Cik maksā tehnikas izmantošana?

Nācies dzirdēt, ka kāds nav mierā ar piena iepirkuma cenām, jo ar to neesot iespējams nosegt nesamērīgi augsto piena pašizmaksu. Tas, protams, ir vērā ņemams apgalvojums, kas jārespektē, taču brīdī, kad tiek uzdots jautājums – cik tev tas piena litrs maksā, atbilde ir izplūdusi un nekonkrēta. Nu labi, cik maksā viena sagatavotā skābbarības tonna? To jau neesot iespējams izrēķināt... Te nu ir tā pretruna – pienu saražot esot dārgi, bet, cik maksā piena ražošanas pamatresurss – rupjā lopbarība, to pateikt nevaram.

Turpinot tālāk, nonākam vēl dziļākā “purvā”, jo, nezinot izmaksu struktūru, ir faktiski neiespējami izanalizēt savas ražošanas plusus un mīnusus – nav iespējams konstatēt pozīcijas, kur iespējams ietaupīt līdzekļus un padarīt savu ražošanu efektīvāku. Jo trūkst elementāras sapratnes, trūkst pamatzināšanu. Labā ziņa ir tāda, ka visu iespējams iemācīties un apgūt. Tad nu uz priekšu – šoreiz mēģināsim saprast, kā aprēķināt lauksaimniecības tehnikas izmaksas.

Izmaksu sastāvdaļas

Lai tiktu pie skaidrības, cik maksā konkrēts pakalpojums, jāsāk ar izmaksu struktūru. Tehnika ir jāiegādājas, jāapkopj, jāremontē un jāuztur – gan pašgājējmašīnas un traktori, gan arī lauksaimniecības mašīnas un dažādas iekārtas. Lai to visu padarītu, ir nepieciešami gan finanšu, gan cita veida resursi, gan arī darbaspēks un saprātīga procesa vadība. Tad nu esam nonākuši pie tehnikas izmaksas veidojošām sastāvdaļām, kas pamatā ir fiksētās un mainīgās izmaksas. Sīkāk sadalot: finanšu resursu izmaksas; remontu un tehnisko apkopju izmaksas; amortizācijas izmaksas; uzturēšanas izmaksas; degvielas izmaksas un visbeidzot

– darbaspēka izmaksas. Katrs no šiem izmaksu posteņiem ir sīkāk definējams un precīzi izrēķināms. Bet pats svarīgākais, ka katru no šiem posteņiem ietekmē faktori, kas galvenokārt atkarīgi no pašiem darbu veicējiem – no dažādām izvēlēm, no izglītības un izpratnes līmeņa. Tagad par katru izmaksu posteni sīkāk, ņemot par piemēru agregātu, kas sastāv no 200 ZS traktora un 6 m platas tiešās sējas sējmašīnas.

Finanšu resursu izmaksas

Ja skatāmies šo izmaksu posteni, tad jāvērtē, ka to naudu, par ko pērkam kādu tehnikas vienību, vienmēr var izmantot arī savādāk, piemēram, noguldīt bankā “uz procentiem”. Tāpēc šīs izmaksas jārēķina kā starpība starp to, ko varētu iegūt, un to, kas jāmaksā bankai par kredītu (protams, ja nepērkam bez kredītlīdzekļu piesaistīšanas). Šajā gadījumā pieņemsim, ka starpība ir 4%. Mūsu traktora tirgus vērtība šobrīd ir 104 tūkst. eiro, procentu starpība ir 4%, tātad finanšu resursu izmaksas traktoram ir 4% no 104 000, kas ir 4160 eiro gadā. Analogi aprēķinām šo izmaksu posteni arī sējmašīnai, kas ir tieši tikpat daudz, jo arī sējmašīnas tirgus vērtība mūsu gadījumā ir 104 tūkstoši.

Remontu un tehnisko apkopju izmaksas

Šajā sadaļā runājam par visu, kas saistīts ar tehnikas remontiem un apkopēm: rezerves daļas, remontu materiāli, instrumentu izmantošana un uz šo visu attiecināmais darbaspēks. Lai nebūtu pārāk sarežģīti rēķināt, parasti šīs izmaksas izsaka procentos no tehnikas vērtības vai arī ņem no iepriekšējo gadu pieredzes. Mūsu gadījumā pieņemsim, ka traktoram remontiem un apkopēm būs 5%, bet sējmašīnai 4%. Izrēķinām reālos ciparos un iegūstam, ka traktoram gadā tērēsim 5% no 104 tūkst., kas ir 5200 eiro, bet sējmašīnai 4% no 104 tūkst., kas ir 4160 eiro gadā.

