Gremošanas trakta slimību riski teļiem

Diarejas riski dažādu vecumu liellopiem un pētījumiem par jaundzimušo teļu veselību pirmajā dzīves mēnesī.

Visbiežāk gremošanas trakta infekcijas jaundzimušajiem teļiem izsauc novietnē esošā nosacīti patogēnā mikroflora: E.coli, rotavīruss, koronavīruss, parazitārie vienšūņi: eimērijas un kriptosporīdijas. Pētot un analizējot jaundzimušo teļu saslimšanas cēloņus piensaimniecībās,  problēmas parasti esmu novērojis periodos, kad ir mainīgi un nepastāvīgi laika apstākļi. Visbiežāk bakteriālas vai virusālas izcelsmes diareju jaundzimušajiem teļiem novēro ziemas beigās, pavasara sākumā un rudenī. Gremošanas trakta infekcijas mēdz noritēt sistēmiski, izraisot spēcīgu profūzu caureju, kuras rezultātā novērojama strauja, vispārēja organisma dehidratācija, ar elektrolītu līdzsvara traucējumiem, kam seko nāve 12 stundu laikā. Nereti ar jaundzīvnieku gremošanas trakta infekcijām mēdz saslimt arī cilvēki, tāpēc vienmēr jāapzinās un nopietni jāizvērtē zoonožu risks.  

Vērtējot caurejas cēloņus, demonstrējuma saimniecībā jāatzīst, ka lielāka teļu saslimstība vērojama pavasara sākumā: marta beigās, aprīļa sākumā. Neskatoties uz to, ka tiek nodrošināta laba teļu kopšana, ēdināšana un higiēna, no akūtas diarejas nobeidzas 2,5–4 % saslimušie teļi. Saimniecībā tiek ievērotas teļu labturības prasības, vienam teļam tiek nodrošināta vismaz 5m² liela platība, tāpat novietnē tiek nodrošināts optimāls mikroklimats: CO₂ nepārsniedz 0,20 %, NH3 nepārsniedz 0,5 ppm, H₂S nekonstatē, taču laiku pa laikam tiek novērota masveida teļu saslimšana ar gremošanas trakta un elpceļu infekcijām. Kaut arī saimniecībā, iespēju robežās, veic preventīvos pasākumus infekcijas slimību ierobežošanā: aizgaldu tīrīšanu, dezinfekciju, teļu vakcināciju, rota un korona vīrusu infekcijas saimniecībā ir pastāvīgas. Saslimšanas masveidību saimniecībā pastiprina liela teļu koncentrācija novietnē, tādēļ nākotnē tiek plānots būvēt jaunu teļu novietni, kurā dzīvniekiem tiks nodrošināti vēl labāki labturības apstākļi.

Ārzemju zinātnieki savos pētījumos konstatējuši, ka pirmajās teļu novietnēs, pirmajā vai otrajā piena perioda dienā 4 % teļu saslimst ar E.coli K-99, pret antibiotikām rezistento celmu, kas bieži vien ir par cēloni teļu mirstībai pirmajās trijās dzīves dienās. Pirmajā nedēļā 38 % jaundzimušo teļu saslimst ar parazitāro vienšūņu izraisītu slimību kriptosporidiozi un 18 % ar eimeriozi jeb kokcidiozi, slimība gan biežāk satopama gaļas liellopu ganāmpulkos. Samazinoties kolostrālajai imunitātei, jebkurā piensaimniecībā teļiem ap 14.–21. dzīves dienu bieži novēro gremošanas trakta traucējumus, ko izraisa rota un korona vīrusi. Pēc ārzemju zinātnieku veiktajiem pētījumiem, izteikta ir rotavīrusa dominante (34 %) teļu populācijā. Rotavīrusa infekcijai strauji izplatoties jaundzimušo teļu ganāmpulkā, 10–19 % saslimušo teļu ar lielu organisma dehidratācijas pakāpi aiziet bojā.

