Samazinātās augsnes apstrādes izvērtējums ziemas kviešu sējumā

09. December 2020.

Galerija

Augkopība

Augsnes apstrādes tehnoloģijas maiņa pēdējos gados ir kļuvusi par aktuālu tematu. Tomēr bieži saimniecības izvēlas mainīt augsnes apstrādes paņēmienu, bet augu maiņa netiek pamainīta. Rodas jautājums, kas notiek ar kaitīgajiem organismiem, ražu un tās kvalitāti, izmainot tikai augsnes apstrādes tehnoloģiju.

Tāpēc LLKC sadarbībā ar Agroresursu un ekonomikas institūtu un Latvijas Zemnieku federāciju jau trešo gadu (sākts 2018. gadā) divās zemnieku saimniecībās (Limbažu nov. Skultes pag. SIA ”Paparžkalni” un Jēkabpils nov. Dunavas pag. z/s “Lejas Jērāni”) ierīkoja demonstrējumu ar mērķi: salīdzināt trīs augsnes apstrādes paņēmienu ietekmi uz graudu attīstību, ražu, kaitīgo organismu izplatību, nosakot graudu ražu un kvalitāti un katra varianta ekonomisko efektivitāti bezmaiņas sējumā.

Demonstrējuma varianti:

1) minimālā augsnes apstrāde (diskošana katru gadu),

2) minimālā augsnes apstrāde pa gadiem mainās ar augsnes apvēršanu jeb aršanu (2018. g. – diskots; 2019. g. – arts; 2020. g. – diskots; 2021. g. – arts; 2022. g. – diskots),

3) kontrole – aršana katru gadu.

Abās saimniecībās 2019. gada rudenī laukos iesēti ziemas kvieši.

SIA “ Paparžkalni” laukā sēti ziemas kvieši ‘Skagen’. 2019. gadā pēc ražas novākšanas rugaine vārpatas ierobežošanai apstrādāta ar glifosātu. Veģetācijas perioda laikā kopējais mēslojums iestrādāts N-30, P-61, K-92 kg/ha. Septembra vidus bija ļoti lietains, ziemas kviešus izdevās iesēt tikai 27. septembrī. Tā kā rudens bija auksts un mitrs, sējumi 2. un 3. variantā sadīga vienmērīgi, attiecīgi 416 un 408 augi/m², bet minimālas augsnes apstrādes variantā – 349 augi/m². Vēlās sējas un vēsā laika dēļ sējums nepaspēja sacerot.

Novērojumi un rezultāti

Vērtējot augu pārziemošanu, jāsecina, ka vislabāk pārziemojuši bija augi artajā jeb kontroles variantā – 392 augi/m², abos variantos ar minimālo augsnes apstrādi – 328 augi/m²(AS 19–20). Lai gan augi atsāka veģetāciju ļoti agri, pavasaris kopumā bija vēss ar maz nokrišņiem, kas kavēja augu attīstību. Salīdzinot ziemas kviešu attīstības stadijas visā veģetācijas perioda laikā, novērots, ka abos variantos (1. un 2.) ar minimālo augsnes pirmssējas apstrādi augi, īpaši augšanas sākumā, bija druknāki un pēc attīstības fāzes nedaudz atpalika no kontroles (artā) varianta, taču šī atšķirība izlīdzinājās graudu nogatavošanās fāzē.

Sējumā izplatītākie kaitēkļi bija labību lapgrauzis, alotājmuša un laputis. Kaitēkļu radītie bojājumi visos variantos bija vienādā apjomā un tie būtiski neietekmēja ražas veidošanos, un nebija nepieciešams lietot insekticīdu.