Amortizācijas izmaksas

Tās ir izmaksas, kas obligāti jārēķina, lai brīdī, kad konkrētā tehnikas vienība būs savu nokalpojusi, mums būtu resursi, lai iegādātos citu. Amortizācija tiek rēķināta atkarībā no tā, cik gadus plānojam tehniku izmantot un par kādu cenu pēc tam pārdot. Mūsu gadījumā gan sējmašīnu, gan traktoru plānojam izmantot 5 gadus, bet pārdot attiecīgi par 52 un 46 tūkstošiem eiro. Tātad, atņemot no iegādes cenas (tirgus vērtības) pārdošanas vērtību, starpība jāizdala ar izmantojamo gadu skaitu. Sējmašīnas gadījumā (104-52)/5 = 10,4 tūkst. eiro gadā. Traktoram attiecīgi (104-46)/5 = 11,6 tūkst. eiro gadā.

Uzturēšanas izmaksas

Te vērtējam nodokļus, nodevas, apdrošināšanu, glabāšanu. Šis ir vismaznozīmīgākais izmaksu postenis, tomēr, lai aprēķins būtu precīzs, ierēķinām arī šo. Sējmašīnai pieņemam 800, traktoram 1000 eiro.

Degvielas izmaksas

Šis ir viens no lielākajiem izmaksu posteņiem, kā arī viens no ietekmējamākajiem. Degvielas patēriņš atkarībā no traktora un darba mašīnas tehniskā stāvokļa, traktora agregatēšanas (darba mašīna, motora noslodze), augsnes un laika apstākļiem, kā arī apstrādes dziļuma un darba ātruma mēdz variēt līdz pat 30% robežai. Tā ir atsevišķa un ļoti nopietna tēma. Tagad, zinot mūsu situāciju, pieņemsim, ka šis 200 ZS (149 kW ar īpatnējo degvielas patēriņu 270 g/kWh) jaudīgais traktors, velkot 6 m tiešās sējas sējmašīnu ar ātrumu 11 km/h un sējot 3 cm dziļi, strādā ar aptuveni 75% noslodzi. Šādos apstākļos traktors tērē aptuveni 30 litrus degvielas stundā. To iespējams arī aprēķināt 149 kWx0,270 l/kWh x75% = 30,2 l/h. Dīzeļdegvielas cena degvielas uzpildes stacijā ir aptuveni 1 eiro/l, līdz ar to katra darba stunda degvielas izteiksmē maksā 30 eiro.

Darbaspēka izmaksas

Visbeidzot – cilvēks, kurš šo visu kontrolē un vada – operators. Jāatzīst, ka šī ir ļoti svarīga sadaļa, jo cilvēki, protams, vēlas labi nopelnīt, tomēr, lai arī ko kāds runā, ietekme uz kopējām izmaksām no darba algas ir niecīga. Kā aprēķināt darbaspēka izmaksas? Šajā postenī jārēķina gan darba devējam, gan ņēmējam maksājamie nodokļi – pilnīgi viss ar cilvēka nodarbināšanu saistītais: darba devēja un darbinieka valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VASOI), algas nodoklis, neapliekamais minimums, dažādi atvieglojumi un visbeidzot – riska nodeva. Ja standarta darbinieks “uz rokas” (neto) vēlas saņemt, piemēram, 1000 eiro (1432 pirms nodokļu nomaksas), viņa kopējās izmaksas ir 1770, kas, rēķinot, ka mēnesī ir aptuveni 170 darba stundas, veido 10 eiro par stundu. Tādu likmi arī pieņemsim savos aprēķinos, sīkāk algas aprēķinos neiedziļinoties.

Darbaspēka izmaksās jāierēķina arī laiks, kad darbinieks sagatavo tehniku un pabeidz darbu. Atkarībā no darba veida šis lielums var mainīties, bet mēs pieņemsim, ka tie ir papildus 15%, tātad 11,76 eiro par stundu.

Cik īsti maksā darba stunda?

