Jaunaitu audzēšanas pieredze demonstrējumā

16. March 2021.

Lopkopība

Aitas un kazas

Demonstrējumi lopkopībā

Dzīvnieku produktivitāti ietekmē trīs faktoru grupas. Tie ir: ģenētiskie, fizioloģiskie un vides faktori. Analizējot vienas šķirnes aitu augšanas rezultātus, viens no galvenajiem faktoriem, kas ietekmē ģenētiskā potenciāla izpausmi, ir ēdināšana.

Aitām kā atgremotājiem ir jānodrošina kvalitatīva zāles lopbarība. Demonstrējuma saimniecībā “Ances” SIA Naukšēnu novadā audzē Latvijas tumšgalves šķirnes aitas. Aitu ēdināšanai ziemas periodā izmanto sienu un skābbarību (1. tab.), bet vasarā – ganības. Zāles skābbarība tiek gatavota, izmantojot rituļu tehnoloģiju no zaļmasas, ko veido stiebrzāļu tauriņziežu maisījums. Demonstrējuma 2020. gadā sagatavotajā skābbarībā kopproteīna saturs bija 16,8%, kokšķiedras frakciju (ADF un NDF) skaitliskās vērtības liecina, ka zāle ir pļauta atbilstošā veģetācijas fāzē. Koppelnu saturs pārsniedz 9%, tajā ir 1,35% Ca un 0,24% P, attiecība 5:1, kas norāda uz P piedevu nepieciešamību. Sausnas sagremojamība laba – 64,9%.

1. tabula

Rupjās lopbarības kvalitātes rādītāji 2020. gadā

Sienā noteikto barības vielu sastāvs liecina, ka tas ir vidējas kvalitātes, pļauts novēloti, bet ar optimālu Ca un P attiecību – 2:1. Siena sausnas sagremojamība 57,3%. Pamatojoties uz skābbarības un siena barības vielu sastāvu, tika aprēķinātas barības devas ziemas periodā audzējamām aitām ar dzīvmasu 40–50 kg un 50–60 kg (2. tab.). Audzējamām aitām ar dzīvmasu no 40 līdz 50 kg diennaktī ir jāuzņem līdz 1,3 kg sausnas, 125 g sagremojamā proteīna un 11,7 MJ enerģijas.

2. tabula

Barības deva audzējamām aitām

Palielinoties aitu dzīvmasai, palielinās barības vielu vajadzība optimāla augšanas procesa nodrošināšanai. Aitām ar dzīvmasu 50–60 kg barības sausnas vajadzība ir līdz 1,5 kg, sagremojamā proteīna – 145 g, bet enerģijas 14,4 MJ. Kā liecina 2. tabulā apkopotie rezultāti, plānotā barības deva nodrošina aitām nepieciešamo sausnas un tajā esošo galveno barības vielu vajadzību.

Demonstrējuma saimniecībā audzētās Latvijas tumšgalves šķirnes aitas ir dažādu ģenealoģisko līniju vaislas teķu meitas. Lielākais skaits no aitu mātēm, kuras atnesās 2019. un 2020. gadā, bija Sīgara 0008, Skara 0005 un Apolona 0302 līnijas teķu meitas (1. att.). Nelielā skaitā saimniecībā ir arī Sīmaņa 0195 un Ikara 0121 līnijas teķu meitas.

1. att. Demonstrējumā izmantoto aitu māšu skaits pa tēvu līnijām

Vairāk jēru piedzima Sīgara 0008 līnijas teķu meitām, kopā 67 no kuriem, 31 aita un 36 teķi (2. att.). Apolona 0303 līnijas aitu mātēm piedzimuši 55 jēri, no kuriem 27 aitas un 28 teķi.

2. att. Demonstrējuma laikā dzimušo jēru skaits pa mātes tēvu un tēvu līniju kombinācijām

Lielāks atnesušos aitu māšu, bet mazāks dzimušo jēru skaits Skara/Apolona līniju kombinācijā norāda uz mazāku aitu māšu auglību.Vaislas aitu ganāmpulka atjaunošanai, jēru izlasei tiek pievērsta liela uzmanība. Tā 2019. un 2020. gadā kopā tika novērtētas 37 audzējamās aitas, kuru tēvs ir Apolona 0302 līnijas vaislas teķis, bet mātes Apolona, Sīgara un Skara līnijas teķu meitas (3. att.).

