Svaigpiena sausnas svārstību iemesli

Piena sastāvs ir nozīmīgs gan piena ieguvējam, gan pārstrādātājam un patērētājam. Izvērtējot svaigpiena sausnas rādītājus, var gūt priekšstatu par govs fizioloģisko stāvokli atbilstoši laktācijas posmam.

Piena sastāva atšķirības pastāv. Pēdējo gadu svaigpiena rādītāji liecina, ka tauku saturam pienā ir tendence samazināties, daļēji tas saistīts ar Holšteinas šķirnes govju arvien lielāku īpatsvaru ganāmpulkos, kā arī ar dzīvnieku ražības palielināšanos. Tomēr Latvijas piensaimniecībās, kā liecina iegūtie un apkopotie dati, tauku saturs Holšteinas šķirnes (HM) govīm variē no 3,8 līdz 4,0%, kas ir lielāks nekā ārzemju literatūrā minētie rādītāji. Lai labāk varētu izvērtēt un analizēt svaigpiena sausnas rādītājus, LLKC realizē demonstrējumu par tēmu: “Sabalansētas ēdināšanas nozīme piena sausnas palielināšanā piena lopkopības saimniecībā” /15.lote/.

Demonstrējums ierīkots SIA “Kalnāji”, Tukuma novada Slampes pagastā, slaucamo govju novietnē ”Līvas” (499 slaucamās govis). Saimniecības ganāmpulkā ir viena trešdaļa Holšteinas melnraibās šķirnes govis (HM), viena trešdaļa Holšteinas sarkanās (HS) šķirnes dzīvnieki un tikpat arī ir sarkano šķirņu slaucamās govis – Latvijas brūnās (LB) un Dāņu sarkanās (DS). Līdz ar to ir iespēja vienādos apsaimniekošanas un ēdināšanas apstākļos pētīt un analizēt svaigpiena sausnas svārstību iemeslus Holšteinas melnraibās un sarkano šķirņu govīm.

2019. gadā vidējais izslaukums saimniecībā bija 10 398 kg ar vidējo tauku saturu 4,32% un 3,42% olbaltumvielu, veicot pārrēķinu pēc sausnas koriģētā piena (Solids-corrected milk jeb SCM 10 754 kg.) Uzziņai: SCM piens = izslaukums* ((tauki, % + tīrproteīns, %)/7,3, tīrproteīns = kopproteīns % - 0,19% (urīnviela)), pēc IFCN – Piena pētniecības tīkla metodikas.

Latvijā vidējais pārraudzībā esošais ganāmpulks 2019. gadā bija ar vidējo izslaukumu 7848 kg, ar vidējo tauku saturu 4,08% un 3,38% olbaltumvielu.

Kas ietekmē tauku saturu pienā?

Piena tauku saturu ietekmē govju šķirne un ģenētika, bet visbūtiskāko ietekmi atstāj piena šķirņu govju ēdināšana un apsaimniekošana. No piena sausnas sastāvdaļām piena tauku saturs ir vismainīgākais.
Piena tauku veidošanās procesā (sintēzē) iezīmējās vairāki posmi, kuros var mainīties tauku sastāvs. Tauki pienā veidojas no taukskābēm, ap 50% taukskābes pienā sintezējas piena dziedzeros, bet pārējie tauki nonāk tieši no asinīm.
Piena sausnas sastāvdaļu procentuālā atkārtojamība no vienas laktācijas uz otru ir diezgan augsta, vidēji 0,67, piena tauku satura atkārtojamība (HM) ir 0,76.

Sarkano šķirņu govīm, tai skaitā arī Latvijas brūnās (LB) šķirnes govīm ir visaugstākā piena tauku satura pārmantojamība – 0,71. Citām šķirnēm tā ir robežās no 0,51 līdz 0,57. Beztauku sausnas un tauku un olbaltumvielu attiecība pret taukiem visaugstākā ir Airšīras šķirnes govīm, tad seko Džersijas šķirnes govis, pēc tam sarkano šķirņu govis, arī Latvijas brūnās (LB) šķirnes govis, visbeidzot Holšteinas šķirnes govis.

Piena sastāva procentuālā ģenētiskā korelācija ir augsta un pozitīva, vidēji 0,74, taču diennakts izslaukums un piena sausnas sastāvs korelē negatīvi. Ir ļoti grūti vienlaikus palielināt piena izslaukumu un sausnas saturu pienā. Izvēloties HM govīm selekcijas ceļā palielināt piena tauku saturu, iespējams, ka izslaukums samazinātos apmēram par 150 kg laktācijā, turpretī tauku saturs pienā pieaugtu par 0,19% vienas paaudzes laikā.

