Zīdītājgovju turēšana grupās

Gaļas liellopu audzēšanā vērojama pozitīva tendence – dzīvnieku skaita pieaugums, bet tas nozarē nodarbinātajiem sagādā ne mazums izaicinājumu. Viens no tiem ir dzīvnieku turēšana un ēdināšana atbilstoši fizioloģiskajam stāvoklim. Nereti ganāmpulkos līdz 30 zīdītājgovīm visi liellopi dzīvo kopā vienā barā.

Labi organizēta grūsnu govju turēšana un ēdināšana ir pamats veselīga pēcnācēja iegūšanai. Pieļautās kļūdas nereti rodas dzemdību laikā, kurām parasti seko nepilnvērtīga vai pagarināta nākamā laktācija un apaugļošanas traucējumi. Tādēļ ganāmpulkā ir jānodrošina optimāla grupēšana – grūsnās govis un teles, zīdītājgovis ar teļiem, ataudzējamās teles, vaislas buļļi.

Grūsnās govis un teles. Zīdītājgovīm jānodrošina atbilstoša vieta grūsnības beigu posmā, dzemdību laikā un pēc tām. Pareizas vietas izvēles nosacījumi ir: iespēja atpūsties, ja nepieciešams, iespēja veikt dažādas manipulācijas gadījumos, ja rodas apdraudējums zīdītājgovju veselībai. Zīdītājgovju boksos jānodrošina tīrība un labi pakaiši, vienmēr jābūt dzeramajam ūdenim un barībai. Pareizi iekārtota vieta zīdītājgovju dzemdībām un dzīvnieku turēšanai pēcdzemdību periodā ļauj saimniekam pamanīt pēcdzemdību problēmas. Šajā laikā  nozīmīga ir teļa adaptācija kopā ar māti. Nepareizi ierīkotā vietā zīdītājgovīm var rasties stress, ir palielināts traumatisma risks, tiek apgrūtināta palīdzības sniegšana, un manipulāciju laikā darbinieki biežāk var gūt traumas.

Lielākā uzmanība jāpievērš dzīvnieka ķermeņa kondīcijas izmaiņām, kā arī tādiem fizioloģiskajiem faktoriem kā dzimums, vecums, vai dzīvnieks ir cietstāves periodā, vai ražo pienu un baro teļu. Lai kontrolētu dzīvmasu, liela nozīme ir regulārai dzīvnieku svēršanai.

Atnesušās govis ar teļiem. Viens no svarīgākajiem faktoriem, kas ietekmē barības uzņemšanu, ir dzīvnieka fizioloģiskais stāvoklis. Govs, kura zīda teļu, ēd par 40–60% vairāk nekā govs, kura ir cietstāves periodā. Barības uzņemšanu ietekmē dzīvnieka vecums. Bieži govis tiek labi barotas grūsnības beigu posmā, un tad visbiežāk gaidāmas problēmas dezmdību laikā. Grūsnās govis baro ar vidējas kvalitātes rupjo lopbarību – skābsienu vai sienu. Dažkārt pēdējos mēnešos pirms dzemdībām izēdina tikai labas kvalitātes sienu, ja govis ir optimālā ķermeņa kondīcijā. Nedrīkst izēdināt sliktas kvalitātes vai pelējušu lopbarību.

Ja barība nav pietiekami kvalitatīva, lai nodrošinātu visas vajadzības, tad neapšaubāmi prioritāte ir teļa nodrošināšana ar pienu. Ķermeņa kondīcijas jeb dzīvsvara palielināšana, dzemdes involūcija un meklēšanās cikla atjaunošanās tiek atliktas uz vēlāku laiku. Govīm pēc atnešanās barībā ir nepieciešams augsts enerģijas līmenis. Tāpēc arī atnešanās ir jāplāno laikā, kad to varam nodrošināt visvieglāk un vislētāk. Liellopi parasti spēj uzņemt un pārstrādāt lopbarības sausnu 1,4–4,0% no savas ķermeņa dzīvmasas dienā, atkarībā no barības kvalitātes  zīdītājgovis patērē 1,8–2% lopbarības sausnas no ķermeņa dzīvmasas, ja ir spiestas uzņemt zemas kvalitātes lopbarību. Vidējas kvalitātes lopbarības sausnu dzīvnieks spēj uzņemt 2–2,2% no ķermeņa dzīvmasas, bet labas vai teicamas kvalitātes lopbarības sausnu zīdītājgovs uzņems 2,2–2,5% (laktācijas laikā patēriņš var sasniegt pat 2,7%) no dzīvmasas. Piemēram, zīdītājgovij ar dzīvmasu 800 kg 2,5% dzīvmasas ir 20 kg sausnas, tas nozīmē, ka šādam dzīvniekam jānodrošina vienā dienā lopbarības sausna 20 kg. Ēdināšanai uzreiz pēc atnešanās ir jābūt tādai, lai govs nezaudētu svaru. Ja vien ir iespējams, tad šajā periodā barībā nevajadzētu būt pārāk lielam  proteīna daudzumam, jo tas veicinās piena veidošanos, kas var būt par iemeslu teļu caurejai un govju mastītiem.

