Kaļķošana augsnes ielabošanai

09. December 2020.

Galerija

Augkopība

Augsnes kaļķošanas nepieciešamību nosaka audzējamo kultūraugu prasības pēc augsnes reakcijas. Latvijā liela daļa platību ir ar skābu augsnes reakciju, kas augiem traucē uzņemt barības vielas, īpaši fosforu. Pēc Valsts augu aizsardzības dienesta augšņu agroķīmiskās izpētes datiem, Latvijā visvairāk nepieciešams veikt pamatkaļķošanu – Vidzemes reģionā – 56% platību, Kurzemes reģiona saimniecībās – 44 % platību, bet Latgalē – 36% platību.

Lai novērtētu dažādu kaļķošanas materiālu efektivitāti laukaugu sējumos gan integrētajā, gan bioloģiskā saimniecībā, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra speciālisti jau otro gadu trijos Latvijas reģionos ierīko demonstrējumus graudaugos. Saimniecībās Dundagas un Dagdas novados 2018. gada rudenī, bet Ogres novada saimniecībā 2019. gada pavasarī pirms sējas iestrādāti dažādi kaļķošanas materiāli (tabula). Kaļķošanas materiāla devas noteiktas pēc saimniecībās veiktajām augšņu analīzēm.

Kaļķošanas materiālu salīdzinājuma varianti

Nr.	Kaļķošanas materiāls	Sastāvs	Deva, t/ha
1.	Kontrole – bez kaļķošanas	-	-
2.	Granulēts kaļķis, Nordkalk/Polcalc*	Ca-36/37%, Mg-0,2%	1,0
3.	Smalkais dolomīts	Ca-20%, Mg-12%	6,0
4.	Rupjie dolomīta milti	Ca-20%, Mg-12%	6,0
5.	Smalkie kaļķakmens milti	Ca-37%, Mg-1,4%	6,0
6.	Rupjais sijātais kaļķakmens	Ca-37%, Mg-1,4%	6,0

* z/s “Celiņi”

Katra reģiona klimatiskie, augsnes, ierīkošanas vietas apstākļi un audzētais kultūraugs ietekmējuši demonstrējumā iegūtos rezultātus. Ražas atšķirības starp variantiem demonstrējumu ierīkošanas vietās apkopotas tabulā.

Graudaugu raža demonstrējumu vietās, t/ha

Variants	Ziemas kvieši (Dagda)	Vasaras kvieši (Ogre)	Auzas (Dundaga)
1.	6,87	4,23	2,21
2.	7,55	4,43	1,82
3.	7,25	5,20	2,47
4.	6,82	5,24	2,52
5.	6,05	5,61	2,40
6.	6,08	5,34	2,24

Dagdas novada Asūnes pagasta z/s ”Celiņi” demonstrējums ierīkots laukā, kur pH – 5,3, organiskā viela 4,8%, zems fosfora un vidējs kālija saturs. 2019. g. rudenī iesēti ziemas kvieši ‘Etana’, priekšaugs – ziemas kvieši ‘Edvīns’. Rudenī kopā ar sēju tika iestrādāts pamatmēslojums NPK-10:20:30 250 kg/ha. Z/s “Celiņi” saimnieks Viktors Krūmiņš atzīmēja, ka ziema bija silta un kviešiem agri sākās veģetācijas periods, tāpēc slāpekļa papildmēslojums tika dots agri – pirmo reizi 30. martā un otro reizi 14. aprīlī, attiecīgi amonija nitrāts (N34,4) 200 kg/ha un amonija sulfāts (N30+7S) 200 kg/ha. Rezultātā augi nevarēja uzņemt slāpekli pietiekamā daudzumā, ko apliecina graudu kvalitātes analīzes – graudi lopbarībai. Kviešu augšanu un attīstību bija iekavējis ieilgušais aukstais maijs, līdz ar to netika lietots augu augšanas regulators. Papildmēslojumā tika smidzināts ar Magnitech (2 reizes) un Twintech. Augu aizsardzībā lietots herbicīds un fungicīds. 2019./2020. gada klimatiskie apstākļi ziemas kviešos ražas pieaugumu par 0,38–0,68 t/ha deva variantos, kur tika lietots granulētais kaļķis un smalki maltais dolomīts. Pēc kaļķošanas 2018. gada rudenī un 2020. gada augustā noņemtām augsnes analīzēm pH līmenis pieaudzis ceturtajā (rupja maluma dolomīts) un piektajā (smalki samalts kaļķakmens) laukā, kur pH ir attiecīgi 5,7 un 5,8, bet sestajā laukā, kur kaļķots ar rupja maluma kaļķakmeni, pH ir 6,2. Kontroles variantā Ca un Mg attiecības 3,7:1, granulētais kaļķis – 3,3:1, smalki samalts dolomīts – 4,0:1, rupja maluma dolomīts – 4,7:1, smalki samalts kaļķakmens – 4,8:1 un rupja maluma kaļķakmens – 5,2:1. Optimāla attiecība ir 6,5:1. Atšķirīgais Ca un Mg saturs kaļķošanas materiālos būtiski izmainīja elementu attiecības, līdz ar to, lai sabalansētu, nepieciešams lietot dažāda satura kaļķošanas materiālus.