Baktēriju un parazitāro vienšūņu apdraudējums

E.coli baktērijas teļiem tukšajā un resnajā zarnā lielā daudzumā producē divus enterotoksigēnus K99 (F5) vai F41, iespējama arī abu toksigēnu kombinācija.  Rezultātā, caurejas klīniskās pazīmes ir atšķirīgas un to norisi ietekmē producētais toksigēna daudzums organismā. Gadījumos, kad E.coli sāk ražot verotoksīnu, teļiem novēro asiņainu jeb hemorāģisku caureju. Smagas E.coli infekcijas gadījumā zarnās novēro gļotādu tūsku, eroziju un čūlu veidošanos, kas savukārt izraisa asiņošanu zarnās. Taču E.coli nav vienīgā baktērija, kura teļiem izraisa spēcīgu caureju. Ļoti spēcīgu caureju ar neprognozējamām sekām izraisa salmonellu grupas baktērijas. Ar smagu toksicitāti no Salmonella spp. jāizdala S.Typhimurium un S.Dublin, kuras izraisa spēcīgu caureju 2–12 nedēļas veciem teļiem, tieši šīs baktērijas rada vislielāko apdraudējumu teļiem periodā, kad līdz minimumam samazinājusies kolostrālā imunitāte, bet pasīvā imunitāte vēl nav iestājusies. Tieši šīs infekcijas apdraudējums visbiežāk novērojams brīžos, kad teļiem dažādu faktoru ietekmē asinīs ir ļoti zems imunoglobulīnu līmenis. Laiku pa laikam īpaši smagu hemorāģisku zarnu iekaisumu jeb enterītu izraisa klostrīdijas. Teļu populācijā visbīstamākā ir Clostridium perfringens, kurai ir vairāki serotipi (A, B, C un E). Šī baktērija, iekļūstot teļa organismā lielā daudzumā, rada nekrotizējošus toksīnus, kuri teļiem izraisa hemorāģisku enterītu, kas norit zibens formā, kam seko letāls iznākums.

Parazitāro vienšūņu izsauktā caureja visbiežāk novērojama pirmajā un otrajā dzīves nedēļā. Tās norise vienmēr ir akūta. Kad parazitārais vienšūnis iekļuvis teļa gremošanas traktā, respektīvi, tievajā un resnajā zarnā, tas cenšas pēc iespējas ātrāk pielipt pie zarnu bārkstiņu specifisko šūnu (enterocītu) virsmas, kā rezultātā tiek samazināta zarnu gļotādas izdalīto enzīmu aktivitāte. Vienlaikus parazīta darbības rezultātā tiek traucēta barības vielu uzsūkšanās zarnu traktā, jo tiek samazināta gļotādas enzīmu aktivitāte. Pats parazīts saimnieka organismā pārtiek no gļotādas bārkstiņu kriptām, tādēļ parazītu diagnostikas nolūkos izmanto svaigas teļu fekālijas.

Iepriekš minēju, ka teļu caureju izsauc vīrusi, baktērijas un parazitārie vienšūņi, taču laiku pa laikam to mēdz izsaukt citi neparedzēti apstākļi. Teļiem caureju var izsaukt nepareizi sagatavots piena aizstājējs, kā arī piena aizstājējs, kas ir izgatavots, izmantojot augu valsts proteīnu, par ko liecina marķējumā norādītais šķiedras saturs – fiber[1] >0,1 %, jo vairāk norādīts, jo vairāk augu valsts proteīna ir piena aizvietotājā. Teļiem līdz 6 nedēļu vecumam nebūtu ieteicams izēdināt pienu, kas pagatavots no piena aizvietotāja ar šķiedras saturu virs 0,1 %, tāpēc, ka šajā vecumā teļa gremošanas trakts nav attīstīts tā, ka tajā pilnībā būtu iespējams sašķelt augu izcelsmes proteīnu un kokšķiedras daļiņas. Izēdinot pienu, kas pagatavots no aizvietotāja, kura sastāvā ir iekļauts augu valsts izcelsmes proteīns, pastāv liela iespēja teļiem saslimt ar caureju, ko izraisa nesagremotās barības bojāšanās gremošanas traktā. Tāpat caureju teļiem var izsaukt antibiotiku, īpaši neomicīna, tetraciklīna, lietošana, ja tā ilgst vismaz 3–5 dienas. Ilgstoši lietojot antibiotikas lielās devās, tās teļiem var izsaukt spēcīgu caureju, kuras cēloņi mēdz disbakterioze[2] vai superinfekcija[3].