Aprīļa sākumā uz ziemas kviešu apakšējām lapām (AS 19–20) bija novērojamas pelēkplankumainības rudens infekcijas pazīmes. Maijā ziemas kviešos AS 32–33 konstatēta kviešu lapu dzeltenplakumanība – izplatība 4%, attīstības pakāpe 1%. Otrā mezgla attīstības stadijā slimības izplatība un attīstības pakāpe ir līdzīga visos trīs variantos, taču jūlija sākumā vēlās piengatavības stadijā (AS 77) minimālās apstrādes variantā (1. variants) kviešu lapu dzeltenplankumainības bija vairāk nekā abos pārējos variantos – attīstības pakāpe 10, izplatība 6%. Slimību ierobežošanai maija otrajā pusē lietots fungicīds.

Sējumā veikta arī nezāļu uzskaite. Izplatītākās īsmūža divdīgļapju nezāles demonstrējuma laukā visos variantos bija aklis, baltā balanda, sārtā panātre, parastā virza un tīruma neaizmirstulīte. 1. variantā, kurā pielieto minimālo augsnes apstrādi katru gadu, ir savairojusies ķeraiņu madara – 20 gab./m², ložņu vārpata – 3 gab./m². Nezāļu ierobežošanai lietots herbicīds.

Graudi nokulti 11. augustā. Iegūta raža: 1) minimālā augsnes apstrāde – 6,5 t/ha, 2) minimālā augsnes apstrāde pa gadiem mainās ar augsnes apvēršanu jeb aršanu – 54 t/ha, 3) kontrole – aršana katru gadu attiecīgi – 6,3 t/ha. Graudu kvalitāte visos variantos atbilda lopbarībai, jo bija zems proteīna saturs 10,6–10,8%, lipekļa saturs 17,3–18,4%, tilpummasa 743–754 g/l.

Aprēķinot ekonomisko efektivitāti, nonākam pie secinājuma, ka lielāks ieņēmumu palielinājums bija 1. variantam – 42,07 eiro/ha, 2. variantam – 104,41. Ieņēmumu palielinājums bija atkarīgs no iegūtās ražas lieluma un, tā kā otrajā variantā raža 2020. gadā bija zemāka nekā kontroles (artajam) variantam, tad arī vērojams ieņēmumu samazinājums.

Apkopojot šī gada rezultātus, SIA “Paparžkalni” īpašnieks Kristaps Lecis atzinīgi novērtē minimālo augsnes apstrādi, ko ievieš savā saimniecībā. Tā prasa rūpīgāk izvēlēties laukus, un pagaidām saimniecībā to vairāk pielieto pirms ziemāju sējas, tā rudenī ietaupot resursus uz augsnes apstrādes darbiem. Saimnieks atzīst, ka rūpīgāk jāizvēlas augu aizsardzības līdzekļi, īpaši herbicīdi cīņai ar nezālēm.

Z/s “Lejas Jērāni” 2019. gada 22. septembrī ar sējmašīnu Amazone iesēti ziemas kvieši ’Ostroga’, izsēja 255 kg/ha. Pamatmēslojumā tika iestrādāts NPK 5:20:30 150 kg/ha. Augu attīstība rudens periodā noritēja vienmērīgi visos variantos. Neskatoties uz to, ka siltā ziema bija labvēlīga ne tikai kviešu pārziemošanai, bet arī slimību attīstībai un nezāļu augšanai, situācija kaitīgo organismu izplatības ziņā nebija sliktāka kā pēc bargākām ziemām.

