You are here
Robotizēta slaukšana sistēmā – vairāk informācijas par govju vajadzībām
Robotu sistēmas nodrošina precīzu govs reproduktīvā un veselības stāvokļa novērošanu 24 stundas un septiņas dienas nedēļā. Slaukšanas sistēma, ja to precīzi nolasa, palīdz sasniegt maksimālu labturības līmeni. Robota informācijas sistēma nodrošina individuālu pieeju katrai govij, un informācija tiek iegūta praktiski un ātri. Iekārtu uzkrātie dati ļauj analizēt ganāmpulku un pieņemt pārdomātus, precīzus lēmumus.
Tāpēc Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs 2019. gadā uzsāka demonstrējumu z/s “Mareņi” Rencēnu pagastā, Burtnieku novadā, kurā ir uzstādīts slaukšanas robots un notiek robotizēta slaukšana, par tēmu “Slaucamo govju apsaimniekošanas un ēdināšanas nozīme piensaimniecībā, kurā izmanto slaukšanas robotus”, 9. lote, LAD līguma Nr. LAD160419/P22.
Slaucamās govs dzīvmasas izmaiņas ir svarīgs veselības rādītājs, kam ļauj sekot slaukšanas robota menedžmenta sistēma. Laktācijas sākumā govis nespēj uzņemt pietiekami daudz tilpumainās barības (skābbarība, siens), lai dzīvniekam nodrošinātu visu šajā posmā vajadzīgo enerģijas apjomu. Govs organisms trūkstošo enerģiju ņem no dzīvnieka organisma rezervēm. Saimniekam svarīgi, lai pēc iespējas ātrāk atjaunotos jaudīga rupjās lopbarības uzņemšana.
- attēls
Govīm atnesoties, pirmo desmit laktāciju dienu vidējā dzīvmasa pirmpienēm ir 673 kg un vecāko laktāciju govīm 736 kg. Starpība abu grupu govju svaram ir 63 kg, jeb pirmpieņu svars jau sasniedz 91,4% no pārējo ganāmpulka govju svara.
Pirmpienes atnesoties dzīvmasu zaudē līdz 70. laktācijas dienai, tad svars nedaudz pieaug un nostabilizējas. Svara zudums šajā periodā ir 45,5 kg vai vidēji 0,65 kg dienā.
Vecākām govīm dzīvmasa samazinās straujāk – līdz 50. laktācijas dienai, zaudējot 49 kg un attiecīgi 0,82 kg dienā. Augstražīgām govīm ir paaugstināts vielmaiņas stress, kas ietekmē lielākas dzīvmasas izmaiņas.
Dzīvniekiem ar dzīvmasu 800 kg un vairāk biežāk rodas vielmaiņas traucējumi, jo uz katriem 100 kg dzīvmasas ražīgiem dzīvniekiem jāuzņem 3,5 kg sausnas, un rezultātā vajadzētu uzņemt 28 kg barības sausnas.
Atkarībā no dzīvnieku ķermeņa kondīcijas ir atkarīgs negatīvās enerģijas balansa periods slaucamajām govīm pēc dzemdībām. Šī faktora ietekmē slaucamām govīm ievērojami samazinās dzīvmasa. Mēdz gadīties, ka samazinās govju produktivitāte, novēro nepietiekamu olnīcu darbību, kā rezultātā nepietiekami nobriest folikuli olnīcās, un pēc ovulācijas govīm nepietiek enerģijas, lai tiktu apaugļota olšūna. Gadījumos, kad apauļošanās ir notikusi, bet govs atrodas negatīvā enerģijas stāvoklī, tām novēro augļa uzsūkšanos vai abortu agrīnā stadijā no 35. līdz 45. (retāk ~50. grūsnības dienai).
