Sabalansētas ēdināšanas izvērtēšana analizējot mēslus

05. January 2021.

Galerija

Lopkopība

Demonstrējumi lopkopībā

Slaucamo govju mēslu novērtēšana, fizikālā un laboratoriskā analizēšana var sniegt būtisku informāciju par dzīvnieka vispārējo veselības stāvokli, un iespējām iegūt izslaukumu ar kvalitatīviem sausnas rādītājiem.

Piensaimniecībā laiku pa laikam tiek diskutēts par nozares ekonomiskajiem aspektiem. Diskusijās ikreiz tiek vērtētas dažādas pozīcijas, kas ir peļņu nesošas, bet kuras rada nepamatoti lielus izdevumus, taču slaucamo govju īpašnieki izvairīgi diskutē par apēstās barības konversiju un piena ražošanas ekonomiskajiem aspektiem, ko ietekmē lopbarības kvalitāte, pareiza govju ēdināšana, komforts dzīvnieku novietnē.

Par uzņemtās barības pārstrādes efektivitāti liecina saražotā piena apjoms uz 1 kg apēstās sausnas, pēc tā var spriest par govs gremošanas sistēmas veselību, un tam ir nozīme piena ieguvē ar zemu pašizmaksu. Tāpat būtiski, lai no saražotā piena varētu iegūt kvalitatīvus piena produktus, ir piena sausnas rādītāji. Lai gūtu plašāku priekšstatu par uzņemtās barības efektivitātes novērtēšanu, uzmanība jāvērš uz govs ķermeņa kondīciju un piena sastāva rādītājiem.

Zināmā mērā uzņemtās barības apjomu, tās izmantošanu, govs veselību un ilgmūžību nosaka vairāku faktoru komplekss. Piemēram, soļu garums un gaita pārvietojoties, piecelšanās un apgulšanās guļvietā. Laiks, kas tiek patērēts, pieceļoties un apguļoties guļvietā, norāda uz nagu veselību, ko tieši un netieši ietekmē uzņemtais barības maisījums un tā nodrošinājums ar barības vielām. Veselām govīm guļvietā piecelšanās procesam nevajadzētu būt garākam par 4–5 sekundēm, savukārt apgulšanās nedrīkst ilgt vairāk nekā 10–11 sekundes. Ļoti svarīgi, lai barības košļāšana 1 minūtē būtu 60 reizes, atgremošana 2 minūtēs 2–4 reizes. Savukārt par uzņemtās barības apjomu, atbilstību dzīvnieka fizioloģijai un ražības līmenim var spriest pēc spurekļa pildījuma, mēslu konsistences un apjoma.

Tādēļ, lai labāk saprastu, kā apēdamā barība ir sagatavota, kā tā tiek uzņemta, fermentēta dzīvnieka gremošanas traktā, cik tīri ir dzīvnieki novietnē, jāveic fekāliju vērtēšana, kuru veic, izmantojot speciālus fekāliju skalojamos spaiņus ar trīs atšķirīga izmēra sietiem. Skalojot fekālijas, novērtē nesagremoto barības daļu daudzumu uz sietiem. Nosakot nesagremoto graudu daļu daudzumu klātbūtni fekālijās, var spriest par uzņemtā barības maisījuma fermentācijas un inversijas pakāpi gremošanas traktā, kā arī par graudu maluma pakāpi, ja konstatē nesagremoto graudu klātbūtni fekālijās.

Mēslu vērtēšana

Fekāliju novērtēšana, fizikālā un laboratoriskā analizēšana saimniekam var sniegt būtisku informāciju par dzīvnieka vispārējo veselības stāvokli, jo īpaši par spurekļa darbību un gremošanas funkcijām.

Šoreiz vairāk par spurekļa darbības analīzi, analizējot mēslus.

Ganāmpulka situācijas novērtēšanā pa laktācijas fāzēm un arī cietstāves periodā svarīgs indikators ir mēsli, jo īpaši to konsistence, krāsa un struktūra, kā arī smaka. Veselas govis defekāciju veic 1,5–2 reizes stundā, katru diennakti saražojot 30–50 kg mēslu. Ļoti augstražīgas govis fekālo masu saražo par 10–30 % vairāk nekā govis ar vidēju ražību 7000–9000 kg piena. Saražoto kūtsmēslu daudzumu ietekmē mainīgā barības un ūdens uzņemšanas spēja. To ievērojami samazina dažādas veselības problēmas, vai nespēja piekļūt barībai un ūdenim. Barības uzņemšanas spēju tieši ietekmē arī novietnē esošais mikroklimats – gaisa temperatūra un gāzu (NH₃, CO₂) koncentrācija novietnē. Problēmas ar barības uzņemšanu govīm rodas, kad gaisa temperatūra palielinās virs +25 °C vai arī pazeminās zem -10 °C. Barības uzņemšana ievērojami samazinās, ja NH₃pārsniedz 1,5 ppm 1m³ novietnes gaisā, un gaisa relatīvais mitrums pārsniedz 80 %.