Ja izvēle būtu kāpināt piena izslaukumu, pieauguma izdošanos varētu prognozēt ~300 kg laktācijā, turpretī piena tauku saturs samazinātos par 0,036%. Piena tauku saturs fizioloģiski mēdz mainīties vienas laktācijas laikā atkarībā no laktācijas fāzes. Tūlīt pēc dzemdībām līdz 7.–10. laktācijas dienai tauku saturs pienā ir zemāks par 0,15–0,30%, tauku saturs nedaudz palielinās, savukārt  nedaudz pazemināts tas ir līdz pat 60. laktācijas dienai. Pēc tam seko tauku procenta lēns pieaugums. Visaugstākais tauku saturs ir pēdējās laktācijas 20.–30. dienā, kā arī govīm ar zemu ražību  <10–15 kg/diennaktī. Tas tāpēc, ka laktācijas pirmajā pusē palielinās īsās un vidējās taukskābju ķēžu proporcijas, un garo taukskābju ķēžu īpatsvars samazinās. Pēc tam laktācijas posmā izmaiņas vairs nenotiek.

Biežs iemesls piena tauku satura izmaiņām ir apkārtējā vide, barības deva, barības daļiņu garums, sezona, temperatūras svārstības, bet taukskābju sintēzes ātrums piena dziedzeros vistiešākajā veidā ietekmē piena tauku saturu pienā. Piena tauku saturs vasaras mēnešos var atšķirties vidēji pat par 0,4%. Vasarā, karstā laikā, piena tauku saturs ir zemāks nekā ziemas mēnešos, kad gaisa temperatūra noslīd zem 0 °C. Pētījumos noskaidrots, jo augstāka ir vides temperatūra, jo vairāk tiek ietekmēts arī piena taukskābju sastāvs. Tas tāpēc, ka sakarā ar temperatūras izmaiņām apkārtējā vidē notiek izmaiņas govs asins plazmas lipīdos, jo,  palielinoties apkārtējās vides temperatūrai virs 22–23 °C, samazinās sausnas uzņemšanas spēja. Mazākas izmaiņas ir tad, ja govīm ir brīvi pieejams svaigs dzeramais ūdens 10–28 ºC temperatūrā un pietiekamā daudzumā.

Slaukšanas laikā piena tauku saturs pienā nepārtraukti palielinās. Slaukšanas sākumā iegūst pienu ar viszemāko tauku saturu, slaukšanas beigās – “pēdējais piens” tiek iegūts ar visaugstāko tauku saturu. Tauku daudzuma palielināšanās slaukšanas laikā saistīta ar to, ka tesmeņa alveolās atrodas tauku lodītes. Kad govis netiek pilnībā izslauktas, tauku saturs būs zemāks. Ja nākamajā slaukšanas reizē govi izslauc pilnībā, tauku % ir augstāks, tas atjaunojas. Tauku saturs pienā mēdz diezgan krasi atšķirties, ja nav vienādi slaukšanas intervāli. Augstāku tauku saturu pienā iegūst pēc īsāka slaukšanas intervāla.

Barības devas un govs veselības ietekme uz piena rādītājiem

Tesmeņa iekaisuma gadījumā konstatē ievērojamas pārmaiņas pienā: mainās piena konsistence, tas kļūst ūdeņaināks, tajā var atrast deģenerētas olbaltumvielas, konstatē pienā izšķīdušo sāļu koncentrācijas palielināšanos, novērojama piena tauku satura samazināšanās apmēram par 10%, laktozes un kazeīna frakcijas samazināšanās iespējama pat līdz 15%.

Piena sastāvdaļu izmaiņas, kas saistītas ar paaugstinātu somatisko šūnu skaitu

Vēloties iegūt lielāku izslaukumu, piensaimnieki slaucamo govju barības devā nereti iekļauj vairāk graudu barības, kā rezultātā kopējā barības devā ir augsts enerģētiskais saturs, govis lielos apjomos uzņem viegli fermentējamos ogļhidrātus. Rezultātā spureklī ir samazināts pH.

Viegli fermentējamu ogļhidrātu izēdināšana (graudu barība) nomāc šķiedru sagremošanu un palielina skābuma līmeni (pH), spureklī.

Spureklī tiek samazināta etiķskābes un sviestskābes ražošana un palielinās propionskābes ražošana. Paaugstinoties propionskābei spureklī, tiek stimulēta pienskābes un glikozes ražošana, kas savukārt stimulē insulīna rašanos, tā samazinot brīvo taukskābju veidošanos. Šādas barības devas rezultātā nereti govīm novērojams pazemināts piena tauku saturs līdz pat 60% no fizioloģiski optimālajiem rādītājiem. Pazemināta piena tauku satura cēloņi saistīti gan ar spurekļa fermentācijas izmaiņām, gan ar iekšējo taukskābju avotu pieejamību.

