Pirmās atnešanās ietekme uz govju veselību un pēcnācēju kvalitāti

Lai saimniecībās iegūtu vairāk piena no govīm, tām ir jābūt ar teicamu veselību. Ataudzējamo dzīvnieku pareiza aprūpe pirmajās dzīves stundās un nedēļās ir ļoti svarīga. Tāpēc Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs uzsāka demonstrējumu par tēmu ”Slaucamo govju pirmās atnešanās vecuma ietekme uz dzīvnieku veselību, produktivitāti, pēcnācēju kvalitāti.”

LLKC demonstrējumu īsteno Pārgaujas novada Stalbes pagasta SIA “Vienotnes” novietnē “Vecbebri”, lai izvērtētu un nodemonstrētu slaucamo govju pirmās atnešanās vecuma ietekmi uz dzīvnieku veselību, pēcnācēju kvalitāti un produkcijas ieguvi.

Demonstrējuma vadītāja Andra Seredina lauka dienas ietvaros šī gada 9.  oktobrī iepazīstināja pasākuma dalībniekus ar demonstrējuma gaitu. Darbs tika sākts 2019. gada martā. Saimniecībā atlasīja divas vaislas telīšu grupas: 1. grupa – teles, kuru atnešanās ir līdz 24 mēnešu vecumam, 2. grupa – teles, kuras atnesas pēc 24 mēnešu vecuma. Vidējais atnešanās vecums 1. atkārtojumā telēm, kas nesās līdz 24 mēnešu vecumam bija 23,6 mēneši, vecākām telēm, kas nesās pēc 24 mēnešu vecuma, bija 26,6 mēneši. Dzimušo teļu vidējā dzīvmasa bija 31,4 kg 1. grupas un 32,3 kg – 2. grupas telēm.

Saimniecībā atnešanās telēm ir gana viegla abās izmēģinājuma vecuma grupās, un dzimušie teļi pirmpienēm ir ar labu augšanas potenciālu un labu zīšanas refleksu. Ja skaita kopā dzemdības, kurās netika sniegta palīdzība, ar dzemdībām, kurās tā tika sniegta nelielā apjomā, kas arī uzskatāmas par vieglām, tad 1. atkārtojumā starp grupām nebija būtisku  atšķirību. Tika konstatēti 93% vieglu dzemdību telēm līdz 24 mēnešiem un 95% telēm, kas nesās pēc 24 mēnešu vecuma. Vieglu atnešanos veicina pareiza vaislas teļu ēdināšana. Abās pētījuma grupās teles bija ar līdzīgu ķermeņa kondīciju, vidēji 3,1–3,4 balles, kas ir labs vērtējums,  lai noritētu vieglas dzemdības.

Saimniecībā telēm no 10 mēnešu vecuma līdz apsēklošanas brīdim  izbaroja dienā rupjo lopbarību ar 6–8 kg sausnas dienā, vidēji 600–1200 g saulespuķu spraukumu un 0,5–0,8 kg maltu graudu atkarībā no rupjās lopbarības kvalitātes.

Teles izaudzēšanas laikā mēdz uzbaroties, ja barības devā nav pietiekami nodrošināts proteīns. Vecuma posmā no 10–11 mēnešu vecuma līdz sēklošanai telēm jānodrošina 14–15% proteīna kopējā barības devā, lai dzīvnieki neaptaukotos. Pēc apsēklošanas pasaules vadošie piena lopkopības ēdinātāji iesaka barības devu nemainīt vismaz mēnesi, tad pazemināt proteīna līmeni devā līdz 13–14%.

Visi jaundzimušie teļi demonstrējuma grupu telēm pārslimoja vieglu caureju – vienu līdz divas dienas, jo notika strauja pāreja no pudeles barošanas sistēmas un barošanu ar spaini. Strauji uzņemtais piens  nepaspēj izveidot vieglu piena kazeīna recekli glumeniekā un nepārstrādātā veidā nonāk tievajās zarnās. Piens zarnās sāk pūt un izsauc baktēriju disbalansu. Notiek organisma pašattīrīšanās, zarnas izdala daudz ūdens, lai izvadītu kaitīgās vielas, bet teļš strauji atūdeņojas (dehidratējas). Praksē atūdeņošanās ir teļu biežākais nāves cēlonis.

