Laukaugiem kaitīgo organismu ierobežošana

11. November 2020.

Galerija

Augkopība

Integrētā augu aizsardzība ir saistīta ar risku, jo lēmums par augu aizsardzības līdzekļu lietošanu katru gadu jāpieņem no jauna, un nevar izmantot iepriekš izstrādātās augu aizsardzības līdzekļu lietošanas shēmas.

Viens no svarīgākajiem elementiem ir kaitīgo organismu diagnostika lauka apstākļos un augu attīstības stadijas noteikšana. Tāpēc jau trešo gadu divās Latvijas saimniecībās (Kuldīgas nov. Padures pag. SIA “Upeskalni AB” un Valkas nov. Ērģemes pag. z/s “Lejasciņi”) LLKC ierīkoja demonstrējumus ar mērķi praktiski parādīt laukaugiem kaitīgo organismu ierobežošanas iespējas, ievērojot to izplatību laukaugu sējumos un pielietotās augu aizsardzības metodes ekonomisko efektivitāti.

Demonstrējuma varianti:

1. Integrētā kaitīgo organismu ierobežošana, kas balstīta uz kaitīgo organismu monitoringa datiem un prognozēm par to attīstības dinamiku.

2. Saimniecībā izmantotā kaitīgo organismu ierobežošana, balstoties uz saimnieka personīgo pieredzi.

SIA “Upeskalni AB” 2019. gada septembrī augsne tika sadiskota, sēja veikta 14. septembrī, iestrādājot pamatmēslojumu NPK 10-26-26 (250 kg/ha), iesējot ziemas kviešus ‘Malibu’ 225 kg/ha. Pēc sējuma sadīgšanas 23. oktobrī tika lietots papildmēslojums Nutrivant Plus (2 l/ha) + Komplet (0,5 l/ha).

Iepriekšējā ziema bija neparasti silta, tā arī neiestājoties stabilai zemai temperatūrai, bez sniega, pavasarī augsnē novērots mitruma trūkums.

Novērojumi un rezultāti

* 10. martā (AS 22) novērots, ka ziemas kvieši labi pārziemojuši, uz lapām gan vērojama kviešu lapu pelēkplankumainības un graudzāļu miltrasas rudens – ziemas infekcijas pazīmes.

* 23. martā sējums saņēma papildmēslojumu NS 30-7 (250 kg/ ha) un 6. aprīlī Multiple (0,5 l /ha) + Cycocel 750 (1,5 l/ha).

* 15. aprīlī (AS31) lapu slimību rudens infekcijas pazīmes sakaltušas uz atmirstošajām apakšējām lapām, jaunas infekcijas pazīmes netika konstatētas.

* 28. aprīlī tika iedots otrais slāpekļa papildmēslojums NS 30-7 (216 kg/ha).

* 4. maijā (AS 37) kviešu lapu pelēkplankumainības izplatība 4%, kaitēkļi nav konstatēti. Sējumā īsmūža divdīgļlapju nezāles, līdz ar to visā sējumā 6. maijā lietoti augu aizsardzības līdzekļi: herbicīds Quelex (50 g/ha) + fungicīds Variano Xpro (1,0 l/ha).

* 4. jūnijā saimniecības variantā vēlreiz tika lietoti augu aizsardzības līdzekļi – herbicīds Axial (0,9 l/ha), augu augšanas regulators Cuadro NT 0,3 l/ha, fungicīds Ascra Xpro (0,75 l/ha). Integrētajā variantā, ņemot vērā slimību un nezāļu izplatību un vadoties pēc integrētās augu audzēšanas vadlīnijām, fungicīds un herbicīds netika lietoti.

* Jūnija vidū, veicot monitoringu, konstatēts, ka pelēkplankumainība integrētajā variantā ir tikai par 2% augstāka, pēc trim nedēļām starpība sasniedza 6%.

* 17. jūlijā (AS 79) kviešu lapu pelēkplankumainības izplatība integrētajā variantā – 20%, saimniecības variantā – 14%. Dzeltenplankumainības izplatība integrētajā variantā – 8%, saimniecības variantā – 4%, abos variantos parādījās pirmās vārpu plēkšņu plankumainības pazīmes.

* 27. jūlijā (AS 87) abos variantos vārpu plēkšņu plankumainības izplatība – 8%.

* 6. augustā (AS 89) vārpu plēkšņu plankumainība – 12%, melnais sodrējums – 2%.

* 14. augustā saimniecības variantā tika iegūta raža – 6,13 t/ha, integrētajā variantā – 6,40 t/ha. Ražas pieaugums integrētajā variantā par 270 kg/ha lielāks nekā variantā, kur fungicīdi tika lietoti divas reizes.