Saimnieks atzīst, ka iegūtos rezultātus ietekmē arī lauka mikroreljefs, kas ir paugurains, un atšķirīgais nodrošinājums ar mitrumu. Par to varēja vasarā pārliecināties, kad pēc spēcīgām lietusgāzēm zemākās vietās ūdens smēlās zābakos, jo ne meliorācija, ne augsne nevarēja lielo ūdens daudzumu novadīt.

Demonstrējumā augstākais bruto segums 1 (ieņēmumi - mainīgās izmaksas) iegūts 2. variantā – 726 eiro/ha, tad 3. variants – 677 eiro/ha – variantos, kur tika iegūta augstākā raža.

Atziņas. 2020. gada apstākļos rupja maluma kaļķakmens nodrošināja augstāko pH palielinājumu un labāko Ca:Mg attiecību, salīdzinot ar nekaļķoto variantu. Ekonomiski efektīvākie bija varianti, kur lietots granulētais kaļķis un smalki samalts dolomīts.

Ogres novada Taurupes pagasta SIA “Bebruciems” demonstrējums ierīkots velēnu podzolētā mālsmilts augsnē, kur pH 4,6 , bet Ca un Mg attiecība 5,2:1, organiskā viela – 2,8%, fosfora saturs – zems, bet kālija – vidējs. Sākotnēji 2019. gada rudenī demonstrējuma laukā tika iesēts ziemas rapsis, diemžēl meža dzīvnieki rudens/ziemas periodā sējumam radīja nopietnus bojājumus. Pavasarī lauks tika diskots un pārsēti vasaras kvieši ‘Lenox’. Veģetācijas perioda laikā lietots minerālmēslojums N-167, P-38, K-38, S-17, augu aizsardzībā lietots herbicīds, augu augšanas regulators un divas reizes fungicīds. Visos demonstrējuma variantos kaļķošana deva būtisku ražas pieaugumu par 0,2–1,38 t/ha, salīdzinot ar kontroles variantu. Augstākā raža (5,61 t/ha) iegūta variantā, kur lietoti smalkie kaļķakmens milti. Pēc granulēta kaļķa lietošanas otrajā demonstrējuma gadā ražas pieaugums bija nebūtisks – 0,2 t/ha. Visos variantos iegūta pārtikas kvalitātei atbilstoša graudu raža ar proteīna saturu 14,3–15,2%.

Lielākās pH izmaiņas, salīdzinot ar kontroles variantu, konstatētas variantā, kur tika lietoti smalkie kaļķakmens milti, iegūts pH 5,6, tad seko smalkais dolomīts (pH 5,3) un rupjie dolomītmilti (pH 5,2), pārējiem variantiem nebija būtisku izmaiņu. Smalkākas frakcijas kaļķojamie materiāli nodrošina labāku iedarbību pH līmeņa neitralizācijai, ātrāku iedarbību sniedza smalkais kaļķakmens, bet rupja maluma kaļķakmens nespēja neitralizēt augsnes reakciju. Dolomīta kaļķakmens iedarbību uz augsnes neitralizāciju otrā pētījumā gadā palielināja pH līmeni par 0,3 vienībām abos variantos, salīdzinot ar 2019. gadu. Analizējot Ca:Mg attiecību, iegūts kontroles variantā 6,3:1, granulētais kaļķis – 5,4:1, smalki samalts dolomīts – 5,1:1, rupja maluma dolomīts – 5,0:1, smalki samalts kaļķakmens – 10,9:1 un rupja maluma kaļķakmens – 7,3:1. Lielākajā daļā variantu (izņemot smalko kaļķakmeni) otrajā pētījuma gadā Ca:Mg attiecība ir tuva optimālai. Ja augsnē trūkst magnija, tad kaļķošanai jāizvēlas dolomītmilti, kas uzrāda labus rezultātus augsnes neitralizācijā.

Izvērtējot ekonomisko ieguvumu, visos variantos iegūts ieņēmumu pieaugums 14,00–233,40 eiro/ha, kur augstākais iegūts variantā ar smalkiem kaļķakmens miltiem.