Caureju izraisošie faktori, kas izsauc teļu inficēšanos, parasti ir kompleksi. Ļoti svarīgu lomu teļu saslimstībā ieņem teļa kolostrālā imunitāte, ko teļš iegūst ar jaunpienu. Šeit pamatā ir trīs faktori: jaunpiena kvalitāte pēc BRIX vismaz 23 %; jaunpiena izēdināmais daudzums 3,5–5 kg; izēdināšanas laiks ne ilgāk kā 2 stundas pēc piedzimšanas.

Tāpat nedrīkst aizmirst par teļa nabas dezinfekciju pēc dzemdībām, sanitārijas un higiēnas jautājumiem, jo enteropatogēni spēj vairoties apkārtējā vidē, tādēļ jo īpaši jārūpējas par to, lai teļi tiktu turēti tīros un sausos sprostos. Pietiekami lielu ietekmi uz teļu veselību un caurejas izplatību teļu grupās atstāj stress, kas rodas no sliktas apkārtējās vides nu nepietiekamas teļu aizsardzības no nelabvēlīgiem laika apstākļiem: lietus, sniega un neatbilstošas gaisa temperatūras. Komforta temperatūra teļiem līdz trīs mēnešu vecumam ir +15 līdz +25 °C! Saslimstības risku palielina govis, kuras var būt infekcijas nēsātājas, infekciju pārnesot ar mēsliem, fekāliju-orālo kontaktu vai arī ar pienu, īpaši kolibakteriozes gadījumā.

Caurejas izraisītās sekas

Teļiem, kas ir jaunāki par 3–5 dienām, kolibakteriozes gadījumā organisma dehidratācijas dēļ ir strauja dzīvmasas samazināšanās līdz pat 12 %, kā rezultātā var rasties šoks un iestāties nāve. Teļi, kuri pārslimo kolibakteriozi, zaudēto dzīvmasu atgūst 30–45 dienu laikā, kas būtiski ietekmē to augšanu un attīstību. Salmonella spp. gadījumā teļiem novēro smagu septicēmiju, kas norit ar drudzi, depresiju un komu, kam seko straujš dzīvmasas zudums un bieža nobeigšanās. Clostridium perfringens gadījumā caurejas pazīmes attīstās ļoti strauji un dažu stundu laikā tie mirst, nepaspējot saņemt nekāda veida veterināro palīdzību.

Caurejas diagnostika un ārstēšana

Precīzas diagnozes uzstādīšana var būt laba atslēga sekmīgai ārstēšanai. Uzstādīt diarejas diagnozi ir ļoti vienkārši, jāvadās tikai pēc dzīvnieka veselības rādītājiem un klīniskajām pazīmēm, un diagnoze ir zināma, taču diarejas cēloņi mēdz būt dažādi. To precīza noteikšana iespējama ar laboratoriskām metodēm, kas aizņem diezgan ilgu laiku, 72–96 stundas, taču diarejas gadījumā ārstēšana jāveic nekavējoši. Veterinārajā praksē un arī demonstrējumā par tēmu: Nelimitētas jaunpiena (ad libitum) izēdināšanas metodes ietekme uz teles augšanu un attīstību. (LAD līguma Nr. LAD100119/P2) caureju diagnostikai uz četru caurejas ierosinātāju diagnostiku ērti lietot eksprestestu DIAr GNOZE4. Latvijā pieejami arī citu kompāniju piedāvātie testi, piemēram FAST TEST D4T bovine. Testiem ir augsta ticamība, pat 96 %. Diagnosticēšanas ilgums uz vietas saimniecībā ir 15 minūtes. Ar šiem testiem precīzu diagnozi var uzstādīt E.coli K99,  kriptosporidiozes, rota un korona vīrusu infekcijas slimību ierosinātājiem. Citu infekcijas slimību precīza diagnostika jāveic laboratorijā. Veterinārārsti ar lielu praktiskā darba pieredzi diezgan precīzu diarejas diagnozi spēj uzstādīt pēc saslimušo dzīvnieku klīniskajām pazīmēm un fekāliju konsistences.