Demonstrējumā apstiprinās teorija par to, ka, kamēr slaucama govs zaudē savu ķermeņa dzīvmasu, tā nespēj neapaugļosies. Sekmīga mākslīgā slaucamas govs apsēklošana ar noturīgu grūsnību iespējama tikai tad, kad govs sāks atgūt zaudēto dzīvmasu pēc dzemdībām. Govis, kuras diennaktī saražo 50 kg un vairāk piena, nav fizioloģiski spējīgas izteikti meklēties periodā no ~42. līdz 90. dienai, šajā periodā visvairāk saražo pienu. Ļoti augstražīgiem dzīvniekiem mākslīgo apsēklošanu iesaka veikt tikai tad, kad sāk samazināties piena izslaukums un atjaunoties zaudētais dzīvsvars pēc dzemdībām.
Ja govij ir izteikti liela dzīvmasa, tad var palielināties brāķēšanas risks, jo biežāk veidojas dažādas saslimšanas, kā arī tiek patērēts par daudz sausnas kilogramu ķermeņa uzturei un, protams, arī piena ražošanai. Saimniekiem ir svarīgi sekot līdzi govju ķermeņa kondīcijas un dzīvmasas rādītājiem un to izmaiņām, jo tas ietekmē ne tikai iegūto piena daudzumu, bet arī veselības stāvokli un reprodukciju.
Sēkloto un grūsno govju skaits
1. tabula
Laktācijas dienas |
Pirmpienes (n=10) |
Vecākas govis (n=20) |
||
sēklotas |
grūsnas |
sēklotas |
grūsnas |
|
<69 dienas |
7 |
20% |
5 |
5% |
70–120 dienas |
8 |
20% |
22 |
70% |
>120 dienas |
16 |
60% |
6 |
25% |
Demonstrējumā pirmpienēm dzīvmasas samazināšanos novēro līdz 70. aktācijas dienai, šajā periodā reģistrētas septiņas sēklošanas, un no tām tikai 20% konstatēta grūsnība. Pirmpienes enerģiju patērē noturīgākas laktācijas līknes uzturēšanai, pirmajā laktācijā vēl nepieciešama enerģija augšanai, un nereti var veidoties enerģijas iztrūkums atražošanai. Tādēļ vislabākie grūsnības rādītāji pirmpieņu grupā ir pēc 120. laktācijas dienas.
Vecākām govīm dzīvmasa pēcatnešanā periodā samazinās straujāk, bet stabilizējas un nesamazinās demonstrējumā ap 60. laktācijas dienu, un līdz ar to vislabākie grūsnības rezultāti no 70. līdz 120. dienai, kad grūsnība konstatēta jau 70% govju grupā.
Saimniecībā servisa periods (SP – periods no govs atslaukšanās brīža līdz apsēklošanai, pēc kuras iestājas grūsnība) pirmpienēm ir 121 diena, un 43% pirmpieņu tas ir garāks par 120 dienām. Vecākām govīm vidējais servisa periods ir 155 dienas, un 48% tas ir garāks par 120 dienām.
2. attēls
Govju izslaukums laktācijas sākumā
Pirmpienēm izslaukums palielinās pakāpeniskāk, maksimumu 41 kg sasniedzot no 40. līdz 50. dienai, un arī samazinās pamazām. No maksimuma sasniegšanas līdz 120. laktācijas dienai izslaukums samazinās tikai par trīs kg, saglabājot vidējo izslaukumu 38 kg dienā. Govis pirmās laktācijas laikā turpina augšanas procesu, līdz ar to daļa ar barību uzņemtās enerģijas tiek tērēta augšanai un attīstībai. Vecāko laktāciju govis ir pieaugušas, un viņām pastāv iespēja ražot vairāk piena, uzsākot laktāciju.
Vecāko laktāciju govis izslaukuma maksimumu 55,4 kg sasniedz jau 30.–40. laktācijas dienā, un pēc tam izslaukums sāk straujāk samazināties. 120. laktācijas dienā vidējais izslaukums ir 44,6 kg, un samazinājums no maksimālā izslaukuma šajā grupā ir jau 10,1 kg. Pirmpieņu izslaukums laktācijas sākumā ir 88% no vecāko govju izslaukuma, kas ir labs rādītājs.
