You are here
Augu sadarbība augļu dārzā
Esam pieraduši pie augļu dārziem, kuros attiecīgos kvartālos ir sastādītas atsevišķas augļu koku sugas. Kvartālu platība var svārstīties, bet tā nav mērāma daudzu hektāru platībā. Neskatoties uz augu dažādību starpkvartālu stādījumos, kopumā tomēr vienas sugas īpatsvars ir ļoti liels. Mērķis iegūt augstas ražas tiek sasniegts, taču tam līdzi nāk arī ēnas puse. Šādos augļu dārzos un arī ogulāju laukos ir milzīga barības bāze, lai vairotos dažādi kaitīgie organismi – slimības un kaitēkļi.
Pastāvīgi tiek strādāts, lai siltuāciju uzlabotu – izmēģinot dažādus fitosanitāros pasākumus, tiek ielabotas augsnes, tiek sabalansēti mēslots. Rūpīgi tiek izstrādātas visdažādākās stratēģijas kaitīgo organismu ierobežošanai. Sevišķa uzmanība tiek veltīta selekcijai. Spilgts piemērs ir pret kraupi imūno šķirņu selekcija. Panākumi ir vērā ņemami, kas situāciju uz kādu laiku uzlabo. Taču monokultūru stādījumi atkal un atkal noved pie tā, ka pēc laika relatīvās izturības šķirnēm mazinās. Viens no iemesliem sakņojas pašā augu aizsardzības sistēmā, izmantojot sintezētos augu aizsardzības līdzekļus. Šo līdzekļu spēks un vājums ir to iedarbības raksturā, lai cik akurāti un precīzi tiktu pielietoti herbicīdi, fungicīdi un insekticīdi, vienmēr būs situācijas, kad kādi no kaitīgajiem organismiem spēs izdzīvot. Kaitīgie organismi spēs ar katru apstrādes reizi izdzīvot mazliet vairāk nekā iepriekšējā paaudze. Process var būt salīdzinoši lēns, bet tomēr notiek. Tā rezultātā noteiktā laika periodā pret noteiktiem augu aizsardzības līdzekļiem kaitīgajiem organismiem tiktāl uzlabosies izdzīvošana, ka izveidosies rezistence. Situācija, kad pie attiecīgās apstrādes izdzīvos pārāk daudz kaitīgo organismu un turpināsies to kaitīgā ietekme, rada ekonomiski nozīmīgus ražas zaudējumus.
Tas nozīmē nemitīgu cīņu, kurā vienmēr maziņu solīti priekšā būs kaitīgie organismi. Nekāda rezistence neveidojas kaitīgajiem organismiem pret dabiskajiem organismiem – sēnēm, baktērijām, daudz līdzēt var putni un citas būtnes dārzā. Lielākā problēma ir tā, ka īsti neviena no metodēm, kad derīgie organismi tiek piesaistīti augļudārzam, nespēj nostrādāt par visiem 100%. Atbilde ir pavisam vienkārša, derīgajiem organismiem šajā “vienveidībā” nav īsti ko darīt. Konkrētu derīgo organismu attīstība un iespēja vairoties ir saistīta ar noteiktām sugām. Tādēļ ziedošo augu joslas un joslas lauku malās situāciju spēj uzlabot, bet nespēj atrisināt to pēc būtības.
Problēmas risinājums meklējams daudzveidībā
Tātad problēmas risinājums sakņojas daudzveidībā. Patiešām sugu daudzveidība ir tā atslēga. Jo vairāk dārza augu sugu ir dārzā, jo vairāk ir dažādu sakņu izdalījumu, uz kuriem vairojas noteikti mikroorganismi, tā rodas mikrobioloģiskā daudzveidība. Tālāk pa barības ķēdi seko dažādi vienšūņi un daudzšūņi, posmkāji, kukaiņi, abinieki, rāpuļi, putni un, visbeidzot, zīdītāji. Šķiet, ja jau tik vienkārši, tad tik stādām visu kopā, un viss notiks. Tomēr situācija nav tik vienkārša.
Kādas tad problēmas ir šķērslis, lai strauji spētu attīstīt tādas dārzu sistēmas.
- Ilgstošā monokultūru audzēšanas pieredze ir novedusi pie tā, ka daudzi dārzkopji citās augu sugās savām ābelēm, plūmēm vai upenēm saskata vispirms konkurentus, bet ne sadarbības partnerus. Tas nozīmē, ka jāmaina attieksme. Arvien vairāk zinātnieku pasaulē norāda uz augu sadarbības spējām, nekā līdz šim uzskatījām par augu savstarpējo konkurenci.
- Augsnes auglība tiek skatīta pārāk vienpusīgā aspektā, balstoties pamatā tikai uz augsnes agroķīmiskajām īpašībām. Tās praktiski nepasaka neko par augsnē notiekošajiem dzīvības procesiem. Situācija, protams, arī mainās, jo arvien vairāk attīstās metodes, kas netiešā veidā seko līdzi dažādām mikroorganismu izpausmēm. Problēma ir tajā apstāklī, ka iegūtie rezultāti jātraktē un jāpasniedz tālāk tā, lai to saprastu ikviens dārzkopis. Galvenais, lai ne tikai saprastu, bet spētu pieņemt lēmumus par tālāko darbību, respektīvi uzlabotu situāciju.
- Kamēr izveidojošos situāciju skatīsies pa fragmentiem, neizvērtējot kopējos procesus un tendences, tikmēr vienmēr princips “kā man katru gadu vairāk nopelnīt” gūs virsroku. Pēc manis kaut vai ūdens plūdi, man vajag peļņu katru gadu un, neskatoties ne uz ko. Jebkuri ieteikumi, kas ved nezināmajā daudzveidībā, cilvēkus mulsina un baida.
