Apputeksnēšanās ilggadīgajos stādījumos

Dabā un dārzos galvenie apputeksnētāji ir kukaiņi un vējš. Ja pēkšņi pazustu kukaiņi, kas spēj mums vajadzīgos kultūraugus apputeksnēt, iznīktu vairāk nekā 80 augu sugu, kas cilvēkiem praktiski nozīmētu  gandrīz vai apokaliptisku iznākumu. Šoreiz par to, kā visu apstākļu komplekss, tajā skaitā kukaiņu darbība šogad ir ietekmējusi, to ko mēs patlaban redzam dārzos.

Apputeksnēšanas darba galvenie veicēji ir bites un kamenes. Ja bites lido lielākoties tikai siltā un noteikti saulainā laikā, tad kamenes dara savu darbu arī vējainā, vēsā un pat lietainā laikā. Pats esmu novērojis dārzā, ka kamenes lidoja pie ābeļu ziediem  pat +5 līdz +7 ^oC temperatūrā, un piedevām vēl lija lietus. Pēdējo gadu nepastāvīgie un bieži pat neprognozējamie laika apstākļi liek aizdomāties par alternatīvu bitēm. Ārpus redzes loka vienmēr  paliek savvaļas kukaiņi, taču to loma nav pietiekami  novērtēta. Ir pētījumi, ka savvaļas kukaiņu un bišu ziedu vienāda apmeklējuma skaita gadījumā, daudz labāk augļi aizmetas pēc pirmajiem apmeklējumiem. Tāpēc, kad es redzu savā dārzā lidojam savvaļas bites – gan vientuļās, gan tās, kas veido ligzdas –, es zinu, ka bez augļiem nepalikšu.

Šīs sezonas situācija

Pirmās kultūras, kas modās pēc neesošās ziemas, bija kizili un sausserži. Pēdējā šobrīd ir viena no modes kultūrām. Pirmās lapiņas sausseržiem sāka parādīties jau janvārī, diemžēl pavasarī, lai arī tas izvērtās ļoti garš, intensīvais salnu periods aprīlī pielika punktu. Rezultātā šķirnes ar īsāku miera periodu praktiski visas spēcīgi apsala, tajā skaitā ziedpumpuri, līdz ar to ražas praktiski nav. Labākā situācijā ir šķirnes ar Polijas un Kanādas selekcijas izcelsmi. Visus šos apstākļus spēja pārciest Kamčatkas sausserdis. Kizili ir tie, kas dārzā zied pirmie. Pirmās ziedēšanas pazīmes jau parādījās martā, taču arī tiem liktenīgs izrādījās salnu periods aprīlī, pilnībā iznīcinot ražu, labākā situācijā ir Vēsmiņa atlasītie sēklaudži.

Ar kauleņkokiem situācija ir atšķirīga. Persiki, piemērām,  noziedēja posmā, kad salnu nebija. Savukārt, lai nosaltu augļaizmetņi, jau ir jābūt ļoti spēcīgām salnām. Kad ziedēja Kaukāza plūmes un hibrīdās plūmes, salnu periods atgriezās. Apputeksnētāju kukaiņu aktivitāte bija laba, tāpēc bažīties, ka ziedi neapputeksnēsies, īpaši nevajadzēja. Taču, neskatoties uz to, diemžēl lielākā daļa ziedu tomēr nosala. Kas notika ar pārējiem  kauleņiem  – ķiršiem un mājas plūmēm? Saldie ķirši  atkal ziedēja laikā, kad salnas bija nedaudz rimušās, tādēļ saldo ķiršu ziedēšanās laikā arī ar apputeksnēšanos nebija īpašu problēmu, raža būs. Ar skābajiem ķiršiem un mājas plūmēm gan situācija ir atšķirīga. Ir dārzi, kur raža būs normāla, bet ir dārzu vietas, kur koki ir pustukši. Bumbieres ziedēja laikā, kad salnu periods bija mazinājies, tādēļ šis faktors, kas ietekmē ražas veidošanos, izpalika, ražai ir jābūt. Salnas bija laikā, kad lielākā daļa ābeļu ziedu vēl bija pumpuros, tādēļ ziedēšanas periods pagāja bez īpašiem starpgadījumiem.