Govs atgremošana ir govs labsajūtas un veselības stāvokļa indikators. Slaucamā govs atgremo no 450 līdz 550 minūtēm dienā, ja atgremošanas laiks samazinās, tas norāda, ka ir traucējumi spurekļa darbībā un pasliktinājusies dzīvnieka labsajūta.
Laika posmā pēc atnešanās līdz laktācijas 30. dienai abu grupu govīm atgremošanas laiks demonstrējumā bija samazinājies, pirmpienēm – 453 minūtes dienā un vecākām govīm 437 minūtes dienā. Protams, ka laiku, kuru govs pavada atgremojot, ietekmē arī barības devas sastāvs un kvalitāte. Dienas rupjās barības NDF uzņemšanas spēja pozitīvi korelē ar gremošanas reižu skaitu dienā, kamēr cietes un cukura dienas deva negatīvi ietekmē gremošanas laiku.
Robota pamatrādītāji laktācijas sākumā
3. attēls
Govju grupa |
Atgremošana, min./dienā |
Piena atdeves ātrums, kg/min. |
Slaukšanas reizes |
|
Pirmpienes |
līdz 30. dienai |
453 |
2,38 |
2,30 |
30.–120. diena |
502 |
2,50 |
3,00 |
|
Otrpienes un vecākas govis |
līdz . dienai |
437 |
3,01 |
3,67 |
30.–120. diena |
508 |
2,95 |
3,10 |
Izēdinot lielas koncentrētās barības devas un sīki smalcinātu barību, samazinās gremošanas intensitāte. Tāpēc svarīgi, lai barības maisījums saturētu efektīvo kokšķiedru – pietiekami daudz garo kokšķiedru daļu, kas veicina gremošanu.
Atkarībā no rupjās barības kvalitātes govs to gremo 24 līdz 80 minūtes uz katru patērēto barības kilogramu.
Svarīgi ir uzraudzīt PMR sastāvu, devas viendabīgu samaisīšanos, lai katru dienu govis saņemtu vienādas koncentrācijas barības devu. Svarīgu ietekmi uz izslaukumu atstāj precīza sausnas kg sagatavošana un izdales ievērošana, kas no barības maisītāja nonāk uz barības galda un ko tālāk uzņem govis. Tāpēc ļoti svarīgi zināt un sekot līdzi, kā arī regulāri mērīt rupjās lopbarības sausnas saturu.
Vēl ļoti pozitīvi, ka robotā var sekot līdzi piena atdeves ātrumam. Salīdzinot pirmpienes ar vecāko laktāciju govīm, var secināt, ka vecāko govju piena atdeves ātrums bija lielāks – pirmpienēm laktācijas 30 dienās 2,38 kg/minūtē, un līdz 120. dienai nedaudz pieaug piena atdeves ātrums un sasniedz 2,50 kg/minūtē. Vecākām govīm lielāks piena atdeves ātrums ir laktācijas sākumā – 3,01 kg/minūtē, un 120. dienā samazinās līdz 2,95 kg/minūtē.
Līdz laktācijas 30. dienai demonstrējuma saimniecībā pirmpienes robotā iet slaukties vidēji 2,33 reizes dienā un vecākās govis 3,67 reizes dienā. Pirmpienes nereti jāpiedzen. Vidējais govs slaukšanas laiks vienā slaukšanas reizē ir septiņas minūtes, un spēkbarību maksimāli var apēst 0,3–0,4 kg minūtē, tātad vienā slaukšanas reizē tas ir 2–2,8 kg. Šis daudzums arī ir maksimāli pieļaujamais, lai govij neradītu veselības traucējumus – kā sekas spurekļa acidozei.
Darbs demonstrējumā turpinās, informācija par iegūtajiem rezultātiem tiks publicēta LLKC mājaslapā.
Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.
Sagatavoja
Rita Gluha,
LLKC Valmieras konsultāciju biroja konsultante lopkopībā