3. att. Audzējamo aitu īpatsvars mātes tēvu un tēvu līniju kombinācijās, %

Demonstrējuma īstenošanas laikā vienādā skaitā novērtētas Apolona/Apolona un Sīgara/Apolona audzējamās aitas (14 katra grupā), mazākā skaitā (8) bija Skara/Apolona līniju kombinācijā dzimušās audzējamās aitas. Audzējamo aitu dzimšanas un vērtēšanas rezultāti apkopoti 3. tabulā. Visās teķu līniju kombinācijās bija metienā pa divām un trim dzimušām aitām. Jēru vērtējumā ir ietverts aitu mātes auglības un jēra dzīvmasas vērtējums. Vērtējot jērus 70 dienu vecumā, lielākā kopvērtējumā iegūtā punktu summa ir Apolona/Apolona līniju kombinācijā, vidēji 19,5 punkti, bet mazāks vērtējums Sīgara/Apolona līniju kombinācijā iegūtajām aitām, vidēji 18,8 punkti. Vadoties pēc audzēšanas programmas ieteikumiem, ganāmpulka atjaunošanai nav izmantotas viena jēra metienā dzimušās aitas¹.

3. tabula

Audzējamo aitu skaits, skaits dzimšanas laikā un vērtējuma rezultāti

Visas analizētajās līniju kombinācijās iegūtās audzējamās aitas vērtēšanas laikā bija līdzīgā vecumā, vidēji 336–338 dienas vai 11 mēneši. Mazāka vidējā dzīvmasa bija Skara/Apolona līniju kombinācijā iegūtajām aitām – 50,4 kg, bet lielākā Sīgara/Apolona līniju kombinācijā iegūtajām, starpība 6,5 kg. Iegūtie rezultāti liecina, ka Skara/Apolona līniju kombinācijā iegūto aitu vērtējumu 70 dienu vecumā (18,8 punkti) ietekmēja dzīvmasa, kas skaidrojams ar lielāko trīs jēru metienā dzimušo jēru skaitu. Vēlākā laika periodā šīm aitām fiksēts labs augšanas ātrums. Stabils vērtējums gan 70 dienu vecumā, gan vērtējot audzējamās aitas vidēji 337 dienu vecumā, iegūts Apolons/Apolons līniju kombinācijā. To apstiprina arī 4. attēlā apkopotās pētīto pazīmju variācijas koeficienta vērtības. Visās pazīmēs šajā mātes tēva un tēva kombinācijā dzimušajām aitām, tās ir mazākas.

4. att. Analizēto pazīmju variācija, %

Lielāka variācija vērtēšanas laikā audzējamo aitu vecumam un dzīvmasai ir Sīgara/Apolona līniju kombinācijā dzimušajām, attiecīgi 17,6% un 16,9%. Tas norāda uz lielāko analizēto pazīmju vērtību izkliedi. Mazākā vecuma starpība audzējamām aitām ir Skara/Apolona līniju kombinācijā.

Pēc audzēšanas programmas nosacījumiem, audzējamo aitu un teķu vērtēšanas laika amplitūda ir liela, no 9 līdz 18 mēnešiem. Daļa no audzējamām aitām, kuras dzimušas 2020. gadā, vēl varētu tik vērtētas¹.

Lai veicinātu aitkopības nozarē strādājošo un nozares speciālistu izglītošanu, uzsāktais darbs demonstrējumā turpinās.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs realizē pasākumu Zemkopības ministrijas demonstrējumu programmas lopkopībā LAP 2014.-2020. apakšpasākumā “Atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem”, LAD līguma Nr. LAD160419/P27, tēma: “Dažādu līniju vienas šķirnes teķu meitu kvalitātes salīdzinājums kvalitatīvu jēru ieguvei bioloģiskajā saimniekošanas sistēmā”, 2. lote.

Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.