Pavasara slieksnis – vai jau martā?

Šis gads ir pilns ar pārsteigumiem un ziemai raksturīgo laikapstākļu trūkums ir sajaucis prātus daudziem dārzkopjiem.  Vai laiks jau ir rīkoties, vai tomēr ir jāieklausās saprāta balsī?

Šoreiz meteoroloģiskais pavasaris ir iestājies agrāk nekā astronomiskais. Viss ir loģiski, jo ziema mums savus “zobiņus” ir parādījusi tikai fragmentāri un pavasaris ieņem savas pozīcijas ar jaunu spēku. Vai sniegs vēl patraucēs pavasara atnākšanu, noteikti, bet tas tikai uz īsu brīdi apstādinās pavasara ritējumu.

Ko sola meterologi – salīdzinoši  laba laika posmu līdz aprīļa sākumam. Teorētiski tas nozīmē, ka varētu domāt par lauku apstrādi pavasara sējai. Gaisa temperatūras diemžēl īpaši negrasās pacelties virs +10^oC, kas ir tā robeža, kad ja ir saule un vējš, laukos sākas sekmīga augsnes virskārtas apžūšana. Tātad, neskatoties uz to, ka daudzgadīgie un ziemotspējīgie augi jau daudzviet ir modušies, ar tādu varenu agro pavasara darbu uzsākšanu visticamāk, ka marts diemžēl lepoties nevarēs un visi lauri tomēr tiks aprīlim. Tas nozīmē tikai to, ka pamazām mēs būsim pietuvojušies ilggadīgajiem klimatiskajiem rādītājiem, tā saliekot visu pa plauktiņiem. Pie šāda scenārija par plašākiem pavasara darbiem visdrīzāk varēs domāt aprīļa pirmajā nedēļā, ja vēl būs kāda Atlantijas ciklona ietekme, tad pat vēl vēlāk.

Ja lauki mums vēl spiež nogaidīt, tad tas nenozīmē, ka dārzkopjiem darbu trūkst. Var turpināt atjaunojošo zaru griešanu sēkleņkokiem (ābeles, bumbieres). Augļu koku un ogulāju stādījumos no 15. marta apdobēs var izkliedēt organisko mēslojumu. Vislabāk – kompostētus kūtsmēslus. Droši var izmantot arī kompostu un citus organiskos mēslojumus. Ir jāizvērtē, vai tehnika var droši pārvietoties pa rindstarpām, neatstājot par 5 cm dziļākas pēdas, kas var radīt būtisku ietekmi tālākajiem kopšanas darbiem veģetācijas periodā.

Atbilstoši sastādītajiem mēslošanas plāniem var uzsākt ziemas ķiploku un rabarberu mēslošanu. Ja augsnes virskārta atļauj, neveļas slapjas augsnes pikas, tad var veikt virskārtas rušināšanu. Nebūtu pareizi dot slāpekļa mēslojumu, ja nav veikta nezāļu apkarošana.

Vai postījumus būs radījusi pagājušās nedēļas beigās uznākusī ziema un sals, vēl paagri spriest. Pilnīgi noteikti ir skaidrs, ka tas īpaši nebūs ietekmējis visus tos augus, kuriem pumpuri nebija sākuši piebriest. Potenciāla bīstamība ir ogulājiem, kuriem daudziem pumpuri jau bija sākuši piebriest kā upenēm. Taču augstākais risks būs tiem augiem, kas bija paspējuši savus pumpurus atvērt un bija sākusies lapu plaukšana – kā melnajiem plūškokiem, ēdamajiem sausseržiem, irbenēm, vai ziediem kā kiziliem. Tiem gan bija atvērušies tikai atsevišķi pirmie ziedi, tādēļ pastāv iespēja, ka pumpuros esošie ziedi būs spējuši izdzīvot. Pilnībā situāciju varēs novērtēt pēc 10-14 dienām. Tas nozīmē to, ka runāt par kādiem postījumiem potenciāli nozīmīgām ilggadīgo stādījumu kultūrām visdrīzāk nenāksies.

Māris Narvils,
LLKC vecākais speciālists dārzkopībā