Parasti apēstās barības lielākā daļa tiek sagremota spureklī, daļa arī zarnu traktā, taču lielākā barības vielu daļa uzsūcas spureklī vai tievajās zarnās. Ja nenotiek pareiza fermentācija spureklī, tad kā sekas tievajās zarnās nokļūt daļa no nesagremotās barības, kur daļa no šīs barības tiek fermentēta un izmantota, taču daļa barības vielu nespēj uzsūkties. Tādēļ uz fekāliju skalojamā augšējā sieta konstatē lielāku apjomu nesagremoto garāko barības daļiņu.

Ja nesagremotās barības daudzums ir pārāk liels, palielinās barības masas caurplūde caur gremošanas traktu, ja tā kļūst pārāk ātra, tad rezultātā uzņemtais barības apjoms nespēj nodrošināt dzīvnieka fizioloģiskās vajadzības. Sekas ir samazināta ražība, iespējama piena sastāva izmaiņa un piena kvalitātes pasliktināšanās. Ja govis uzņem barību, kurā ir neliels daudzums kokšķiedras, vai arī barības devā ir pārāk daudz nestrukturālo ogļhidrātu (graudu produkti), tad tāda barības deva var negatīvi ietekmē govs veselību. Visas barības daļiņas vai barības vielas, kas nav sagremotas un uzsūkušās organismā, izdalās ar mēsliem.

UZZIŅA

Kūtsmēslu novērtēšana ir viens no govju ēdināšanas un veselības novērtēšanas instrumentiem, kas dod priekšstatu par dzīvnieku veselību un gremošanas procesiem 15–25 min. laikā. Iegūto rezultātu interpretē, ņemot vērā mēslu krāsu, konsistenci, struktūras saturu un smaku. Ja mēslos konstatē asiņu piejaukumu, tas ir nozīmīgs signāls par parazītu vai infekcijas slimību izplatību dzīvnieku grupā vai visā ganāmpulkā. Ja mēsli ir šķidri, smirdīgi, ar gāzu pūslīšiem – tas signalizē par akūtu vai subakūtu spurekļa acidozi, taču šī rādītāja interpretācija jāskata kopā ar piena tauku saturu.

Mēslu krāsu ietekmē barības veids, žults koncentrācija, kā arī barības un gremošanas trakta caurplūdes ātrums. Govju mēsli ir tumši zaļā krāsā, ja govis ganās vai tiek piebarotas ar svaigu zāles lopbarību, ja dzīvnieki saņem siena, skābsiena, skābbarības devu, mēslu krāsa kļūst no zaļgani brūnas līdz tumšāki brūnganai. Ja govīm barības devā ir lielāks daudzumu graudu, un tie nav viendabīgi un pilnībā samaisīti totāli maisītā barības devā (TMR), tad mēsli mēdz būt dzeltenbrūnā krāsā. Ja dzīvniekiem novēro caureju, mēsli smagākos caurejas gadījumos mēdz būt pelēkā krāsā. Ļoti tumši vai asiņaini mēsli liecina par asiņošanu gremošanas traktā, un diagnozes var būt dažādas, tādos gadījumos vajag konsultēties ar veterinārārstu. Tāpat arī gaiši zaļi vai dzeltenīgi mēsli apvienojumā ar ūdeņainu caureju liecina par veselības problēmām.

Mēslu konsistence lielā mērā atkarīga no barības sausnas satura, kā arī no ātruma, kādā barība tiek pārstrādāta gremošanas traktā. Vidējas ražības govij normālu mēslu konsistence ir līdzīga putrai un veido formētu kaudzi, kuras augstums ir 2–5 cm.

Caureju mēdz izraisīt saindēšanās, infekcija, parazīti, kā arī situācijas, kad dzīvnieki nelimitēti piekļūst barības koncentrātiem un tos saēdās. Nestrukturētus mēslus var izraisīt arī pārmērīga proteīnu uzņemšana vai augsts spureklī noārdāmo olbaltumvielu daudzums (graudu barība). Arī karstuma stresa periodos kūtsmēsli var būt šķidrāki. Ja govs ilgstoši netiek padzerties, tad notiek organisma atūdeņošanās, veidojas pārāk cieti mēsli. Laktējošām govīm tas nebūtu pieļaujams.