- Vēl viens iemesls ir biznesu veidojošais modelis, uz ko balstās arī ar dārziem saistītie procesi un aprīkojums. Dārza ierīkošanas un kopšanas tehnika, noliktavas, šķirnes, platību atbalsta sistēma ir cieši saistījušās ar konkrētas sugas audzēšanas tehnoloģiju.
- Zināšanu trūkums, jo pētniecība salīdzinoši lēni un negribīgi virzās šajā virzienā. Iemesli arī saprotami – tas nav izdevīgi pašlaik esošām tehnoloģijām, jo pārāk daudz biznesa interešu ir ar tām saistītas.
- Platību atbalsta sistēmas maiņa situāciju var uzlabot, taču vienmēr sastapsies ar lielu pretestību.
- Izglītošana vienlaikus ir kā viegls, tā sarežģīts jautājums. Jaunas lietas iemācīties var, bet daudz grūtāk ir tās spēt pielietot. Visgrūtāk ir mainīt cilvēku domāšanu. Mēs esam iemācīti ražot, lai citi atkal patērētu. Tā ir sistēma, kas dzen strupceļā. Kamēr neizmainīsies arvien lielāka cilvēku skaita domāšana, kā patērēt mazāk (resursi, vajadzības), kā patērēt tā, lai mazāk aiz mums paliktu atkritumu, kā tos, kas paliek, palaistu atkārtotās apritēs, mēs strauji tuvosimies tai robežai, kad uzstādījums “augstākas ražas” vairs nespēs sevi realizēt.
Kuri augļu koki ir draugi?
Neskatoties uz to, ir arī labas ziņas. Ir cilvēki, kas nesavtīgi, bieži sastopoties ar nesapratni un noraidījumu, tomēr strādā šajā virzienā. Tur arī būs iespējami jauni risinājumi. Tātad – kā augi tomēr spēj sadarboties dārzā. Ko vajadzētu ņemt vērā?
- Attīstīt novērošanas spējas, jo daudzas atbildes par sugu saderību mēs varam gūt dabā.
- Tautas gūtā pieredze, daudzi to varbūt noniecinās, taču tas ir vairāk nekā nekas. Tā ir empīriskā pieredze, kas nesakņojas daudzos atkārtojumos un svērtos lielumos, taču tajos ir drosme un vēlme izzināt, uzlabojot kopējo situāciju.
- Daļa cilvēku, kuri atgriežas laukos, to dara ne tikai iegūto tonnu un nopelnītās naudas dēļ, bet viņiem rūp arī apkārtējā vide un tas, kādā vidē dzīvos viņu bērni, ko viņu acis redzēs pēc 5, 10 un 50 gadiem Latvijā un pasaulē. Viņi ir atvērti meklējumiem.
- Jaunu nozaru, piemēram, agromežsaimniecības ienākšana lauksaimniecībā. Tā ir nozare, kas sāk meklēt sadarbību starp dažādām lauksaimniecības sistēmām, kas skata lietas kopsakarībās, nevienu neignorējot. Mums tik ļoti ir vajadzīgi šie kompleksie risinājumi, bet vienlaikus, lai tie būtu viegli uztverami un saprotami tiem cilvēkiem un dārzkopjiem, kas vēlas iet šajā daudzveidības virzienā.
Visbeidzot – pats svarīgākais par to, kuri augļu koki, krūmi spēj būt draugi un sadarbības partneri augļu dārzā. Pēc pievinotās tabulas redzams, ka starp 13 dažādām kultūrām nemaz tik lielas draudzības nav, taču ziņa arī nav nemaz tik slikta. Bez augļu kokiem parādās informācija arī par diviem riekstu kokiem stādījumos. Īpaši starp citiem izceļas Grieķijas valrieksts, redzams, ka ar šo koku tā īsti sadzīvot nespēj neviens, tādēļ augļu kokus stādīt netālu no valriekstiem noteikti nav ieteicams. Aprikozes nedrīkst stādīt kopā ar ābelēm, skābajiem ķiršiem un persikiem. Kaukāza plūmes nestāda kopā ar bumbierēm un ābelēm. Bārbeles nestāda kopā ar bumbierēm. Skābajiem ķiršiem nepatīk aprikožu, plūmju, persiku sabiedrība (visi kauleņi) un bumbieri. Toties droši var stādīt kopā ar ābelēm. Kaprīzas ir bumbieres, jo neaugs kopā ar Kaukāza plūmēm, bārbelēm, skābajiem ķiršiem, persikiem un plūmēm, bet bez bažām var stādīt kopā ar ābelēm. Kaprīzi ir arī persiki un plūmes, kas vienādi nemīl skābos ķiršus un bumbierus. Persikiem vēl nepatīk aprikozes un ābeles. Toties plūmes var stādīt kopā ar ābelēm. Visdraudzīgākās noteikti ir ābeles, jo var stādīt kopā ar īstajām cidonijām, bumbieriem, skābajiem ķiršiem un plūmēm. Ābeles jāizvairās stādīt kopā ar aprikozēm, plūmēm un persikiem.
Augļu saderība augļu dārzā
Zaļš – ļoti laba saderība
Sarkans – nav stādāmi blakus
Šeit nav minēta informācija par dažādiem ogulājiem. Ar ogulājiem augļu koku saderība ir daudz labāka nekā augļu koku starpā. Šis tabulas apkopojums noteikti palīdz izvairīties no kļūdām, lai nesastādītu nepareizos augļu kokus kopā.
Māris Narvils,
LLKC Augkopības vecākais speciālists