Lai nenotiktu teļa organisma atūdeņošanās, nepieciešams brīvi pieejams tīrs ūdens vai tā papildu izdzirdināšana vismaz pusstundu pirms vai pēc piena izdzirdināšanas. Turpmāk demonstrējumā tika uzskaitīti teļu saslimšanas gadījumi, lietojot medikamentus. Telēm 1. atkārtojumā, kas nesās līdz 24 mēnešu vecumam, krita četri un caureju pārslimoja 5 teļi, bet 2. grupā krita 1 un ar caureju pārslimoja 3 teļi.

Grupā, kurā bija jaunākas teles, atnešanās problēmu bija vairāk. Ne tikai pārbarotām telēm ir smagas dzemdības, arī neprasmīgi izaudzētām telēm, nesasniedzot vajadzīgo dzīvmasu, notiek apgrūtinātas  dzemdības.  Lai zinātu, kādu dzīmasu sasniedzot, jāsēklo teles, saimniecībā nepieciešams noskaidrot vecāko govju vidējo svaru ganāmpulkā. Jānosaka dzīvmasa trešās un vecākas laktācijas govīm no 100.–200.  laktācijas dienai. Vaislas telēm sēklošana jāveic, kad to svars sasniedz 60% no vecāko govju svara, bet atnešanās svaram jābūt 85–90% no pieaugušas govs svara. Saimniecībā vidējais pieaugušas govs svars ir 656 kg. Līdz ar to telīšu svaram jābūt 394 kg, uzsākot sēklošanu, un 590 kg, kad dzīvnieks ir atnesies un uzsāk 1. laktāciju.  Demonstrējuma grupā teles, kas vecākas par 24 mēnešiem, vidējais atnešanās svars bija 610 kg, kas par 21 kg pārsniedz vecāko govju svaru. Savukārt teles, kas atnesās līdz 24 mēnešu vecumam, vidējā dzīvmasa bija 525 kg, kas par 65 kg atpalika no vajadzīgās dzīvmasas.

Līdz ar to daļa no telēm, kas atnesās līdz 24 mēnešu vecumam, nebija pietiekami izaugušas, kad tika uzsākta mākslīgā apsēklošana.

Vienai no demonstrējuma pirmpienēm teļa bojāejas cēlonis bija nepareizi izvēlēts pārvietošanas laiks uz atnešanās vietu – dienu pirms dzemdībām. Būtu jāraugās, lai pirms atnešanās slaucamo govju novietnē teles un cietstāvošās govis ievestu 3 līdz 4 nedēļas pirms paredzētās atnešanās.

Arī Eiropas lopkopības speciālistu pieredze liecina, ka, ja dzīvnieki tiks pārvietoti uz atnešanās vietu dažas dienas pirms dzemdībām, 90% dzemdību būs apgrūtinātas. Laba lauksaimniecības prakse izpaužas tā, ka dzīvniekus uz atnešanās vietu nogādā vismaz desmit, divpadsmit dienas pirms gaidāmās atnešanās, vai atnešanās aplokā novieto tikai tad, kad sācies dzemdību process un no mīkstajiem dzemdību ceļiem redzami augļūdeņu pūšļi vai teļa nadziņi.

Dzemdības telēm demonstrējuma saimniecībā vērtējamas kā vieglas, bet nereti dzimušo teļu saglabāšana un kvalitatīva izaudzēšana saimniecībai ir kā izaicinājums.

1. attēlā aplūkojami 1. atkārtojuma pirmpieņu demonstrējuma teļu un govju dzīvmasas pieaugumi pirmajos mēnešos saimniecībā. Tie nav sasnieguši vēlamo rādītāju pirmajā mēnesī. Šajā laikā augšanas tempam jābūt straujākam, pat līdz 1200 g diennaktī.