Novērojumi un rezultāti

Jau marta beigās novērots, ka ziemas kvieši bija labi pārziemojuši un norit veģetācija, tā pat nebija īsti apstājusies arī ziemas mēnešos. Zelmenis diskotajā variantā nedaudz īsāks un augi druknāki, salīdzinot ar arto variantu, kur augu fenoloģiskā attīstība noritēja nedaudz straujāk. Uz lapām jau martā vērojamas kviešu lapu pelēkplankumainības rudens–ziemas infekcijas pazīmes visos variantos. Labi pārziemoja arī tīruma atraitnīte, tīruma naudulis, sārtā panātre, ganu plikstiņš, saules dievkrēsliņš, velnarutku grābeklīte, visos variantos līdzīgā skaitā. Stiebrošanas sākumā (AS 30) jaunas slimību pazīmes netika konstatētas. Parādījušās īsmūža divdīgļlapu nezāles – balanda, ķeraiņu madara un matuzāle. Nedaudz vairāk nezāļu bija diskotajā variantā. Maija otrajā nedēļā (AS 32) uz atsevišķiem augiem konstatēta dzeltenplankumainība: izplatība 2–3%, attīstības pakāpe 1% visos variantos. Vasaras mēnešos kviešu attīstība visos variantos noritēja līdzīgi. Tomēr piengatavības (AS 73–75) iestāšanās nedaudz aizkavējās diskotajā variantā, pārējās attīstības stadijas visos variantos noritēja vienādi, pilngatavība sasniegta visos variantos vienādi, taču diskotajā variantā bija vairāk zaļo graudu. Slimību izplatība – jūnija sākumā konstatēta pelēkplankumainība, kur diskotajā variantā izplatība bija 10%, pārējos variantos izplatība 3%, attīstības pakāpe 1%. Karoglapas stadijā (AS 54–55) lietots vienīgais fungicīda smidzinājums ar Opera N – 1,3 l/ha. Demonstrējuma lauks tika nokults 21. augustā. Iegūta raža pa variantiem: 1. variantā 4,52 t/ha, 2. variantā 4,38 t/ha, bet 3. kontroles variantā 4,51 t/ha. Ražas atšķirības starp variantiem nav nozīmīgas. Tikai 2. variantā kviešu kvalitāte atbilda pārtikas kvalitātei. Tas parādījās bruto seguma un ieņēmumu palielinājuma aprēķinos. Ieņēmumu palielinājums, salīdzinot ar kontroli, iegūts gan diskotajā, gan kombinētajā variantā.

Z/s “Lejas Jērāni” saimnieks Reinis Balodis augsnes apstrādes samazināšanas virzienā savā saimniecībā skatās jau daudz plašāk un jau pielieto tiešo sēju, kam arī ir savi izaicinājumi. Vērtējot saimniecības sējumus un rezultātus, saimnieks ir apmierināts, bet atzīst, ka tiešā sēja nenozīmē tikai nopirkt attiecīgo sējmašīnu. Minimālā augsnes apstrāde ir mācīšanās un izzināšanas process. Viņš saka: “Turpināsim attīstīt tiešo sēju. Vēl jāmācās augu un augu aizsardzības līdzekļu pēcietekme, jāizvērtē optimālie sējas termiņi un N mēslošanas termiņi pavasarī, jo tiešajā sējā augu attīstība norit lēnāk”.

Iegūtās atziņas

1. Samazinot augsnes apstrādes intensitāti, palielinās nezāļu izplatība, īpaši sakneņu nezāles kā vārpata. Vienā no demonstrējuma vietām minimālās augsnes apstrādes variantā palielinājās dzeltenplankumainības izplatība, kas apstiprina, to, cik svarīga ir priekšauga salmu iestrāde, kas ir slimības izplatības avots.

2. Iegūtie ražas un kvalitātes dati liecina, ka ražas atšķirības starp augsnes apstrādes variantiem kviešu bezmaiņas sējumā ir līdzīgas. Ietaupītie resursi, augsnes apstrādi samazinot, kļūst par ekonomisku ieguvumu.

2. Augsnes apstrādes ietekmi uz kviešu augšanu un attīstību, īpaši neparastos meteoroloģiskajos apstākļos, kad ziema ir ļoti maiga, pavasari sausi, vēl ir jāvērtē.

Demonstrējums “Dažādu augsnes apstrādes tehnoloģiju salīdzinājums graudaugu bezmaiņas sējumos slimību un kaitēkļu ierobežošanai dažādos Latvijas reģionos” (23. lote) ierīkots LAP 2014.-2020. apakšpasākumā “Atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem”. LAD līguma Nr. LAD240118/P23.

Ar demonstrējumiem var iepazīties katru gadu organizētajās lauka dienās reģionos. Demonstrējumi noslēgsies 2022. gadā, kad varēs apkopot četru gadu datus un iegūt secinājumus par ilgāku periodu.

Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.