Barības galda apsaimniekošana piensaimniecībā, kurā izmanto slaukšanas robotus

Ar katru gadu palielinās to saimniecību skaits, kuras izvēlas govis slaukt slaukšanas robotos. Līdz ar to arī slaucamo govju apsaimniekošanā un ēdināšanā ir jāievieš izmaiņas. Lai piensaimniekiem nodemonstrētu atšķirības ēdināšanas sistēmās,  novietnē uzsākot govis slaukt slaukšanas robotā, 2019. gadā z/s “Mareņi” Burtnieku novada Rencēnu pagastā tika uzsākts demonstrējums par slaucamo govju apsaimniekošanas un ēdināšanas nozīmi piensaimniecībā, kurā izmanto slaukšanas robotus.

Viens no demonstrējuma mērķiem – izvērtēt precīzas slaucamo govju ēdināšanas nozīmi. Slaukšanas roboti arvien populārāki kļūst visā pasaulē un arī Latvijā. Ēdināšana ir kā stūrakmens jebkurā piensaimniecībā, bet robotu saimniecībā ēdināšanas principi atšķiras. “Īpaši liela uzmanība jāpievērš barības galda apsaimniekošanai. Pareizs PMR (daļēji maisīta barības deva) ietekmē, ka govs iedod vairāk piena vizītes reizē.”’ [Hoard’s Dairyman, Oct., 2019- 629.lpp. Eliza Ruzic un Pat Hoffman “Milk per visit drives robot profitability”].

Būtiska ir sabalansēta barības deva uz barības galda – barības vielu nodrošinājuma sabalansēšana ar barības vielu nodrošinājumu barībā, ko govij piedāvā robota apmeklējuma reizē. Ja šī barības vielu sabalansēšana izdodas veiksmīgi, tad balansēšana izdodas. Pētījumos secināts, ka, slaucot govis robotos, var iegūt par 2-3 kg vairāk piena, kā arī iegūt augstākus piena taukus [Hoard’s Dairyman, Feb.25, 2019-117. lpp.].

Demonstrējumu saimniecība ir ģimenes piensaimniecība ar 67 slaucamajām govīm, kur barību mikserī (PMR) gatavo kopīgi  visām slaucamajām govīm, ir viens slaukšanas robots un visas govis ir vienā slaucamo govju grupā. Atšķirīga, ko govis saņem, ir spēkbarība un šķidrā (enerģijas) barība robota apmeklējuma laikā.

Demonstrējumā uzmanību pievērsām tieši barības galda (PMR) apsaimniekošanai. Pētījumā, kas veikts Beļģijā, redzams slaukšanas reižu un atteikumu skaita pieaugums slaukties robotā, samazinot spēkbarību uz barības galda par 30% vai pat 1,8 kg un attiecīgi palielinot spēkbarību robotā par 12% (0,7 kg) – skat. 1. tabulu. Tas liek secināt, ka barības galda apsaimniekošanai ir svarīga nozīme, lai govis labi apmeklētu robotu un vēlētos iet uz robotu un atdot pienu.

1. tabula

Izmēģinājums Gentas Universitātē, Beļģijā [Robotic farm management. LELY, 26. lpp.]

* Ja govij atļauts slaukties 4 x un tā iet slaukties 3 x, tad vizīšu % ir 75, tātad to iegūst 100-(3/4*100).

Demonstrējuma saimniecībā veicām divas dienas pēc kārtas barības uzskaiti.

2. tabula

Barības uzņemšanas salīdzinājums divās dienās

2. tabulā var redzēt, ka proteīna nodrošinājums barības devā būtiski neatšķiras. Tomēr PMR maisījumā uz barības galda   enerģijas svārstības nevar uzskatīt par nebūtiskām. Svārstības novērojam ADF frakcijā. Barības devā kokšķiedras efektivitātei tiek pievienoti lucernas skābsiena rituļi, bet lucernas rituļos sausnas % un kokšķiedra ir atšķirīgi.

Cietes saturs barības devā abās dienās ir līdzīgs, tomēr kopējā uzņemtā enerģija atšķiras. Atšķirīga ir sausnas uzņemšana no barības galda, šis rādītājs pārsniedz 0,5 kg sausnas uz govi diennaktī, kas ir robeža slaucamajām govīm, lai veidotu un saglabātu dzīvniekiem tik ļoti nepieciešamo rutīnu pie barības galda.

Ja PMR uzņemšanā no barības galda ir būtiskas svārstības, tad enerģijas nodrošinājums jāgādā ar robotā pieejamo spēkbarību. Tas nebūt nav ekonomiskākais veids, kā organizēt slaucamo govju ēdināšanu. Toties tā var nodrošināt labu izslaukumu.

Saimniecībā, lai nodrošinātu maksimāli nemainīgu PMR uz barības galda, izēdina skābbarību (kukurūzas un zāles) no stirpām. Liels izaicinājums nelieliem ģimenes saimniecību ganāmpulkiem nemainīgas skābbarības kvalitātes nodrošināšanai ir platas skābbarības stirpas, jo ir ilgāks laika periods, nereti pat nedēļa, līdz izēdina vienu kārtu no vienas  stirpas.

Labas skābbarības apsaimniekošanas prakses ieteikumi rekomendē dienas laikā izēdināt vismaz 20 cm kārtu no visas atvērtās masas, bet vasaras laikā pat 50 cm kārtu.

3. tabula

Kukurūzas skābbarības kvalitāte un barības vielas, ko iedod kukurūzas skābbarība barības devā pie vienādas barības devas

Izvērtējot 3. tabulā redzamās skābbarības, var redzēt, kā mainās rādītāji barības līdzekļos, pat skābbarībā, kur pamata rādītāju atšķirības var šķist nebūtiskas. Līdz ar to svarīgi ne retāk kā reizi mēnesī sekot barības vielu svārstībām skābbarībā, tā laikus  pamanot izmaiņas un veicot precīzāku rupjās lopbarības devas apsaimniekošanu.

Ja netiks veiktas izmaiņas barības devā, tad konkrētajā piemērā ar kukurūzas skābbarību netiek nodrošināta iepriekš plānotā nepieciešamā enerģija. Nereti piensaimnieki, kad samazinās piena daudzums, uz jautājumu: “kas mainījies barības devā” atbild, ka nekas nav mainīts. 3. tabulas piemērs norāda uz  vajadzību veikt korekcijas, lai izvairītos no barības vielu izmaiņām barības devas PMR sastāvā, kas ir govīm uz barības galda, pēc iespējas ātrāk, tā uzturot gan ganāmpulka veselību, gan produktivitāti.

Darbs demonstrējumā tiek turpināts, tas norit Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.-2020. gadam pasākuma “Zināšanu pārneses un informācijas pasākumi” apakšpasākums “Atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem”. Iepirkuma identifikācijas Nr. ZM/2018/41_ELFLA. Informācijas par tālākajiem iegūtajiem rezultātiem tiks publicēti LLKC mājaslapā.

Demonstrējums “Slaucamo govju apsaimniekošanas un ēdināšanas nozīme piensaimniecībā, kurā izmanto slaukšanas robotus”: 19-00-A00102- 000005, lote 09, LAD līguma, Nr. LAD160419/P22. Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.

Antra Gražule,
liellopu ēdināšanas konsultante

Rita Gluha,
LLKC Valmieras konsultāciju biroja lopkopības konsultante.