Vadošie piena lopkopības eksperti uzsver, ka teļu ēdināšana pirmās 4 nedēļas pēc dzimšanas ietekmēs visu to nākotni: atnešanās vieglumu, veselību jeb spēju cīnīties ar vielmaiņas slimībām pēc atnešanās (jo aizkuņģa dziedzerī attīstās vairāk beta šūnu, kas ražo insulīnu, spēj saražot 3–4 x vairāk insulīna), palielina izslaukumu vidēji lielāku par 1400 kg pirmajā laktācijā.

1. attēls

Demonstrējuma jaundzimušo teļu un pirmpieņu dzīvmasas pieaugumi pirmajos mēnešos saimniecībā 1. atkārtojumā

Lai noskaidrotu augšanas atpalikšanas cēloņus, analizējām pirmpiena kvalitāti ar BRIX refraktometru un noteicām kopējo olbaltumvielu līmeni teļu asinīs 24 h līdz 7 dienām pēc piedzimšanas. Kopējais olbaltuma līmenis asinīs parāda pirmpiena izēdināšanas praksi saimniecībā – to, cik labu pasīvo imunitāti teļš būs ieguvis ar pirmpienu.

Laikā, kad norisinājās demonstrējums, saimniecībā ar BRIX refraktometru izanalizējām 83 pirmpiena paraugus. 1. tabulā redzamie rezultāti tika sagrupēti pēc aktualizētiem ASV un Kanādas piena lopkopības ekspertu jaunajiem pirmpiena kvalitātes standartiem, kur par kvalitatīvu pirmpienu uzskata, sākot no 25% pēc BRIX skalas. Demonstrējuma saimniecībā izcila pirmpiena kvalitāte bija 45%, vidēja – 37% un slikta kvalitāte 18% paraugos.

1. tabula

Jaunpiena kvalitātes rādītāju sadalījums saimniecībā ar BRIX refraktometru

Analizējot rūpīgāk, kādu laktāciju govis ietilpst starp izcila pirmpiena devējām, noskaidrojās, ka izcils piens bija 11 otrpienēm un 18 vecākas laktācijas govīm, un tikai 5 pirmpienēm. Vidējas kvalitātes pirmpienu veido gandrīz vienāds skaits visu laktāciju govju. Sliktas kvalitātes jaunpiens  no analizētajiem paraugiem bija tikai 3 otrpienēm un 1 vecākas laktācijas govij. Vissliktākās kvalitātes pirmpiens ar zemu imūnglobulīna līmeni  pirmpienā pēc BRIX skalas bija 11 pirmpieņu paraugos.

Apkopojot demonstrējuma datus par pirmpiena daudzumu telēm, secinām, ka vidēji 2,2 litri pirmpiena bija telēm līdz 24 mēnešu vecumam, bet virs 24 mēnešu vecumam pirmpiens vidēji bija 4,9 l, kas ir  par 2,7 litriem vairāk. Savukārt ganāmpulka vecākās laktācijas govīm vidējais pirmpiena daudzums bija 9,9 l. Pirmpieņu teļam pirmā ēdināšanas reizē jāizēdina 10–12% no teļa svara, tas būtu minimāli 3,1–3,4 l demonstrējuma saimniecībā.

Pirmpieņu pirmpiens nesasniedz vēlamo kvalitāti, nesatur pietiekamu imūnglobulīna līmeni, un iegūtais daudzums nav pietiekams. Otrpienēm un vecākām govīm pirmpiens biežāk ir teicamā kvalitātē un pietiekamā daudzumā.

Ja pirmpiens ir teicams, ne vienmēr arī teļu pasīvā imunitāte ir laba. Pasīvā imunitāte pasargā teļu no dažādām saslimšanām, īpaši pneimonijas, caurejas pirmajā un otrajā dzīvības mēnesī. Imūnglobulīns no pirmpiena caur zarnu bārkstiņām nokļūst tieši teļa asinīs un paceļ kopējo olbaltuma jeb kopproteīna līmeni. Kopproteīna līmeni asinīs demonstrējuma teļiem noteica humānajā laboratorijā, kur iegūst ātru rezultātu, un paraugu izmaksas bija nelielas.