Tādējādi galvenās piena tauku sastāvā iekļautās vielas: etiķskābe un sviestskābe, kas rodas spureklī barības fermentācijas rezultātā, tieši ietekmē taukskābju ķēžu proporciju, ko vistiešāk ietekmē izēdinātie barības līdzekļi. Līdz ar to piena tauku satura svārstības var izskaidrot ar propionskābes līdzsvara izmaiņām spureklī.

Ja mainās fermentācijas procesi spureklī, tad tiek izmainīta arī tauku iekļaušanās piena taukos. Tādējādi, ēdinot govis ar barību, kurā daudz cietes un cukuru, kas palielina propionātu ražošanu, novērojama vislielākā ietekme uz piena tauku satura izmaiņām.

Lai nodrošinātu labu spurekļa veselību, pareizu uzņemtās barības fermentāciju un pareizus piena sastāva rādītājus, no visas diennaktī uzņemamās barības rupjajai lopbarībai barības devā jābūt ne mazāk par 60% no kopējās barības devas, koncentrētajai barībai – graudiem un proteīna barības līdzekļiem – attiecīgi nevajadzētu pārsniegt 40%. Palielinoties koncentrētajai barībai barības devā virs 40%, samazinās tauku saturs pienā. Arī ogļhidrātu avots (dažādu graudu barība) var ietekmēt spurekļa fermentāciju un attiecīgi piena tauku saturu. Kukurūzas graudiem ir zemāka noārdīšanās spēja salīdzinājumā ar miežiem, līdz ar to, iekļaujot slaucamo govju barības devā maltus kukurūzas graudus, ir mazāka iespēja, ka samazināsies piena tauku saturs.

Nereti tauku satura samazināšanos pienā ietekmē samazināts apēstās rupjās lopbarības apjoms, barības daļiņu garums un uzņemtās koncentrētās lopbarības apjoms, kā rezultātā izmainās spurekļa pH, izmainās uzņemtās barības fermentācija, kas ir cieši saistīta ar propionskābes ražošanu un šķiedru sagremošanas efektivitāti. Izmainoties spurekļa vides reakcijai – tai kļūstot skābākai, daļa spureklī esošo mikroorganismu aiziet bojā, tādēļ gremošanas traktā nonāk nesagremotas kokšķiedras daļiņas, zarnās attīstās skāba vide, kā rezultātā govīm ir caureja ar nepatīkamu smaku.

Būtisku ietekmi uz piena tauku procentu nosaka lopbarības daļiņu garums un lopbarības šķiedru saturs. Pārāk smalki sasmalcināts kopējais barības maisījums (TMR) samazina piena tauku procentu. Smalki sasmalcinot lopbarību, spurekļa fermentācijas laikā tiek iegūts augstāks propionātu līmenis. Tāpēc nozīmīgs ir uzņemtās kokšķiedras apjoms. Ārzemju zinātnieki uzskata, ka slaucamai govij diennakts laikā vajadzētu ar barības devu uzņemt ar skābi skalotās kokšķiedras apjomu (ADF) 1–1,2% no dzīvmasas.

Piena tauku daudzums ir lielāks, ja barības devā iekļauj kvalitatīvu rupjo lopbarību – vairāk par 60% no devas un samazina koncentrātu saturu pat zem 40% no kopējā apjoma. Lai nezaudētu izslaukumu, kopējai barības devai jābūt ar ļoti labu organiskās vielas sagremojamību, 76–80 % no kopējā barības apjoma.

Līdz laktācijas 60. dienai piena tauku satura paaugstināšanās virs 5% var norādīt uz enerģijas trūkumu govīm. Ja šis process ir ilgstošs, iespējami vielmaiņas traucējumi – klīniskā ketoze, kuras cēlonis ir nepietiekami sabalansētas barības izēdināšana. Vai arī barības devā proteīnu saturošie barības līdzekļi nav sabalansēti ar enerģiju saturošiem barības līdzekļiem. Tādēļ pareizi sastādīta un, galvenais, izēdināta barības deva ir garants slaucamās govs veselībai, labai piena kvalitātei ar augstu sausnas saturu pienā, kas tālāk sekmēs dzīvnieka ilgmūžību.

Pasākums tiek īstenots Lauku attīstības programmas 2014.–2020. gadam pasākuma “Zināšanu pārneses un informācijas pasākumi” apakšpasākuma “Atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem” ietvaros, iepirkuma identifikācijas Nr. ZM/2018/41_ELFLA, LAD līguma Nr. LAD160419/P20. Informācija par iegūtajiem rezultātiem tiks publicēta LLKC mājaslapā. Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.

Anita Siliņa,
LLKC Lopkopības kompetenču centra vadītāja