Mēslu struktūrai jānorāda uz barības vienmērīgu sagremošanu un izmantošanu. Ja mēslos ir liels daudzums nepārstrādātu graudu vai garas rupjās lopbarības daļas (gabali ≥1,2 cm), tas norāda uz problēmām spureklī – barības fermentācija tur nenotiek pilnībā, bet tikai daļēji. Lielu lopbarības daļiņu vai nesagremotu graudu klātbūtne mēslos var liecināt, ka govīm ir traucēta atgremošana vai paātrināta barības caurplūde. Tas var būt saistīts ar nepietiekami efektīvu kokšķiedras uzņemšanu vai barības devas šķirošanu uz barības galda. Mēslos var atrasties arī smalki samaltas graudu daļiņas, kas nav tik viegli pamanāmas. Bālāki gaiša krāsa izskalotos mēslos norāda, ka tajā ir nesagremota ciete, un baltās krāsas daudzums ir atkarīgs no mēslos esošās cietes daudzuma. Ja mēslos var novērot putas un burbulīšus, tas varētu liecināt par acidozes pazīmēm slaucamajām govīm.

Mēslu skalošana un analīze

Lai novērtētu slaucamo govju mēslu stāvokli, jāpārbauda mēsli visās govju grupās. Lai veiktu mēslu fizikālu analīzi katrai govju grupai, jāņem vērā tās lielums un paraugam jāsavāc mēsli ne mazāk kā no 10–15 % dzīvnieku, kas ir grupā. Govju mēsli jāsajauc vienā paraugā.

Izmantojot ūdens šļūteni, mēslus caur sietu mazgā ar vienmērīgu ūdens plūsmu, to dara nepārtraukti, līdz ūdens ir dzidrs. Izskaloto paraugu novieto uz līdzenas virsmas un pārbauda sekojošas lietas.
Garās šķiedras daļiņas – tām neizbēgami būtu jāparādās, taču, ja lielākā daļa no izskalotās masas ir garāka ≥ 1,2 cm, tas norāda uz ne pārāk labu barības sagremošanu. Šādu situāciju var izraisīt pāraugusi zemas kvalitātes rupjā lopbarība vai arī govs nespēja sagremot lopbarību, vai kādi citi iemesli, piemēram, karstuma stress, vai arī nepareizi sastādīta barības deva.

Graudu daļiņas. Augstražīgām govīm mēslos mēdz novērot nedaudz graudu daļiņas, šīm govīm nepieciešams lielāks barības enerģijas blīvums, tātad barība ar lielāku graudu daudzumu, lai nodrošinātu enerģijas vajadzību. Mēslos cietes atlikums nedrīkstētu būt lielāks par 1 %. Augstražīgākajos ārzemju ganāmpulkos 2–3 % cietes sausos mēslu atlikumos uzskata par pieļaujamu.

LLKC realizējot demonstrējumu SIA “Kalnāji” govju novietnē “Līvas” Slampes pagastā, Tukuma novadā, par tēmu: “Sabalansētas ēdināšanas nozīme piena sausnas palielināšanā piena lopkopības saimniecībā” LAD līguma Nr. LAD160419/P20, 15. lote, laiku pa laikam veicām slaucamo govju mēslu skalošanu ar Digestion Analyzer sietiem, nosakot uzņemtās barības sagremojamības efektivitāti. Ļoti uzskatāmi varēja novērot, ka periodā, kad dzīvniekiem tika novērots karsuma stress, barības masa tika sagremota nepilnīgi.

Pēc rekomendācijām uz 1. attēlā redzamā Digestion Analyzer augšējā sieta vajadzētu būt ne vairāk kā 10 % mēslu atlikumu, vidējā sietā – ap 20 % mēslu atlikumu, apakšējā sietā apmēram 50 % mēslu pēc skalošanas.

Pēc karstuma stresa veiktajā testā ap 50 % mēslu pēc skalošanas atradās uz vidējā sieta, uz augšējā sieta atradās ap 17 % no mēslu izskalotā pārpalikuma un apakšējā sietā bija apmēram 10 % no mēslu izskalotā pārpalikuma, kas norāda, ka barības traktā nepietiekami tiek pārstrādāta barība, un barības caurplūde caur gremošanas traktu ir paātrināta (2. attēls). Literatūrā tiek minēts, ka karstuma stresa ietekmē barības sagremojamība var tikt traucēta par 20–50 %, šajā gadījumā nesagremotās barības apjoms bija 27–28 %.

Lai noskaidrotu, vai un kāds atlikums izskaloto mēslu sausnā ir cietei, nosūtījām paraugu laboratorijai. Šajā paraugā ciete bija 2 %, rekomendācijas paredz, ka ciete izskalotu un izžāvētu mēslu paraugā var būt 1 %, pasaules ražīgākajās piensaimniecībās cietes klātbūtni šādos paraugos uzskata par pieļaujamu 2–3 % robežās.

Ne reti mēdz gadīties, ka ciete tiek uzņemta vairāk, nekā spureklis spēj izmantot. Tāpēc pastāvīgi jāseko līdz barības devas efektīvai izmatošanai un jākontrolē graudu pārmērīga izbarošana, kas nav veselīga govij, ne arī ekonomiski pamatota saimniecībai.

Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.