Degvielas cenu samazināšanās nekompensēs piena cenas kritumu

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) aprēķni liecina, ka degvielas un elektrības cenas piena ražošanas pašizmaksā aizņem tikai 7 līdz 15% atkarībā no saimniecības lieluma, tādējādi pretēji atsevišķu ekonomistu apglavojumiem šo resursu cenu samazināšanās nekompensē piena iepirkuma cenu kritumu. Tas pēc Starptautiskā Piena pētniecības tīkla IFCN aprēķiniem tuvākajos mēnešos pasaulē sagaidāms vismaz 20% apmērā.

LLKC aprēķini par piena ražošanas pašizmaksu liecina, ka elektrības un degvielas izmaksas piena pašizmaksā lielās saimniecībās (200 un vairāk govis) sastāda vidēji 7%, bet mazās saimniecībās (līdz 50 govīm) 15%. Resursu cenu samazinājums par 20% atstāj ļoti nebūtisku ietekmi  uz piena ražošanas pašizmaksas samazinājumu gada griezumā. Piena iepirkuma cenas samazinājums 20% nozīmē par 6 centiem/kg zemāku piena cenu zemniekam, savukārt energoresursu (degviela, elektrība) samazinājums par 20% piena kg pašizmaksā ietaupa vien 0,5 līdz 1 centu. Vislielāko īpatsvaru pašizmaksā veido pirktā lopbarība, atalgojums un ēku/tehnikas uzturēšana. Šīs izmaksas lielās saimniecībās pašizmaksā sastāda 60%, bet mazās – 45% (jo lielāka saimniecība, jo lielāks īpatsvars).

Tādējādi pat ļoti straujš energoresursu cenu pazeminājums būtiski nekompensē piena iepirkuma cenas kritumu. Paredzams, ka naftas un līdz ar to degvielas cenu kritums būs īslaicīgs, jo OPEC valstu un Krievijas panāktā vienošanās par naftas ieguves apjoma pakāpenisku samazināšu, lai tas atbilstu šā brīža pieprasījumam, var veicināt degvielas cenas atgriešanos pirmskrīzes līmenī.

Jāņem vērā, ka daudzi zemnieki degvielu iepērk gada sākumā ar rezervi priekšdienām, tādējādi šā brīza cenu kritums viņu saimniekošanu neietekmē. Arī elektroenerģijas tirgotāji saimniecībām nepiedāvā pārslēgt līgumus par izdevīgākām cenām.

Starptautiskais Piena pētniecības tīkls IFCN, kurā darbojas arī LLKC eksperti, pētot Covid-19 ietekmi uz piena nozari, prognozē tajā straujas cenu svārstības ar iespējamu īslaicīgu globalās vidējās cenas samazinājumu līdz pat 50% salīdzinājumā ar piena cenu februārī. Gada otrajā pusē IFCN prognozē pakāpenisku cenas pieaugumu, tai nostabilizējoties vidēji par 20% zemākā līmenī nekā bija gada sākumā. Lai arī tirgus attīstības scenārijus šajos apstākļos ir ļoti sarežģīti prognozēt, IFCN tomēr paredz piena cenas pieaugumu 2021. un 2022. gadā. Piena tirgus pētnieki krīzes pārvalīšanai valstu valdībām iesaka izmantot dažādus atbalsta instrumentus, sākot no ienākumu atbalsta zemniekiem līdz par dažādām programmām patēriņa veicināšanai.

Mārtiņs Cimermanins, LLKC valdes priekšsēdētājs: “Valdības lēmums par zaudējumu kompensāciju lopkopības nozarēm, tajā skaitā piena ražotājiem gadījumā, ja Covid-19 dēļ iepirkuma cenas samazinās vairāk nekā par 20%, ir bijis savlaicīgs un vietā. Atbalsts – 86 eiro par govi – tiek piešķirts kā vienreizējs maksājums, ja piena iepirkuma cena nokrīt no pašreizejiem vidēji 28 centiem līdz 22,8 centiem un zemāk par piena kg. Ar šādu piena cenu un atbalstu zemnieki var iztikt neilgu laiku. Šobrīd mums atliek cerēt, ka tik strauja tirgus krituma nebūs, bet, ja tāds iestāsies, notiks tikpat strauja atlabšana.”

LLKC aprēķini par piena ražošanas pašizmaksu liecina, ka 1 kg piena saražošana mazās saimniecībās izmaksā vismaz 35 centi, vidējās  un lielās vidēji 30 centi.   

Plašākai informācijai: Renārs Stūrmanis, LLKC Ekonomikas nodaļas projektu vadītājs, tālr: 29998435.

Informāciju sagatavoja Iveta Tomsone, LLKC Apgāda vadītāja

UZZIŅA:

LLKC ir vadošais lauksaimniecības un lauku uzņēmējdarbības konsultāciju dienests Latvijā ar birojiem 26 reģionu pilsētas. LLKC sniedz konsultācijas augkopībā, lopkopībā, mežsaimniecība, zivsaimniecība, uzņēmējdarbībā, gramatvedībā.

IFCN ir starptautisks, neatkarīgs un politiski neitrāls piena pētniecības tīkls, kas pēta piena ražošanu, piena cenas un veic piensaimniecību analīzi un salīdzināšanu starp valstīm. Analizējot piena piegādes ķēdes 115 valstīs, IFCN veiktās piena sektora analīzes aptver vairāk nekā 98% no pasaules piena ražošanas apjoma, tādēļ iegūtā informācija ļauj precīzi saprast notiekošos procesus piena tirgū, kā arī novērtēt nākotnes perspektīvas.