1. attēls. E.coli izraisīta diareja

Avots: http://microbasics.com/diarrhea/

2. attēls. Salmonella spp. izraisīta diareja

Avots: http://microbasics.com/diarrhea/

3. attēls. Kriptosporidiozes izraisīta caureja

Avots: http://microbasics.com/diarrhea/

4. attēls. Korona un rota vīrusu izraisīta diareja

Avots: http://microbasics.com/diarrhea/

5. attēls. Alimentāras izcelsmes diareja

Avots: http://microbasics.com/diarrhea/

Vissvarīgākā no ārstēšanas metodēm caurejas gadījumā ir šķidruma terapija, ko veic nekavējoties, ņemot vērā slimo teļu dehidratācijas pakāpi. Bakteriālas infekcijas gadījumā šķidruma terapiju kombinē ar antibiotiku terapiju. Ja tiek diagnosticēta kriptosporidioze, tad šķidrumu terapiju kombinē ar Halofuginonu, kura lietošanu nosaka veterinārārsts. Vīrusu izcelsmes caureju ārstē simptomātiski, lietojot šķidruma terapiju kombinācijā ar prebiotikām.

Ar caureju slimu teļu ārstēšana nereti mēdz būt diezgan sarežģīta, jo teļiem mēdz parādīties acidoze un hipoglikēmija, tādēļ smagas diarejas gadījumā, kad organisma dehidratācijas pakāpe ir ≥8 %, teļiem ieteicams intravenozi (i.v.) ievadīt hipertonisku nātrija bikarbonāta šķīdumu (4,2 % – 500 ml vai 8,4 % 250 ml), hipoglikēmijas novēršanai i.v. ievadāmajam elektrolītu šķīdumam pievieno 25–50 g dekstozi.

Profilaktiskie pasākumi

Diezgan iedarbīga metode ir slimo dzīvnieku izolēšana no veselajiem. Noteikti jāpievērš pastiprināta uzmanība teļu ēdināšanai, īpaši akcentējot jaunpiena izēdināšanas kārtību: kvalitatīvs, pietiekamā daudzumā izēdināts jaunpiens pirmajās divās stundās pēc piedzimšanas. Sanitārijas un higiēnas nodrošināšana. Ja teļus tur grupās, pēc grupas pārvietošanas noteikti jāievēro sekojošs princips: tīrīšana, mazgāšana un dezinfekcija, kā arī princips “viss pilns un viss tukšs”. Kolibakteriozes gadījumā ieteicama govju vakcinācija pret E.coli cietstāves periodā. Vakcinācijas mērķis ir ar jaunpienu iedot jaundzimušajam teļam antivielas pret E.coli, tādējādi teļu var pasargāt no E.coli K99 un F41, pret antibiotikām rezistentiem celmiem.

Zoonožu riski

Ārstējot, kopjot un ēdinot ar caureju slimus dzīvniekus, vienmēr jāievēro piesardzības pasākumi, jo pastāv iespēja inficēties. Šie slimību ierosinātāji, kuri izraisa caureju teļiem, var izraisīt saslimšanu cilvēkiem, it īpaši, ja caurejas cēlonis ir E.coli ar serotipu O157:H7, Salmonella spp. un Cryptosporidium parvum. Arī cilvēkiem šie patogēni izsauks caureju ar neprognozējamu slimības gaitu. Tādēļ, paredzot cilvēku kontaktu ar slimiem teļiem, jāstrādā gumijas cimdos, ko pēc darba novelk, un rūpīgi jānomazgā rokas.

Lai veicinātu piensaimnieku un nozares speciālistu izglītošanu uzsāktais darbs demonstrējumā tiek turpināts. SIA “Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs” realizē pasākumu Zemkopības ministrijas demonstrējumu programmu lopkopībā LAP 2014.-2020. apakšpasākums “Atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem” ietvarā, LAD Līguma nr. LAD100119/P2, tēma: “Nelimitētas jaunpiena (at libidum) izēdināšanas metodes ietekme uz teļa augšanu un attīstību” (8.lote)

Dainis Arbidāns,
LLKC konsultants, eksperts veterinārmedicīnā