Barības izmantošanas efektivitāte dažādu izmēru govīm

Saimniecību ilgtermiņa rentabilitātes noteikšanai pēdējā laikā lielāka uzmanība tiek pievērsta barības izmantošanas efektivitātes noskaidrošanai  govs mūža garumā. Tas ietver sekojošus faktorus: telīšu augšanas ātrums, reproduktīvā efektivitāte un cietstāves perioda ilgums.

Protams, barības izmantošanas efektivitāte mūža garumā uzlabosies saimniecībās ar agrāku pirmās atnešanās vecumu, īsākiem cietstāves periodiem, optimāliem grūsnības periodiem un lielāku govju ilgmūžību. Mūsdienu piensaimniecību galvenais atslēgas vārds ir piena ražošanas efektivitāte – cik kg piena tiek saražoti no 1 kg patērētās barības sausnas. Arī emisijas jautājumi liek skatīties efektivitātes virzienā.

Lai pētītu aktualizēto jautājumu, 2019. gadā LLKC uzsāka demonstrējumu “Slaucamo govju auguma izmēru ietekme uz veselību un produkcijas ieguvi ražojošā saimniecībā” ar mērķi izvērtēt un nodemonstrēt slaucamo govju auguma izmēru ietekmi uz veselību un tā nozīmi kvalitatīvai, ekonomiskai produkcijas ražošanai, ņemot vērā slaucamo govju auguma izmērus, palielināt kvalitatīva piena ieguvi govs vienā mūža dienā.

Demonstrējuma vadītāja ir Aija Luse, LLKC Ogres konsultāciju biroja lopkopības speciāliste; zinātniskā konsultante ir Dr. agr. Daina Jonkus, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Dzīvnieku zinātņu institūts; bet demonstrējums ierīkots z/s “Lejas Zosēni” govju novietnē “Alsupes” Gulbenes novada Tirzas pagastā.

Demonstrējuma īstenošanai izvēlēta saimniecība, kurā slaucamās govis tur brīvajā turēšanas sistēmā, ar iespēju tām brīvi uzņemt barību un ūdeni, kā arī izvēlēties guļvietu izveidotās dzīvnieku grupas ietvaros. Saimniecībā galvenokārt audzē Holšteinas melnraibās un sarkanraibās govis un arī daļu sarkano šķirņu govis.

2021. gada 17. februārī notika e-lauka diena, kurā tiešsaistē piedalījās vairāk nekā 150 dalībnieki no visas Latvijas.

Demonstrējuma vadītāja iepazīstināja ar iegūtajiem starpposmu rezultātiem gan produktivitātes rādītāju analīzē, gan barības izmantošanas efektivitātes noteikšanā.

Tabula Nr. 1. Saimniecības produktivitātes rādītāji gada griezumā

Kopumā aktuālajā periodā ir vērojams ganāmpulka produktivitātes kāpums – no 9171 kg piena noslēgtajā laktācijā vidēji no govs 2019. gada beigās uz 10 186 kg 2020. gada beigās. Tas saistīts gan ar ģenētisko progresu, gan kukurūzas skābbarības ieviešanu ēdināšanā, gan zināšanu papildināšanu saimniekošanā. Savukārt pie ne tik pozitīvā var minēt palielināto govju brāķēšanas procentu, kas visvairāk saistīts ar traumām, lielākoties  kāju, jo vecajā kūtī ir neatbilstoša izmēra guļvietas un skausta stieņa augstums pie barības galda, kas būtiski ietekmē lielāka izmēra govju grupas komforta rādītājus.