Ataudzējamās teles

Pirmais atskaites punkts ir vaislas telīšu mākslīgās apsēklošanas vai lecināšanas vecums. Pirmpienēm ir jānovērtē atnešanās vieglums, teļu dzīvotspēja, teļu augšanas rādītāji jeb māšu pienīgums. Lai novērtētu eksterjeru, veic lineāro vērtēšanu pirmajā un trešajā laktācijā. Tieši laktējošas govs produktivitāte ir atkarīga no vaislas telītes izaudzēšanas apstākļiem. Tādēļ nedrīkst atstāt teles novārtā, jo tās ir nākamā ražojošā paaudze ganāmpulkā. Pirms teles lecināšanas jāizvērtē kondīcija: kāda ir muskuļu attīstība, vai ir izveidojies zemādas tauku slānis. Ja ir ievērojams tauku slānis, jāizvērtē barības līdzekļi, ganību zāle mēdz būt par iemeslu tam, ka tele aptaukojas, bet tas nav vēlams. Telei jābūt labi attīstītai, muskuļainai, bet ne taukai. Ja nav izteikta zemādas tauku slāņa, tele labi paliks grūsna un labi atnesīsies. Jo grūsna tele ir vairāk aptaukojusies, jo lielāks risks, ka būs apgrūtinātas dzemdības, jo taukaudi ir kā saistaudi un dzemdību laikā nepadodas, uzkrājās arī ap tesmeni, un līdz ar to piena ir mazāk. Ja tele būs paredzēta vaislai, īpaša uzmanība jāpievērš skeleta attīstībai, jābūt stingrām lāpstiņām, priekškājām jātāv paralēli, lecamajām locītavām – paralēli, priekšējai stāvotnei jābūt vienā līnijā ar pakaļējo stāvotni. Svarīga ir dzīvnieka gaita. Audzējot vaislas teli, svarīgi ir nodrošināt vajadzīgo proteīna daudzumu, lai telei izveidotos muskuļots korpuss un dzīvmasas kilogrami ne mazāk par 420–450. Lai kontrolētu telīšu augšanas un ķermeņa attīstības rādītājus, nepieciešama to svēršana atkarībā no saimniecības mērķiem.

Vaislas buļļi

Buļļu auglību bieži mēra pēc grūsno govju procentuālā daudzuma uz vienu bulli, kas ir aplektas konkrētā laika periodā (parasti 60 līdz 90 dienās pēc dzemdībām). Faktiskais auglības līmenis ir ģenētiskā potenciāla un vides faktoru kombinācijas rezultāts, tostarp ēdināšana, govju un buļļu veselība. Nav iespējams noteikt patieso buļļa auglību pirms tā ievietošanas ganāmpulkā. Tomēr bullim var novērtēt ātraudzību. Tā ir viena no īpašībām, kurai ir visciešākais sakars ar iedzimtību. Ar līdzsvarotiem un mierīgiem liellopiem ir viegli strādāt. Šādi dzīvnieki neapdraud citus ganāmpulkā esošos dzīvniekus un darbiniekus, tāpēc ir svarīgi, kāds ir dzīvnieka temperaments. Arī šī iezīme tiek uzraudzīta vērtēšanas laikā, un bullēnus ar nenoturīgu nervu tipu, ātri uzbudināmus, agresīvus un ar strauju temperamentu izsolē nelaiž. Šādi dzīvnieki tiek brāķēti un kā vaislinieki gaļas liellopu ganāmpulkos netiek izmantoti. Astoņas nedēļas (~2 mēnešus) pirms vaislinieka pievienošanas govju ganāmpulkam buļļa barības devā ir jāiekļauj 2–3 kg spēkbarības, kas ir pietiekami šķiedraina un satur 14% proteīna. Papildu spēkbarības izēdināšana ir jāturpina arī lecināšanas periodā. Mērķis ir ķermeņa kondīciju noturēt visu lecināšanas periodu.

Daiga Baltiņa,
LLKC lopkopības speciāliste