Esam tikuši cauri visiem izmaksu posteņiem, tagad apkoposim fiksētās izmaksas: finanšu resursu izmaksas; remontu un tehnisko apkopju izmaksas; amortizācijas izmaksas, kā arī uzturēšanas izmaksas. Sējmašīnai attiecīgi: 4160+4160+10 400+800 = 19 520 eiro gadā. Traktoram: 4160+200+11 600+1000 = 21 960 eiro gadā. Pieņemot, ka ar sējmašīnu gadā strādājam 200 stundas (šādā režīmā iespējams apsēt ap 800 ha), bet ar traktoru 900 (darām vēl kādus darbus bez sējmašīnas), varam izrēķināt fiksētās izmaksas uz katru darba stundu: sējmašīnai 19 520/200 = 97,60 eiro/h, bet traktoram 21 960/900 = 24,40 eiro/h. Traktoram pieskaitām klāt  arī mainīgās izmaksas – degvielu un darbaspēku, iegūstam 24,40+30,00+11,76 = 66,16 eiro/h. Kopējās agregāta izmaksas darba stundai iegūstam, saskaitot kopā sējmašīnas un traktora kopējās stundas izmaksas 97,60+66,16 = 163,76 eiro.

Cik tas ir, rēķinot uz hektāru?

Sējot ar 6 m platu sējmašīnu, braucot ar 11 km/h, varam rēķināt, ka apsējam aptuveni 4 ha/h. Tas pie nosacījuma, ja sējam vien 60% no visa laika, ko pavadām darbā. Pārējais laiks aiziet, uzpildot sējmašīnu, pārbraucot to no lauka uz lauku, apsējot lauku galus, malas un ķīļus, kā arī kalibrējot sējmašīnu. Stunda maksā 163,76 eiro, tajā laikā mēs apsējam 4 ha, tātad hektāra apsēšana izmaksā 163,76/4 = 41,35 eiro. Summa var mainīties: būs lētāk, ja rēķinām, ka sējam, izmantojot bezakcīzes degvielu; būs dārgāk, sējam pakalpojumā, pierēķinot klāt peļņu aptuveni 15%.

Galvenie izmaksas ietekmējošie faktori

Tehnikas cena?

Nē. Ja rēķinām, ka darba parametri un izmantošanas laiks paliek nemainīgi, samaksājot par komplektu dārgāk 20 tūkst. eiro (vienas jaunas vidēji aprīkotas Škoda Kamiq cena), pakalpojuma cena no 41 pieaug vien līdz 45 eiro/ha.

Remontu un apkopju izmaksas?

Nē. Ja remontu un apkopju izmaksas palielina par 50%, pakalpojuma cena no 41 pieaug vien līdz 45 eiro/ha.

Degviela?

Nē. Ja degvielas patēriņu palielina par 50%, pakalpojuma cena no 41 pieaug vien līdz 45 eiro/ha.

Darba alga?

Nē. Ja darba algu “uz rokas” palielina no 1000 līdz 2000, pakalpojuma cena no 41 pieaug vien līdz 44 eiro/ha.

Noslodze?

Jā. Ja samazinām sējmašīnas noslodzi par 50% (800 ha vietā apsējam 400), pakalpojuma cena no 41 pieaug līdz 66 eiro/ha.

Secinājumi

Tehnikas izmaksu aprēķinu iespējams veikt faktiski jebkādām lauksaimniecības tehnikas kombinācijām.

Tehnikas izmaksu aprēķins palīdz saprast izmaksu struktūru, izdarīt korekcijas praktiskajā darbībā un plānot tālāko darbību.

Lielākais izmaksu postenis ir amortizācija – 39%.

Neticami, ka darbaspēka izmaksas kopējā struktūrā ir vien 7%.

Svarīgākais izmaksas ietekmējošais faktors ir tehnikas noslodze.

Lai panāktu optimālus rezultātus un samazinātu izmaksas, rūpīgi jāplāno tehnikas parka sastāvs un tā piemērotība apstrādājamajām platībām.

Papildu informācijai par tehnikas izmantošanas izmaksu aprēķiniem iesakām apmeklēt vietni http://laukutikls.lv/riki/tehnikas_aprekins/.

Raksts tapis projekta “Progresīva zemkopības sistēma kā pamats vidi saudzējošai un efektīvai Latvijas augkopībai” (Nr.19-00-A01612-000011) ietvaros, kura mērķis ir, attīstot zemkopības sistēmas, padarīt augkopības ražošanu konkurētspējīgāku un videi draudzīgāku mainīgās lauksaimniecības politikas apstākļos.

Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.

Jānis Kažotnieks,
LLKC Inženiertehniskās nodaļas vadītājs

Foto: Jānis Kažotnieks