Tabula Nr. 2. Produktivitātes dati demonstrējuma grupās (LDC, 12/20)

Tabulā Nr. 2 redzams, ka tiek izvērtēti un salīdzināti iegūtie dati abās demonstrējuma grupās, uzsvaru liekot uz metodikā noteiktajiem mērķiem – saražotais enerģētiski koriģētais piena (EKP) daudzums uz 100 kg dzīvmasas, barības izmantošanas efektivitāte (to rēķina, dalot saražoto EKP kg ar kopējo uzņemtās sausnas daudzumu), ražība vienā mūža dienā un kopējā mūža ražība. Pēc šobrīd iegūtajiem rezultātiem var secināt, ka kopēji EKP kg vairāk saražo lielākās grupas govis, bet pārrēķinot jau uz 100 kg dzīvmasas, nedaudz lielāks piena daudzums ir mazākā izmēra grupas govīm.Tādas pašas sakarības redzamas, novērtējot ražību 1 mūža dienā.

Izvērtējot rupjās lopbarības (skābbarības) analīzes, uzskatāmi redzama barības sausnas sagremojamības (TDN) un uzņemšanas spējas (DMI) sakarība ar kokšķiedras rādītājiem NDF un ADF (tabula Nr. 3). TDN rādītājs ir cieši saistīts ar ADF – tas negatīvi korelē. Respektīvi – jo augstāks ADF, jo zemāka barības sagremojamība. Savukārt NDF frakcija ietekmē barības apēdamību – jo tas ir augstāks, jo zemāka barības apēdamība.

Tabula Nr. 3. TDN un DMI sakarība ar NDF un ADF  z/s “Lejas Zosēni” skābbarības analīzēs

Tabulā var redzēt arī to, ka rupjās lopbarības analīžu rezultāti ir nestabili, jo ir ļoti dažādas kvalitātes skābbarības rituļi –, līdz ar to ir sarežģīta barības devu sabalansēšana, apēdamība variē, un varētu būt labāka, ja veic teorētiskus aprēķinus, vadoties no govju dzīvmasas un NDF uzņemšanas spējas.

Demonstrējuma laikā regulāri tiek noteikta sausnas uzņemšanas spēja jeb barības devas apēdamība (DMI), lai noteiktu barības izmantošanas efektivitāti (tabula Nr. 4). Optimāla barības izmantošanas efektivitāte ir tad, ja govs saražo 1,5 kg EKP no katra uzņemtās barības sausnas kg. Jo augstāka barības izmantošanas efektivitāte, jo mazāks barības patēriņš. Taču jāņem vērā, ka, ja barības izmantošanas efektivitāte ir virs 1,7, tas nozīmē, ka lielākā daļa dzīvnieku izmanto savas ķermeņa rezerves, lai ražotu pienu. Tas, cik efektīvi govis izmanto barību, ietekmē jūsu kopējo peļņu un saimniecības ekoloģiju.

Tabula Nr. 4. Gatavā barības maisījuma (TRM) sausnas apēdamība pa mēnešiem (2020)

E-lauka dienas turpnājumā ciltsdarba speciāliste Ieva Krustiņa pastāstīja par ciltsvērtību pielietojumu barības izmantojamības uzlabošanai ganāmpulkā jau ģenētikas līmenī.

Jau kopš 2014. gada ASV Holšteinas šķirnes vaisliniekiem tiek noteikts, barības efektīvās izmantošanas (feed efficiency) indekss. To izsaka ASV dolāros – peļņa no lielāka izslaukuma, rēķinot barības izmaksas vienas papildu piena mārciņas saražošanai:

• Tiek ņemtas vērā ķermeņa uzturēšanas izmaksas, izmitināšanas izmaksas, teļu dzimšanas svars.
• Augstākas indeksa vērtības ir govīm, kas dod daudz piena, nepatērējot daudz barības.
• Iedzimstamības koeficients 14%.
• Ir iekļauts TPI formulā (FE = (dollar value of milk produced) – (feed cost of extra milk) – (extra maintenance cost).

Otrs indekss, kuru ASV ieviesa aprēķinos no 2020. gada, ir barības ietaupījuma indekss (Feed Saved):

• Tiek izmantots kopš 2020. gada decembra.
• Izsaka laktācijas laikā uzņemtās barības sausnas mārciņās virs vai zem populācijas vidējās vērtības.
• Pagaidām pazīmes ticamība ir zema – 38% pēc pēcnācēju kvalitātes novērtētiem vaisliniekiem un 28% vaisliniekiem ar genoma vērtējumu.