Mazāk zināmie faktori, kas ietekmē apputeksnēšanos

Labā ziņa ir tā, ka tos lielā mērā var ietekmēt pats dārzkopis, prasmīgi izvēloties šķirnes un sugas, ko stāda, un svarīgs ir to izvietojums.

Nektārs, ko izdala ziedi, ir tas, ko ievāc apputeksnētāji kukaiņi. Izrādās, ka cukura saturs nektārā var svārstīties no 8–76%. Ābelēm tas svārstās 20–55% robežās, saldajiem ķiršiem 21–60%, persikiem 20–38%, bumbierēm 2–37% (avots: “Augļkopība”, 2015).  Bites lielāka “piedāvājuma” gadījumā  vienmēr dosies tur, kur būs ar cukuru bagātāks nektārs. Rapšu nektārā cukura saturs ir vidēji ap 55%. Tas nozīmē, ka, ja augļu dārziem līdz 3 km rādiusā ap dārzu būs ziedoši rapšu lauki, bites noteikti dosies uz turieni. Rapšu lauku ekspansija zināmā veidā apdraud augļu dārzu apputeksnēšanos. Domāju, ka no šī  viedokļa aktuāla paliek citu apputeksnētāju piesaiste dārzam. Atceraties par ziedošo augu joslām, kukaiņu viesnīcām un kameņu mājiņām. Tas var nodrošināt alternatīvu bišu darbībai.

Riekstu augiem nepieciešams stādīt vairākas šķirnes, jo, lai arī tie ir vienmāju augi, tomēr vīrišķie un sievišķie ziedi zied atšķirīgos laikos. Atsevišķos gadījumos – arī citronliānas.

Smiltsērkšķi un aktinīdijas ir divdzimumu augi, kas nozīmē, ka vīrišķie un sievišķie ziedi veidojas uz atšķirīgiem augiem. Tādēļ starp sievišķiem augiem stāda atsevišķus vīrišķos.

Ir atsevišķas zemeņu un vīnogu šķirnes, kurām līdzās vajag citas šķirnes tā iemesla dēļ, ka veidojas tikai sievišķie ziedi.

Ābelēm, bumbierēm un plūmēm šķirnēm ir atšķirīgs ziedēšanas laiks, kas var atšķirties par 3–5 dienām. Atsevišķos gadījumos   pat par 10–15 dienām. Tas nozīmē, ka agri ziedošas un vēlu ziedošas šķirnes nekad nespēs savstarpēji apputeksnēties. Tādēļ, piemēram, ir populāri starp ābeļu šķirnēm stādīt dekoratīvās ābeles. Pats redzēju Dienvidvācijā Bavārijā, ka starp ābeļu rindām bija iestādītas ogābeles, kam ļoti bagātīgi veidojas putekšņi.

Noslēgumā gribu akcentēt vēl vienu nepatīkamu aspektu, kas ir ietekmējis situāciju manā dārzā. Rapšu lauku tuvums nosaka ne tikai to, ka bites, lai nestu ziedputekšņus, pārcelsies uz rapšu laukiem, bet arī to, ka rapšu audzēšanas tehnoloģijās tiek izmantoti augu aizsardzības līdzekļi, kas var izrādīties kaitīgi bitēm. Ja tie var būt kaitīgi bitēm, tad automātiski – visiem apputeksnētājiem kukaiņiem. Apgalvoju to, jo tieši rapša ziedēšanas laikā neatgriezeniski pazuda savvaļas bišu saime.

Lai bagātīga raža jūsu dārzos!

Māris Narvils,
LLKC vecākais speciālists dārzkopībā