Zīdītājgovju teļu ēdināšana pēc piedzimšanas

Galvenais ieguvums gaļas liellopu audzēšanā ir kvalitatīvs teļš. Tādēļ ir svarīgi pārliecinieties, ka visi teļi pēc piedzimšanas iespējami ātri saņem pietiekamu jaunpiena daudzumu, lai pēc iespējas labāk sāktu dzīvi. Teļi ir ģenētiska un ekonomiska investīcija nākotnei.

Teļu pareiza un pilnvērtīga ēdināšana ir viens no svarīgākajiem nosacījumiem, kas ļauj pilnībā izpausties to iedzimtajām spējām jeb ģenētiskajam potenciālam.

Pirmā un neaizstājamā barība teļam ir jaunpiens. Tas satur bioloģiski aktīvas vielas, kas nodrošina jaundzimušā teļa veselību un augšanu, tam piemīt pretvīrusu, antibakteriāla un pretiekaisuma iedarbība. Ar jaunpienu teļam tiek nodrošināta pasīvā imunitāte. Svarīgākie antibakteriālie komponenti ir laktoferīns, laktoperoksidāze, lizocīms un imunoglobulīni.

Imunoglobulīni ir specifiski imūnās sistēmas proteīni, kas no asins plazmas nonāk jaunpienā, ko govs saražo pirms atnešanās. Tas nodrošina aizsargājošas antivielas cīņai ar slimībām.

Imunoglobulīnu koncentrāciju jaunpienā var ietekmēt govs vecums un šķirne, pirmās atnešanās vecums, cietstāves perioda ilgums, atnešanās sezona, izslauktā jaunpiena daudzums, cietstāvošo govju ēdināšana, ķermeņa kondīcija, izraisītie stresi, piena iztecēšana pirms atnešanās, govju vakcinācija un citi faktori.

Liela uzmanība jāpievērš, lai teļš četru līdz sešu stundu laikā pēc piedzimšanas saņemtu kvalitatīvu pirmpienu. Retos gadījumos, kad pirmpienes nerūpējas par savu teļu un pirmpienu tas nesaņem, saimnieks govi izslauc un pabaro teļu, dodot 1,7 līdz 2 litrus pirmpiena vienā reizē. Gadījumos, kad nav iespējams teļu nodrošināt ar pirmpienu vai tas nav kvalitatīvs, tiek izmantots sasaldēts pirmpiens, ko pirms barošanas teļam atkausē.

Lai izaudzētu kvalitātīvu vaislas materiālu, vēlams teļu sākt pieradināt pie spēkbarības. Ir vairākas priekšrocības, piemēram: paaugstināts atšķiršanas svars par aptuveni 25 kg. Samazināts dzīvmasas pieaugums diennaktī pēc atšķiršanas, mazāka stresa dēļ, jo teļš jau pieradis pie spēkbarības. Efektīva barības izmantošana – 4 kg spēkbarības var nodrošināt 1 kg lielu dzīvmasas pieaugumu.

Kad teļš ir četrus mēnešus vecs, pusei no nepieciešamās barības vajadzētu būt zālei, skābbarībai un/vai spēkbarībai, nevis pienam. Šajā vecumā teļš ļoti efektīvi pārvērš barību dzīvmasas veidošanai. Barības konversijas efektivitāte samazinās, dzīvniekam kļūstot vecākam.

Ja zīdītājgovis ir ar vājāku ķermeņa kondīcijā nekā parasti, piena ražošana var būt ierobežota, tāpēc spēkbarības izēdināšana uzlabos teļa augšanu un attīstību, un uzlabos govju kondīciju.

Pavasarī dzimušiem teļiem nodrošina pieradināšanu pie ziemas barības, tos ataudzējot ganāmpulka paplašināšanai.

Rudenī dzimušajiem teļiem, tiklīdz sākas atnešanās, ir jānodrošina atsevišķa vieta dzemdībām, kas nodrošina tīru, drošu vietu, kur gulēt un ēst.

Spēkbarībai jābūt garšīgai un svaigai. Tās sastāvā jābūt aptuveni 14–16% kopproteīna (CP pēc barības) un 12,5 MJ ME/kg sausnas.

Ja teļš ir sešus līdz septiņus mēnešus (200 dienas) vecs, 75% no tā uzturvielu nepieciešamības sniegs rupjā lopbarība, kas nav piens. Ja teļi, kas zīž, pārmērīgi pasliktina ķermeņa kondīciju govij, tie nekavējoties jāatšķir.

Tāpat, ja govis ir resnas, atšķiršanas novilcināšana var palīdzēt samazināt ķermeņa kondīciju. Teļiem atšķiršanas vecumā jābūt vismaz piecus mēnešus veciem. Pavasarī govīm atnesoties, ir lielākas iespējas uzkrāt lieko enerģiju, ko ziemā var izmantot.

Govīm atnesoties rudenī, tās nepieciešams nodrošināt ar vajadzīgajām barības vielām, lai tās varētu ražot pienu un atkal kļūt grūsnas. Precīza zīdītājgovju barošana būs atkarīga no govju to ķermeņa kondīcijas, lopbarības kvalitātes un paredzamā atnešanās laika. Laktācijas laikā būtu vēlams nodrošināt nemainīgu ēdināšanu, ieskaitot lecināšanas laiku.

Zīdītājgovs (650 kg dzīvmasa) spēkbarības vajadzība ar izslaukumu 8-10 kg dienā

Barības vielu kopējam daudzumam agrīnā laktācijā jābūt apmēram 12% no kopproteīna satura sausnā (DM) un 11 MJ ME  kg sausnas, tāpēc spēkbarības izēdināšana nodrošina nepieciešamo barības vielu vajadzību.

Govis, kas, uzsākot ziemošanu virs vidējā ķermeņa kondīcijas novērtējuma un tādu uztur līdz atnešanās brīdim, atnesoties patērē salīdzinoši nelielu enerģijas daudzumu.

Ja govs ziemošanu uzsāk vājā miesas stāvoklī, tad tā paliek tādā stāvoklī visu ziemošanas periodu un dzīvmasā var pieņemties tikai pēc atnešanās. Iespējamais iemesls tam ir slikti ganību apstākļi iepriekšējā vasarā. Tie noved pie dzīvmasas un ķermeņa kondīcijas samazināšanās, kas var negatīvi ietekmēt turpmāko atražošanu. Tādēļ šādām govīm dzīvmasas pieaugums un kondīcijas uzlabošana jāveic ziemas periodā, un nepieciešama teļu piebarošana.

Neatkarīgi no gadalaika, kad dzimst teļi, zīdītājgovīm ar teļiem jānodrošina atbilstoši turēšanas apstākļi.
 

Sagatavoja
Daiga Baltiņa,  
LLKC lopkopības speciāliste