Skandināvija izmanto barības ietaupījuma indeksu (Saved Feed Index):

• Tiek aprēķināts arī sarkanajām šķirnēm.
• Ietver divus apakšindeksus:
  • Ķermeņa uzturēšanas efektivitātei (ķermeņa uzturēšanai nepieciešamais enerģijas daudzums, ņemot vērā ķermeņa izmērus un produktivitātes datus).
  • Vielmaiņas efektivitātei (starpība starp aprēķināto un reālo uzņemtās barības daudzumu).

Šveicē ir Barības ietaupījuma indekss (Feed Saved/eingespartes Futter) – tiek aprēķināts kopš 2017. gada augusta, izmantojot ķermeņa svara indeksu (krustu augstums + ķermeņa dziļums), un ņemot vērā arī krūšu un krustu platumu. Izveidotajam indeksam aprēķina enerģijas vajadzību – viena standartnovirze (12 punkti) atbilst 453 MJ NEL. Iekļauts kopvērtējuma indeksā ISET.

Viens no risinājumiem ilgtermiņā ir veikt govju izlasi ar lielāku barības izmantošanas efektivitāti un, veicot pāru atlasi, šim rādītājam pievērst vairāk uzmanības.

Starpposmu secinājumi:

• Demonstrējuma govju grupā diennakts barības maisījuma sausnas patēriņš ir no 20–23,7 kg (grupas līdz 145 cm aprēķinātā DMI 25 kg, grupas virs 145 cm – 26,9 kg). Tas nozīmē, ka pie labākas un vienmērīgākas kvalitātes skābbarības govis varētu to apēst vairāk, samazinot spēkbarības īpatsvaru devā.
• Rupjās lopbarības analīžu rezultāti ir nestabili, jo ļoti dažādas kvalitātes SKB rituļi – sarežģīta barības devu sabalansēšana.
• Grupas līdz 145 cm saražotais EKP uz 100 kg dzīvmasas ir 5,5 kg, bet, grupas virs 145 cm – 5,4 kg. Vērtējot noslēgtās standartlaktācijas, 1. grupas govis ražoja 1529,7 kg EKP uz 100 kg dzīvmasas, 2. grupas govis – 1504,3 kg EKP uz 100 kg dzīvmasas.
• Laktāciju noslēgušo govju krustu augstuma un dzīvmasas fenotipiskā korelācija bija pozitīva un vidēji cieša rp = 0,62.
• Grupas līdz 145 cm ražība vienā mūža dienā ir 31,2 kg, bet grupas virs 145 cm – 29,9 kg.
• Palielināts govju brāķēšanas procents, kas visvairāk saistīts ar traumām, lielākoties kāju, jo vecajā kūtī ir neatbilstoša izmēra guļvietas un skausta stieņa augstums pie barības galda, kas būtiski ietekmē lielāka izmēra govju grupas komforta rādītājus.
• Ganāmpulka produktivitāte un atražošanas rādītāji 2020.gada laikā ir būtiski uzlabojušies. Tas saistīts ar ģenētisko progresu, kukurūzas skābbarības ieviešanu ēdināšanā, zināšanu papildināšanu saimniekošanā, kā arī cilvēcisko faktoru – vairāk uzmanības tiek pievērsts kvalitatīvas ganāmpulka apsaimniekošanas detaļām.

Lai veicinātu piensaimnieku un nozares speciālistu izglītošanu,  uzsāktais darbs demonstrējumā tiek turpināts. SIA “Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs” realizē pasākumu Zemkopības ministrijas demonstrējumu programmu lopkopībā LAP 2014.-2020. apakšpasākumā “Atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem”. LAD līguma Nr. LAD030619/P33/P35, tēma: “Slaucamo govju auguma izmēru ietekme uz veselību un produkcijas ieguvi ražojošā saimniecībā”. 8. lote.

Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.

Aija Luse,
LLKC Ogres KB vadītāja, lopkopības konsultante