļus slimību un kaitēkļu ierobežošanai

Z/s “Lejasciņi” 2018. gada 9. augustā iesēja ziemas rapsi DK Secure ar izsējas normu 2,15 kg/ha. Visiem variantiem 2018. gada rudenī dots pamatmēslojums YARA Mila NPK 9-12-25 ar devu 250 kg/ha un veikts smidzinājums nezāļu apkarošanai ar Metazamix 0,8 l/ha maisījumā ar Belkar 0,25 l/ha, kā arī augšanas regulators Caryx 1 l/ha. Pavasarī dots virsmēslojums  Yara Bela Extran  (N 33,5) 264 kg/ha un amonija sulfāts (N 21) – 200 kg/ha. Regulāras lauka apskates (vienu reizi nedēļā) tika uzsāktas 2018. gada 20. augustā un ilga līdz 2019. gada 26. jūlijam, kopā lauku apskatot 20 reizes. Rudenī netika novēroti būtiski kaitīgie organismi. Pavasarī, veicot novērojumus jeb monitoringu jau aprīlī, tika novērota krustziežu spīduļu invāzija, kas pārsniedza kaitīguma slieksni un bija jāizdara spīduļa ierobežošana. Tāpēc 1. un 2. variantiem, pamatojoties uz novērojumiem, tika  smidzināts Fastac 50  ar devu 0,3 l/ha maisījumā ar Yara Vita Bortrac – 1,5 l/ha un Yara Vita Brasitrel – 1,5 l/ha (27.04.). Turpinot novērojumus, atkal krustziežu spīdulis sasniedza tādu izplatību, ka bija jāpieņem lēmums to ierobežot. Saimnieka (2. variants) un integrētās sistēmas lauks  (1. variants) tika apstrādāti vienlaikus. Jau 8. maijā tika smidzināts sistēmas iedarbības insekticīds Proteus OD – 0,7 l/ha maisījumā ar fungicīdu Orius 250 EW – 0,5 l/ha  un Yara Vita Bortrac – 1 l/ha un Yara Vita Brasitrel Pro – 1,0 l/ha. Citi būtiski kaitīgie organismi netika novēroti. Raža novākta 5.  augustā. Integrētajā (1.) variantā un saimnieka variantā (2.) raža bija vienāda – 3,35 t/ha ar eļļas saturu  45,7%, bet kontroles variantā attiecīgi 2,87 t/ha ar eļļas saturu 43,5%. Aprēķinot bruto segumu 1 (ieņēmumi – izejvielu izmaksas) pa variantiem: kontroles (3.) variants –  692,44 eiro/ha; integrētās augu audzēšanas (1.) un saimnieka (2.) variantā –  881,75 eiro/ha. Bruto segums lielāks bija 1.  un 2. variantā, attiecīgi par 189,31 eiro/ha nekā kontroles (1.) variantā.  Varam secināt, ka ziemas rapsim būtiskākais kaitīgais organisms 2019. gadā demonstrējumā bija krustziežu spīdulis, un tā ierobežošana bija ekonomiski izdevīga.

SIA “Upeskalni AB” 2019. gada pavasarī, 29. aprīlī,  demonstrējumā iesēja vasaras rapša šķirni Cebra  ar izsējas normu 2,65 kg/ha. Demonstrējumā tika ierīkoti divi varianti (1. integrētā kaitīgo organismu ierobežošana un 2. saimniecībā izmantotā kaitīgo organismu ierobežošana). 14. maijā saimniecībā tika novērota salna – sals (-5 ⁰C), un  vasaras rapsis nosala. To pārsēja ar  vasaras rapša šķirni INV 110 CL (BA). Tāpat kā z/s “Lejasciņi”, arī te tika veikts kaitīgo organismu monitorings vienu reizi nedēļā.

Monitoringa rezultāti (uzsākts 20. maijā)

Atziņas. Pēc šīs sezonas secinām, ka rapša sējumos monitorings jāveic biežāk kā graudaugu laukos. Aktīvās veģetācijas periodā regulāri pārbaudot konkrēto lauku un veicot kaitīgā organisma izplatības dinamikas un augu attīstības novērojumus, vieglāk pieņemt lēmumu par augu aizsardzības līdzekļu lietošanu vai nelietošanu. Ievērojot integrētās augu audzēšanas pamatprincipus, iespējams iegūt ekonomiski izdevīgāku ražu.

Daiga Mellere,
LLKC Kuldīgas KB vadītāja un konsultante augkopībā

Ilona Krūmiņa,
LLKC Valmieras KB konsultante augkopībā

Oskars Balodis,
LLKC Augkopības nodaļas vadītājs un konsultants