You are here

Pirmās prognozes par graudaugu ražu – labas

Augkopība

Neraugoties uz ļoti agro pavasari, kas radīja bažas par maija salnu iespējamiem postījumiem graudaugu sējumos, situācija ziemājos un vasarājos visā Latvijā pašlaik vērtējama kā laba, norāda Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības speciālisti.

Pirmie sējumu apsekojumi liecina, ka ziemājiem – rudziem un kviešiem – bojājumu nav, nedaudz aizkavējusies to augšana, kas šai agrajā pavasarī pat ir labi. Tomēr spēcīgās salnas pamanījušās nodarīt kaitējumu ziemas rapsim.

Oskars Balodis, LLKC Augkopības nodaļas vadītājs: “Dažviet, kur bija spēcīgāka salna un ziemas rapsis jau ziedēja, pirmie ziedi ir nosaluši – rapsis tagad skaisti zied, bet daļā auglīši neaizmetas. Savukārt vasarājiem, kas salnas gan pacieš, pašlaik svarīgs ir pietiekams mitruma daudzums. Vissliktākā kombinācija – sausums + aukstums šopavasar bija vērojams Kurzemes vidienē un Zemgalē. Tas kavēja augu attīstību – tie nespēja pietiekamā daudzumā uzņemt nepieciešamās barības vielas, kas savukārt var ietekmēt ražas potenciālu. Pagaidām gan apsekojumi liecina, ka raža varētu būt laba, ja vien nebūs sausums vai izdosies graudaugus nosargāt no veldres.”

LLKC augkopības speciālisti situāciju ar laukaugiem Latgalē vērtē kā labu – ziemāju graudaugu attīstība ir atbilstoša normai, ziemas rapsis – pilnziedā. Tikmēr Kurzemē, Saldus apkaimē, jau savārpojuši rudzi, ziemas kviešiem parādās karoglapas, savukārt ziemas rapsim mazliet skādi nodarījis sals un ir nobiruši pirmie ziedpumpuri. Arī Vidzemē labi cerojuši un stiebro konvencionālie rudzi, ziemas kvieši. Retāki un mazāk cerojoši pat, salīdzinot ar aizvadīto gadu, ir bioloģiskie rudzi. Nav vērojamas ziemošanas problēmas ziemas rapsī.

Vēsais pavasaris pagaidām kavējis arī kaitīgo organismu, piemēram, spīduļa izplatību rapša laukos. Uzlabojoties laika apstākļiem, sevišķi sabiezinātos sējumos, pastāv bažas par miltrasas izplatību graudaugos un baltās puves izplatību rapša laukos.

Salīdzinot ar aizvadīto gadu, kopējās ar ziemājiem apsētās platības valstī ir pieaugušas – no 372 tūkst./ha 2019. gadā līdz 390 tūkst./ha 2020. gadā. Ziemas kviešu platības aizņem vairāk nekā 343 tūkst./ha, rudzi – 33,4 tūkst./ha, ziemas mieži – 8,5 tūkst./ha, tritikāle – 5,1 tūkst./ha. Ziemas rapsis sēklu ieguvei iesēts 109 tūkst./ha.

 

Plašāka informācija: Oskars Balodis, LLKC Augkopības nodaļas vadītājs, mobilais tālrunis: 28661751.

Uzziņai. Kultūraugu ražas prognozēšanu LLKC Augkopības nodaļas speciālisti veic, pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumiem Nr. 30 “Kultūraugu ražības prognozēšanas, lauksaimniecības statistikas izlases apsekojumu veikšanas un bruto seguma aprēķināšanas kārtība”. Kultūraugu ražības prognozes tiek veiktas desmit galvenajiem Latvijā audzētajiem kultūraugiem: ziemas kviešiem, vasaras kviešiem, rudziem, tritikālei, vasaras miežiem, auzām, griķiem, vasaras rapsim, ziemas rapsim un kartupeļiem. Prognozes tiek veiktas trīs reizes: divas reizes tiek apsekoti kultūraugi uz lauka, bet trešo reizi pēc kultūraugu novākšanas tiek veikta aptauja par iegūto ražību. Ziemājiem prognozes tiek veiktas maijā, jūlijā un augustā, vasarājiem jūnijā, augustā un septembrī, kartupeļiem jūlijā, augustā un oktobrī.

 

Informāciju sagatavoja

Ilze Rūtenberga-Bērziņa

LLKC sabiedrisko attiecību vadītāja