Siltuma nodrošināšana siltumnīcās

Pēc ļoti siltās ziemas visi gaidījām agru un siltu pavasari. Rezultātā nenotika ne viens, ne otrs. Noticis pilnīgi pretējais: naktis turpina būt ļoti aukstas, ir daudz salnu un dienas laikā arī nav diez ko siltāks. Tas nozīmē, ka jautājums par siltumu siltumnīcās ir atkal aktuāls un nopietns.

Īsā atbilde ir pavisam vienkārša, vajag tik kurināt. Jā, tā ir pareizā atbilde, taču tās visas ir izmaksas un kurināmie materiāli nezin kāpēc lētāki nepaliek, taisni otrādi. Tādēļ siltuma nodrošināšana var sasniegt 50% un pat vairāk no visām izmaksām.

Gribu vērst uzmanību uz ļoti daudzām lietām, kas ietekmē siltuma režīmu siltumnīcās. Apskatīsim to, cik daudzveidīgas ir iespējas parūpēties par siltumu. Sāksim ar faktoriem, kas saistīti ar to, kas notiek siltumnīcai apkārt. Protams, var apgalvot, ka, ja siltumnīcas ārpusē ir auksts,  neko nevar pasākt. Tomēr izrādās, ka var.

Ārējie faktori

Tie ir visi faktori, kas saistīti ar meteoroloģiskajiem apstākļiem.

Siltumnīcas novietojums. Protams, pārvietot vecu siltumnīcu nebūs tik vienkārši, taču vietas izvēle jaunai ir ļoti būtiska. Svarīgi, lai pēc iespējas lielāko dienas daļu siltumnīca būtu saules apspīdēta, vismaz 8 stundas dienā. Taču tas jāskatās nevis vasarā, bet tieši agri pavasarī – februārī, martā, kad gan siltums, gan gaisma ir tik ļoti nepieciešamas. Ja šajā laika posmā siltumnīcu tikai īsu brīdi apspīd saule vai tā vispār atrodas ēnā, tad siltumnīca būs ļoti auksta. Katrs ir ievērojis, ka pavasarī ēnas vietās ilgi turas sniegs, lūk, arī atbilde, jo siltumnīca mazāk saņem saules enerģiju.

Vējš un vēja aizsargstādījumi. Vējam ir viena no lielākajām spējām aktīvi dzesēt siltumnīcu. Ļoti daudzās vietās var redzēt siltumnīcas, kas stāv atsevišķi un ir pakļautas visiem vējiem. Tas ir bīstami vairāku apstākļu dēļ. Vējš var nodarīt būtiskus bojājumus siltumnīcu konstrukcijām, kā arī ļoti spēcīgi dzesēt siltumnīcu. Īpaši spēcīgi tas notiek, ja siltumnīca novietota ziemeļu–dienvidu virzienā. Tas nozīmē, ka visiem valdošiem vējiem ir laba iespēja, iedarbojoties uz lielāko siltumnīcas laukuma daļu, aktīvi to atdzesēt. Tātad ir svarīgi veidot vēja aizsargstādījumus valdošo vēju virzienos. Galvenais – paturēt prātā, cik lieli stādītie augi izaugs.

Tiešie pasākumi

Siltumnīcas segmateriāls. Skaidrs, ka polietilēna plēvei ir maza spēja saglabāt siltumu, tādēļ ir krietni labāk veidot dubultplēves segumu. Ja tas nav iespējams, tad sānus rietumu, ziemeļu un austrumu pusē papildus izolē ar burbuļplēvi.

Siltumnīcas konstrukcijas. Jebkuras atveres siltumnīcā ir papildu siltuma zudumi, bet to var uzlabot. Ja ir ieeja ziemeļu pusē, tai klāt izveido nelielu vējtveri. Tas nozīmē, ka aukstie ziemeļu vēji daudz mazāk atdzesēs pašu siltumnīcu. Durvīm un lūkām no iekšpuses pa perimetru ieliek vēl vienu rāmi, nedaudz ar nobīdi, lai neiznāk tieša gaisa sprauga, bet pamīšus. Ja gribas vēl labāk, tad var pa iekšpusi ar karsto līmi pielīmēt gumijas blīvgumijas.

Siltumnīcas plēves klāšana. Labi, ja var visu siltumnīcu noklāt ar vienu gabalu, bet tā reti sanāk, tādēļ plēvi klāj “pret vēju”, tas nozīmē, ka sāk no mazāk vējotā gala, parasti dienvidu gala, starp vienu un otru plēves gabalu pārsedzi veidojot ne mazāk kā 20–25 cm. Pēdējā kārta būs vēja galā. Sadurvietā līstēm izmanto  skrūves vai vītņnaglas, lai vējš nevarētu naglas “izšūpot” ārā.

Termosegas. Viens no ļoti efektīviem pasākumiem siltuma saglabāšanai. Parasti tiek izgatavotas no kokosa šķiedras, ap 10–12 mm biezas. Ja siltumnīcas konstrukcija ir “angāra” tipa, tad tādas segas var neapkurināmu siltumnīcu pasargāt no ļoti nopietniem mīnusiem naktīs. Segas nav lētas, bet apkure var izmaksāt vēl vairāk.

Lielās pretodu sveces. Deg salīdzinoši ilgi, lai kritiskos aukstuma periodus varētu pārdzīvot, taču nav lietojamas, lai siltumnīcā vairotu siltumu dienas laikā, bet var palīdzēt pārvarēt salnu naktis.

Termomasas izmantošana. Kā termomasa var kalpot akmeņi, ūdens, čuguns, ķieģeļi. Visi materiāli, kas salīdzinoši lēni uzsilst un tikpat lēni atdziest, it sevišķi, ja siltumnīca ir labi pasargāta no vēja. Mazām siltumnīcām  var izmantot karsētus akmeņus, čuguna priekšmetus, ķieģeļus.

Tradicionālajās siltumnīcās visvieglāk labu efektu var panākt, izmantojot lielākus ūdens tilpumus. Klasika ir kubikmetra konteineri, kas spēj uzkrāt lielu siltuma daudzumu. Ceļot vajadzētu paredzēt vietu konteinera novietošanai. Ja siltumnīca ir lielāka, uz katriem 25 m² vajadzētu rēķināt vietu vienam konteineram. Tā ir pasīvā siltumnīcas sildīšana. Konteinerus vajadzētu nokrāsot melnus. Uzsilušo ūdeni papildus var izmantot laistīšanai. Ja siltumnīca ir piebūvēta pie kādas ēkas dienvidu sienas, tad sienu var papildus uzmūrēt no akmeņiem un nokrāsot tos melnus. Var salikt ūdens mucas, kuras arī var nokrāsot melnas. Ūdens termomasa stabili pasargās no gaisa temperatūras nokrišanas siltumnīcā zem nulles.

Smidzināmo līdzekļu izmantošana. Greenstim – betaīna grupas savienojums ir cukurbiešu cukura ražošanas produkts. Pilnīgi nekaitīgs un drošs visām kultūrām, tajā skaitā bioloģiskajā saimniekošanas sistēmā. Izmanto 0,2% darba šķīdumu, kuru izsmidzina pa augiem 24 stundas pirms salnu perioda iestāšanās.

Māris Narvils,
LLKC Augkopības nodaļas vecākais speciālists