 Ja asinīs kopproteīna līmenis ir no 55–60 mmol/l, tad ir iegūta zema, ja 60– 65 mmol/l – laba, 65–70 mmol/l un lielāks – teicama imunitāte.

Pirmpiena izdzirdināšanas laiks saimniecībā vidēji bija 2,4 h pēc piedzimšanas, kas ir laba prakse. Izdzirdinātā pirmpiena daudzums bija  2–,5 l jeb viena piena pudelīte.

Veiktajos teļu asins izmeklējumos kopproteīna līmenis teicams – 26%, labs – 26%, bet slikts – 48% no paraugiem.

Demonstrējuma saimniecībā pirmpieņu teļiem ir laba ģenētika, tie piedzimst ar labu zīšanas refleksu, bet tiem ir iespēja saslimt, jo pirmpiena kvalitāte ir zema un iegūtais pirmpiena daudzums nav  pietiekams. Izdzirdinot 2–2,5 l pirmpiena vidēji 2–2,5 h laikā pēc atnešanās, nespēj nodrošināt teicamu pasīvās imunitātes līmeni teļa asinīs. Tātad saimniecībā nav pietiekami laba pirmpiena pārvaldības prakse, jo izbarotais pirmpiena daudzums nav pietiekams.

Ieteiktu uzlabot saimniecībām pirmpiena izēdināšanas praksi. Izdzirdināt pirmpienu 10–12% no dzimšanas svara teļam ar zondi pirmajās 6 h, izcili, ja no 0–2 h. Lai izdzertu vairāk pirmpiena pirmajā reizē, piedāvāt teļam tūlīt vienu aiz otras sagatavotu pirmpiena pudelīti, uzturot to siltu ūdens peldē. Izdzirdināt pirmpienu divas reizes diennaktī. Mazināt patogēno baktēriju augšanu pirmpienā, nodrošinot pareizu piena uzglabāšanas temperatūru. Saimniecībā izveidot sasaldētus pirmpiena krājumus no otrās un vecāko laktāciju govju piena, kurus izēdināt pirmpieņu teliņiem. Ievērot pareizu pirmpiena atkausēšanas un sildīšanas iespēju. Ja nevar nodrošināt pirmpiena krājumus, iegādāties dažādu firmu piedāvātos jaunpiena aizvietotājus, kas bagātināti ar augstas koncentrācijas dabīgu imūnglobulīnu, vitamīniem un plaša spektra antivielām, t. sk. pret E-Coli K, Rota vīrusu I un II, Korona vīrusu, klostrīdijām. Nodrošināt teļus ar tīru ūdeni no 2. dzīves dienas. Izvēlēties 24x7 piena izēdināšanas metodi pirmās trīs nedēļas, nodrošinot teļus ar papildbarību no 3.–5. dienas. Uzturēt teļu sprostus tīrus, bagātīgi nodrošinot pakaišus. Pirmajās dienās lietot teļu mētelīšus, ja gaisa temperatūra zemāka par  +15 grādiem. Regulāri kontrolēt teļu dzīvmasas pieaugumu visā augšanas periodā. Veikt pirmpiena kvalitātes un pasīvās imunitātes pārvaldības pārbaudes saimniecības teļiem.

Demonstrējums tiek veikts Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.-2020. gadam pasākuma “Zināšanu pārneses un informācijas pasākumi” apakšpasākumā “Atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem”. Iepirkuma identifikācijas Nr. ZM/2018/41_ELFLA. (LAD līguma Nr. LAD100119/P24) Demonstrējums turpinās, ar rezultātiem interesenti varēs iepazīties LLKC mājaslapā.

Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.

Andra Seredina,
LLKC Cēsu konsultāciju biroja konsultante lopkopībā