Augu maiņas nozīme bioloģiskajā lauksaimniecībā

Latvijā pēdējos gados paplašinājušās bioloģisko graudaugu platības. Bioloģiskajā graudkopībā ļoti būtiska nozīme ir pareizai augu maiņai, kas ierobežo kaitēkļu, slimību un nezāļu izplatību un  kalpo augsnes auglības uzturēšanai un palielināšanai.

LAP 2014.–2020. apakšpasākuma “Atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem” ietvaros 2018. gadā LLKC sadarbībā ar Madonas novada Liezēres pagasta zemnieku saimniecību ”Vidus Stukules” uzsāka  demonstrējumu ar mērķi praktiski parādīt augu maiņas ietekmi uz slimību un kaitēkļu attīstību graudaugu sējumos.

Saimniecībā ”Vidus Stukules” 2018. gada septembrī demonstrējuma laukā trīs variantos: pēc zirņiem, pēc āboliņa un pēc vasaras kviešiem (bezmaiņas variants) tika iesēti ziemas kvieši ’Edvīns’. 2019. gadā  vienā laukā aprīļa vidū iesēti zirņi ‘SW Clara’, vēl vienā laukā jūnija sākumā iesēti griķi ‘Aiva’. Rudenī ziemas kvieši  sadīga vidēji 380–400 augi/m², starp variantiem būtisku atšķirību skaita ziņā nebija. Ziemā Liezēres pusē  sniega sega izveidojās uz nesasalušas augsnes, kas veicināja sniega pelējuma attīstību. Pavasarī pēc sniega nokušanas variantā pēc zirņiem uz 1 m² bija saglabājušies vidēji 215 augi, bezmaiņas variantā dzīvi palikuši vidēji 190 augi/m². Cerošanas fāzes beigās visos ziemas kviešu variantos ar garpirkstu ecēšām veica sējumu ecēšanu un sarkanā āboliņa piesēju, izsējot 9 kg/ha. Veģetācijas perioda laikā sējumos regulāri vērtēts sējumu fitosanitārais stāvoklis. Maijā kviešu stiebrošanas fāzē sāka attīstīties kviešu lapu dzeltenplankumainība, vārpošanas fāzes beigās bezmaiņas variantā  tās izplatība bija virs 80%, attīstības pakāpe 15% no augšējo lapu virsmas, bet pēc zirņiem un āboliņa tās izplatība bija uz pusi mazāka – līdz 40%, attīstības pakāpe arī mazāka 5–10%. Maija pēdējā dekādē daudzviet bija novērojamas lietus gāzes, kas veicināja stiebru pamatnes slimību attīstību. Vārpošanas fāzē parādījās acsveida plankumainības un baltvārpainības tipiskās pazīmes. Bezmaiņas variantā to izplatība bija 2–3 reizes lielāka kā variantos pēc āboliņa un zirņiem. Jūnija vidū uz ziemas kviešiem varēja atrast labību lapgraužu kāpurus un imago, to izplatība bija  līdz 10%, pa variantiem neatšķīrās. Turpinoties  kviešu nogatavošanās procesam, uz vārpām parādījās kviešu vārpu plēkšņu plankumainības simptomi, bezmaiņas variantā izplatība 10%, pēc zirņiem un āboliņa nedaudz mazāka 8–10%. Pirms novākšanas uz vārpām varēja novērot melno sodrējumu, bezmaiņas variantā tā izplatība uz pusi lielāka. Parādoties zirņu pirmajām īstajām lapām, tās ļoti bojāja zirņu svītrainais smecernieks, sasniedzot izplatību līdz pat 100%, bojājot līdz 2% no lapu virsmas, vēlākās fāzēs kaitīgie organismi uz zirņiem netika konstatēti. Griķos visā augšanas un nogatavošanās periodā kaitīgie organismi netika novēroti. Ziemas kvieši nokulti augusta sākumā. Iegūta lopbarībai atbilstošu graudu raža pēc zirņiem 1,5 t/ha, pēc āboliņa 1 t/ha, bezmaiņas variantā 0,8 t/ha. Zirņi nokulti augusta sākumā, ražība 1,3 t/ha. Ļoti labi auga griķi, tos nokūla septembra beigās, ražība 1,8 t/ha. Novērtējot ekonomisko ieguvumu, 2019. gada sezonā no demonstrējuma laukā audzētajiem kultūraugiem augstāko ekonomisko efektivitāti uzrādīja griķi, iegūts bruto segums 332 eiro/ha. Vērtējot ziemas kviešu audzēšanas ekonomisko efektivitāti, augu maiņa deva ieņēmumu pieaugumu, lielākais ieņēmumu palielinājums 133 eiro/ha variantā, kur ziemas kviešu priekšaugs ir zirņi.

Bruto segums demonstrējuma kultūraugiem

Atziņas. Augu maiņa ir svarīgs instruments ziemas kviešu slimību ierobežošanā, būtiski atšķīrās slimību izplatība starp augu maiņas un bezmaiņas variantiem. Ievērojot augu maiņu, tiek iegūts būtisks ražas pieaugums, līdz ar to ekonomiskā efektivitāte augstāka.

Anita Brosova,
LLKC Madonas KB konsultante augkopībā