SIA “Bebruciems” saimnieks Aleksandrs Jaroslavcevs atzīst, ka eksperimentu ierīkošana ir labs veids, kā parādīt kaļķošanas nepieciešamību. Novērtējot eksperimentā iegūtos rezultātus, saimnieks secina, ka ražas līmenis ir krietni uzlabojies. Saimniecībā ir veikta augšņu agroķīmisko rādītāju izvērtēšana un uzsākta arī pārējo skābo augšņu kaļķošana atbilstoši nepieciešamībai.

Atziņas: Augsnēs ar zemu magnija saturu, lai palielinātu augsnes reakciju, jāizmanto dolomītmilti. Kaļķošana ir ekonomiski pamatota, jo visos variantos iegūts ražas pieaugums, kā rezultātā arī ieņēmumu pieaugums, salīdzinot ar nekaļķoto variantu.

Dundagas novada Dundagas pagasta bioloģiskajā z/s “Andžaki” demonstrējums ierīkots laukā, kurā auga mazražīgs ilggadīgais zālājs. 2018. gada rudenī veiktie augsnes analīžu rezultāti uzrādīja pH 4,4; organiskās vielas saturs 7%; zems kālija un fosfora saturs, Mg – 125; Ca – 679 mg/kg augsnes. Kaļķošana veikta 2018. gada rudenī pirms ziemas kviešu ‘Edvīns’ sējas atbilstoši variantiem. Pēc ražas novākšanas tika veikta griķu sēšana zaļmēslojumam un 2020. gada 18. aprīlī auzu ‘Laima’ sēja.

Pavasarī laika apstākļi bija optimāli ātrai un vienmērīgai augu dīgšanai, tie attīstījās labi un nezāļu invāzija bija tik neliela, ka nebija nepieciešams veikt pasākumus nezāļu ierobežošanai. Augu augšanas laikā variantos novērotās atšķirības bija nelielas, 1. un 2. variants izskatījās nedaudz sliktāk kā pārējie – lēnāka sakņu attīstība, mazāks graudu skaits skarā. Šādas nelielas atšķirības bija vērojamas arī ražas vākšanas laikā. Viszemākā raža iegūta 2. variantā (granulēts kaļķis, Nordkalk) 1,82 t/ha, visaugstākā 4. variantā (rupjie dolomīta milti) 2,52 t/ha.

Pēc ražas novākšanas tika veiktas augsnes analīzes, pH līmeņa paaugstināšanās notikusi visos variantos, visaugstākais tas ir 6. variantā – 6,0, zemākais 1. un 2. variantā 4,8. Ca:Mg sākotnējā attiecība 5,4:1, kas ir ļoti tuvu optimālai, visbūtiskāk mainījusies 6. variantā, kur tagad tā ir 16:1, arī pārējos variantos Ca daudzums augsnē pieaudzis straujāk kā Mg daudzums. Tas norāda, ka, veicot augsnes kaļķošanu lai saglabātu augsnē optimālu Ca:Mg attiecību, būtu vēlams veikt dažādu kaļķošanas materiālu sajaukšanu.

Vērtējot ekonomiskos ieguvumus, ieņēmumu pieaugums ir visos variantos no 7,6 eiro/ha 5. variantā, kur izmantots smalki malts kaļķakmens līdz 74,8 eiro/ha 4. variantā, kur izmantoti rupji malti dolomītmilti.

Z/s “Andžaki” īpašnieks Jurģis Ludeviks atzīst, ka demonstrējuma ierīkošana pamudinājusi veikt jau sen plānotus darbus – augsnes agroķīmiskās analīzes arī citiem saimniecības laukiem. Vairākos laukos jau veikti arī kaļķošanas darbi un, vadoties pēc augšņu analīžu rezultātiem, plānots tos turpināt. Izdarīti arī secinājumi graudkopības jomā, auzas turpmāk ieņems stabilu vietu saimniecības augu maiņā, tādējādi papildinot lopkopības nozari.

Atziņas: Augsnes kaļķošana ir nodrošinājusi augsnes pH līmeņa paaugstināšanos un izmainījusi Ca:Mg attiecību. Ja pH līmeņa paaugstināšanās vērtējama pozitīvi, tad Ca: Mg attiecības izmaiņas notikušas nevēlamā virzienā. Variantā ar visbūtiskāk izmainīto Ca:Mg attiecību arī iegūta viszemākā raža, kas apliecina, ka, plānojot augsnes kaļķošanu, šim aspektam ir jāievērš tikpat liela uzmanība kā nepieciešamajam pH pieaugumam.

Demonstrējums “Dažādu augsnes kaļķošanas materiālu un tehnoloģiju demonstrējums un efektivitāte” (13. lote) ierīkots LAP 2014.-2020. apakšpasākumā “Atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem”. LAD līguma Nr. LAD240118/P14, grozīj. LAD 160119/P4.

Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.