Izskaidrojums varētu būt augu atbildes reakcija uz ārējās vides radītajiem apstākļiem – augu aizsardzības līdzekļu lietojumu. Stresa faktoru ietekmē augi lielākoties samazina augšanas intensitāti. Graudu kvalitātes rādītāji gan abos variantos neatšķīrās, atbilda lopbarībai (proteīna saturs – 10,7% un lipekļa saturs 19,7%).

Saimniecībā “Lejasciņi” 2019. gada 3. septembrī iesēja ziemas kviešus ‘Creator‘. Pirms sējas iestrādāts pamatmēslojums Yara Mila (N-P-K) 9-12-25 300 kg/ha. Jau otro sezonu saimniecībā izmanto rudens smidzinājumu ar herbicīdu, un 11. oktobrī lietots Diflanil 500 SC (0,13 l/ha), Roxy 800 EC (1,5 l/ha) un mēslojums Yara Vita Gramitrel (1,5 l/ha). Pavasarī pārziemojuši bija ap 90% augu. Jau 8. aprīlī tika dots pirmais virsmēslojums Yara Bela AXAN (N:S) 27-4 (220 kg/ha), un 14. maijā vēl papildus Yara Bela Extran 33,5N (160 kg/ha). Lauks pirms minerālmēslu sēšanas tika noskenēts un, pamatojoties uz šiem datiem, veikta ziemas kviešu papildmēslošana. 22. aprīlī veikts smidzinājums: Cycocel (1,0 l/ha), TBM 75 WG (0,02 kg/ha); Zypar (0,5 l/ha); Yara Vita Gramitel (1,5 l/ha) un Yara Vita Universal Bio (1,5 l/ha).

Novērojumi un rezultāti. 2019. gada rudenī lauka monitorings veikts trīs reizes. Regulārs lauku monitorings uzsākts 16. aprīlī. Aprīlī novērota tīruma kumelītes, ganu plikstiņa, tīruma vijolītes un citu nezāļu attīstība sējumā. Jūlijā novērota kviešu lapu dzeltenplankumainība ar attīstības pakāpi līdz 4%. Līdz ar to, ka slimība parādījās tik vēlu un tās attīstība būtiski vairs nespēja ietekmēt ražu, tika pieņemts lēmums nesmidzināt fungicīdu.

Labības attīstību ietekmēja aukstais laiks un nepietiekamais mitrums augsnē līdz maija vidum. Situāciju izglāba nolijušais lietus maija vidū un uznākošais siltums, kas veicināja strauju augu augšanu.

Raža novākta 16. augustā un tās kvalitāte atbilst 2. klases pārtikas graudu kvalitātei. Proteīna saturs – 13,6%, lipekļa saturs – 26%, tilpummasa – 775 g/l, krišanas skaitlis – 270 s. Visos variantos iegūta vienāda raža – 5,7 t/ha, jo, pamatojoties uz novērojumiem un labības attīstības stadijām, netika smidzināts fungicīds nevienā no variantiem.

Atziņas un secinājumi

Salīdzinot kaitīgo organismu izplatību Kurzemē un Vidzemē, redzamas lielas atšķirības. Ja “Upeskalnu” laukā jau maija sākumā visā sējumā tika lietoti fungicīdi, jo kviešu lapu pelēkplankumainības (Zymoseptoria tritici) izplatība neparasti agri bija pārvietojusies uz jaunajām lapiņām, tad “Lejasciņu” laukā līdz maija vidum nebija nepieciešama augu aizsardzības līdzekļu lietošana. Aizvadītā sezona īpatnēja arī ar to, ka sējumos bija maz sastopami labību kaitēkļi, lai gan pēc neparasti siltās ziemas šķita, ka tā būs viena no lielākajām problēmām. Tas tikai pierāda to, ka lauksaimniecībā nav divu vienādu gadu vai situāciju. Saimniekiem jāseko regulāri visam, kas notiek dabā, uz lauka, lai pieņemtu pareizos lēmumus. Sējumi regulāri jāapseko, nevar paļauties uz to, ka laika apstākļi nav atbilstoši kaitīgo organismu attīstībai. To izplatība notiek daudzu apstākļu kopuma iespaidā – priekšaugs, izmantotais sēklas materiāls, šķirne, pielietotā agrotehnika, augsnes tips, mēslošana.

Pateicoties atsaucīgajiem saimniekiem, arī citiem interesentiem iespējams gūt jaunas zināšanas, mācoties citam no cita. Iegūstot labu un kvalitatīvu ražu, vienlaikus samazinot iegādājamo augu aizsardzības līdzekļu apjomu, var iegūt ievērojamu finanšu resursu ietaupījumu un samazināt risku cilvēka veselībai un videi.

Demonstrējums ierīkots LAP 2014.-2020. apakšpasākumā “Atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem”. LAD līguma Nr. LAD240118/P28. Demonstrējuma tēma:”Laukaugiem kaitīgo organismu ierobežošana dažādos Latvijas reģionos” (28. lote).

Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.