Sējas plānošana, pelējums un gājputni – lauki mostas pavasarim

Šogad lauksaimnieki beidzot pieredzēja kārtīgu ziemu, un nu var sākt vērtēt tās ietekmi. Izsalšana ziemāju laukos nav novērota, toties labi sacerojušajos tīrumos vērojams sniega pelējums, kas parasti sastopams ziemās ar biezu sniega kārtu un nesasalušu augsnes virskārtu, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības speciālistu apkopotā informācija.

Augu veģetācija pašlaik atsākusies vien jūras piekrastē Kurzemē: “Liepājas pusē saimniecības ziemājiem jau sēj kompleksos minerālmēslus, redzams, ka augiem trūkst fosfora,  jo tiem ir zilganas lapas. Sniega pelējuma mūspusē nav, vai ir ļoti, ļoti maz,” stāsta LLKC Saldus biroja augkopības speciāliste Vita Cielava.

Tikmēr citviet valstī augi vēl nemostas, tādēļ LLKC augkopji aicina saimniekus sagaidīt veģetācijas sākumu un tikai tad veikt slāpekļa papildmēslošanu. Vidzemes augkopības speciālisti atzīst – ziemāju stāvoklis pašlaik ir labils – veģetācija, kad augiem jau parādījušās baltas saknītes, bijusi vērojama vien atsevišķu lauku dienvidu pusēs, pārējie augi vēl nav modušies.

Inga Freimane, LLKC Gulbenes biroja augkopības speciāliste: “Pēc pirmā sniega nokušanas atklājās, ka ļoti daudzi lauki ir ar sniega pelējumu. Esam fiksējuši 30 ha lauku ar 80% sniega pelējumu. Izteikti bojājumi ir arī agrāk sētos bioloģiskos laukos. Pašlaik lauki starp sniega segu ir brūni, zaļums pazudis. Kas notiks ar veģetāciju, redzēsim, kad atlaidīsies augsne.”

Latgalē ziemāju lauki marta vidū bijuši zaļi, taču  pēc  -10, -12 grādu lielā sala lapiņas apsalušas, tomēr pats augs ir dzīvotspējīgs, skaidro LLKC Preiļu biroja augkopības speciāliste Inese Magdalenoka, piebilstot: “Vietām rapsis ir cietis no pārnadžu bojājumiem, nograuzts tā augšanas konuss, kas nozīmē arī ražas samazinājumu.”

Sējas darbus saimnieki jau plāno, un Kurzemē atkarībā no laika apstākļiem vasarāju sēja varētu sākties jau aprīļa sākumā, jo reti kur vērojamas ūdens peļķes uz laukiem. Oskars Balodis, LLKC Augkopības nodaļas vadītājs: “Latgalē un Vidzemē vasarāju sēju plāno aprīļa otrās nedēļas beigās. Aprunājoties ar tās puses saimniekiem,  uzzinām, ka zosis ir atlidojušas, taču uz laukiem vēl nesēžas. Izskatās, ka aktīvā putnu migrācija sakritīs ar sēju un jauno sējumu dīgšanu. Tādēļ saimniekus aicinām savlaicīgi veikt preventīvus putnu atbiedēšanas pasākumus, lietojot vizuālos, skaņas vai kādus citus atbaidītājus, jo nodarīto postījumu apjoms ik gadu pieaug.”

Jāpiezīmē, ka pirmie gājputnu postījumi jau fiksēti Nīcas pusē, kur saimnieks plāno prasīt kompensāciju par nobrādātiem un noēstiem 10 ha ziemas kviešu. Kopējās ziemāju platības būs zināmas, kad beigsies platību pieteikšana Lauku atbalsta dienestā.

Plašāka informācija: Oskars Balodis, tālrunis: 28661751.

Foto: Inga Freimane

Informāciju apkopoja

Ilze Rūtenberga-Bērziņa

LLKC sabiedrisko attiecību vadītāja