Spānijas kailgliemezis izplatās Latvijā

Aktīvi iesaistoties iedzīvotājiem, tiek saņemti jauni ziņojumi par Spānijas kailgliemeža atradnēm Latvijā. Ja 2018. gadā bija zināmas un apstiprinātas 57 kailgliemeža atradnes, tad 2019. gadā klāt nākušas vēl 19 jaunas sugas atradnes.

Sākot no 2018. gada, Daugavpils Universitāte sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi veic invazīvo sugu monitoringu, kura ietvaros tiek apsekotas gliemja atradnes, novērtēta invāzijas pakāpe un galvenie sugas izplatības ceļi. Iedzīvotāju sniegtā informācija palīdz pētniekiem apzināt jaunas sugas atradnes, iespējamos ierobežošanas pasākumus un ietekmi uz laukaugu kultūrām, tāpēc iedzīvotāji tiek aicināti ziņot, ja tiek pamanīts Spānijas kailgliemezis, rakstot uz epastu santa.rutkovska@daba.gov.lv un iveta.jakubane@llkc.lv.

Galvenās sugas noteikšanas pazīmes: līdz 14 cm gari, masīvi un nedaudz saplacināti, oranžā vai brūnganā krāsā. Nakts dzīvnieki, savu aktivitāti uzsāk, krēslai iestājoties, un turpina līdz pat rītam. Visēdājs, bet galvenokārt barojas ar augiem, labprāt mielojas arī ar citiem bezmugurkaulniekiem un savas sugas īpatņiem. Dienā uzturas paslēptuvēs, par kurām var kalpot ēnainas un mitras vietas augsnē, komposta kaudzes, zem dēļiem, siltumnīcas plēvēm, krūmiem, kanalizācijas akām un citiem priekšmetiem. Lietus laikā savu aktivitāti turpina arī dienas laikā.

Ar ko gan Spānijas kailgliemezis ir tik nevēlams dārzā?

Atbilde ir pavisam vienkārša. Laikam kļūstot siltākam, gliemji kļūst aktīvāki un intensīvi sāk baroties. Tie barojas un strauji aug līdz vasaras otrajai pusei, kad iestājas dzimumbriedums un tie sāk dēt olas. Gliemji dzīvo vienu gadu, tāpēc to dzīves uzdevums ir atstāt pēc iespējas vairāk pēcnācēju. Olu dēšana var sākties jūnija beigās un turpināties līdz pat decembrim atkarībā no ziemas iestāšanās brīža. Viens īpatnis vasaras sezonas laikā  spēj izdēt līdz pat 500 olu. Turklāt Spānijas kailgliemezis var pārnēsāt slimību ierosinātājus, kas var izraisīt kultūraugu un mājlopu saslimšanu, un ir starpsaimnieks vairākām parazītu sugām, kas invadē suņu un kaķu dzimtas dzīvniekus.

Cīņa ar Spānijas kailgliemežiem ir jāuzsāk jau tagad, jo ir jāiznīcina pēc iespējas lielāks īpatņu skaits līdz brīdim, kad tie sāk vairoties un dēt olas. Jāatceras, jo vairāk īpatņu iznīcināsi šogad, jo mazāk to būs nākamgad. Invazīvo sugu apkarošana ir darbietilpīgs un ilgstošs process, kurš nebeidzas ar vienu apkarošanas reizi.

Bez ķīmisko sugas ierobežošanas metožu pielietošanas nelielā teritorijā un mazdārziņos viena no efektīvākajām sugas ierobežošanas metodēm ir nolasīšana ar rokām vai mehāniskā iznīcināšana. Intensīvas nolasīšanas gadījumā kailgliemežu populāciju ir iespējams samazināt līdz tādam blīvumam, kas ir zem būtiska kaitīguma sliekšņa. Nolasīšanu veic vēlu vakarā, kad kailgliemeži uzsāk savu aktivitāti, vai agri no rīta, kamēr nav nozudusi rasa. Gliemju pāršķelšanu var veikt ar jebkuru asu priekšmetu palīdzību, piemēram, ar lāpstu vai durkļiem. Tomēr nedrīkst aizmirst par to, ka beigtie īpatņi piesaistīs dzīvos, kuri pulcēsies ap nomērdētajiem gliemjiem, lai tos apēstu.

Kailgliemežus var izķert arī ar lamatu vai paslēptuvju palīdzību. Mitrās un ēnainās vietās ciešā saskarē ar augsni izvieto dažādus priekšmetus, piemēram, dēļu gabalus, burkas, spaiņus u. c. Zem paslēptuvēm jāievieto barība/vielas, kas pievilinās gliemjus, tādējādi tie nedosies citur paslēptuves meklējumos. Jāatceras, ka gliemji šīs paslēptuves izmantos tikai tādā gadījumā, ja zem tām būs pietiekami liels mitrums. Vajadzības gadījumā lamatas jāaplaista ar ūdeni. Gliemjus pievilina alus, pūstošas augu atliekas, beigti kailgliemeži, labprāt barojas arī ar kaķu un suņu sauso barību, kombinēto lopbarību, ķirbjveidīgajiem augiem utt.

Sakarā ar to, ka gliemis Latvijā lielākoties ievazāts ar stādu un augsnes palīdzību, pirms iegādāties dekoratīvos stādus, kas šobrīd ir aktuāli, pārliecinieties, vai tur neslēpjas nepieauguši kailgliemeži vai to olas.

Iveta Jakubāne,

LLKC Daugavpils biroja augkopības speciāliste, malakoloģe

Foto: Iveta Jakubāne

Karte: Māris Nitcis, Daugavpils Universitātes kartogrāfs. 2019. g.