Kā pavasarī sakopt nepareizi veidotus ābeļu vainagus

Pavasaris šogad atšķirībā no daudziem citiem iepriekšējiem iestājās agri, bet tam ir sekojis ilgs aukstuma posms, tas nozīmē, ka lielākie dārzu un lauku darbi, visticamāk, sāksies pamazām. Ir meteoprognozes, kas saka, ka pavasarīgi silts laiks iestāsies tikai aprīļa pēdējā dekādē.

Vai tas ir labi no augļu koku attīstības viedokļa? Savā ziņā jā, jo garāks ir augļu koku sakopšanas periods, pirms notiek reāla pumpuru piebriešana un plaukšana.

Šoreiz paskatīsimies, ko var darīt, vēl ābelēm esot miera periodā, ja ir pieļautas kļūdas iepriekšējos gados. Situācijas ir ļoti dažādas, bet tās sagrupēsim un apskatīsim, kā būtu pareizi rīkoties.

* Iestādīta ābele, otrais augšanas gads. Ir mazi viengadīgie, iepriekšējā gada pieaugumi. Par tādiem tiek uzskatīti pieaugumi, kas ir mazāki par 30 cm. Iemesli var būt vismaz trīs. Jaunā ābelīte cietusi no ūdens trūkuma, tās attīstībai trūcis mitruma. Jāsaprot, kāpēc tas noticis un kas tiks darīts, lai to novērstu šajā gadā. Otrs iemesls ir barības vielu trūkums. Tas nozīmē, ka ābelei trūcis pilnvērtīga mēslojuma. Iemesls ir slikti sagatavota platība stādīšanai vai ekonomēts uz mēslojuma rēķina. Visbeidzot trešais iemesls ir apdobē saaugušas nezāles. Tās patērējušas lielāko barības vielu daļu, kas bija paredzētas ābeles augšanai. Iemesls ir jānovērš. Jāparūpējas par nezāļu apkarošanu. Savukārt, lai ābelīte “attaptos”, svarīgi veikt spēcīgu apgriešanu. Nogriež stumbru uz pāris pumpuriem, virs potes vietas. Tas radīs spēcīgu reakciju, veicinās veģetatīvo pieaugumu.

* Ābelei izveidojies vainags kā “slota”. Tas nozīmē, ka vainags izteikti slejas augšup. Zariem ir šauri atzarošanās leņķi, tiem ir spēcīgi veģetatīvie pieaugumi, bet ražošana vāji izteikta. Kādēļ tāds vainags ir izveidojies? Vairāk vai mazāk tā, protams, ir paša dārza kopēja vaina nevis ārējie apstākļi. Pirmkārt, iemesls tam var būt tas, ka iestādīts  divgadīgs stāds. Cilvēkiem parasti patīk, ka kociņš jau ir liels. Tas nozīmē, ka tam izveidojušies vairāki zari. Diemžēl dažādu iemeslu dēļ stādaudzētavas šos vainagus neveido. Dabiski, ne visām ābeļu šķirnēm veidojas lēzeni zaru atzarošanās leņķi, tie ir jāveido. Otrs solis jau ir paša dārza kopēja rīcība, kad, vēloties nodarboties ar zaru griešanu, nevis veido ābelei lēzenus pamatzarus, bet izgriež apakšējos, kā rezultātā koks intensīvi sāk aug augšup. Atkarībā no tā, kāds ir ābeles vecums, ir jārīkojas. Jaunākam kociņam veic spēcīgu apakšējo zaru īsināšanu, izretina nevajadzīgos zarus, bet augšējo vadzaru praktiski neīsina, bet konkurentzarus izgriež. Lielākam kokam jāizgriež apakšējie zari uz celmiņu 15–20 cm garumā, tur ataugs jauni zari, kuriem varēs koriģēt atzarošanas leņķi. Liekos zarus galotnes rajonā izgriež, galotni, ja koks ir vecāks par sešiem gadiem, izgriež uz piemērotāko, lēzeno sānzaru.

* Kokam ir izveidojies vēl viens sānzars ar šauru leņķi, kas veido alternatīvu vainagu. Parasti tas izveidojies jau stāda pirkšanas brīdī. Bija jāizgriež jau pēc iestādīšanas. Ja koks ir vēl agrīnā vecumā (5–7 gadi), to var mēģināt izzāģēt. Jāzāģē ļoti uzmanīgi, lai neievainotu pamata stumbru. Tādēļ izzāģēt vajadzētu divos paņēmienos. Pirmajā nozāģē zaru 40–50 cm augstumā, un otrajā reizē nozāģē atlikušo zara daļu. Atceramies, ka griezuma vietai ir jābūt stingri perpendikulāri zara asij. Ja griezuma vieta ir lielāka par 5 cm, tā jāapsmērē ar brūču ziedi.

* Veco ābeļu atjaunošana. Parasti jaunie īpašnieki īsti nezin, ko vajadzētu konkrēti darīt. Apzāģēšanu vajadzētu izdarīt vairākos paņēmienos, agri pavasarī, 2–3 gadu periodā. Tas nozīmē, ka kokam vienā paņēmienā uz 20–30 cm gariem stumbeņiem  apzāģē divus, maksimāli trīs zarus, ja pamatzaru skaits ir lielāks par pieci. Kā izvēlēties tos pamatzarus, kurus izzāģēt pirmos? Vadās pēc sekojošiem principiem. Nekad nezāģē vienā paņēmienā divus blakus esošos. Pirmo parasti cenšas izzāģēt centrā esošo, tā vainagā iekļūst daudz vairāk saules gaismas. Otru arī skatās, kur izgriezt, parasti saules (dienvidu) pusē. Izzāģēšanu veic līdzīgi kā iepriekš, darot to divos paņēmienos. Šajā gadījumā jau ir jāizmanto motorzāģis. Tā kā zaram ir liela masa, zāģējot vienā paņēmienā, tiks sabojāts atstātais zara stumbenis, jo zaram lūstot, tiks bojāta serde un miza zem zāģējuma vietas. Zāģējot divos paņēmienos, no tā var ļoti labi izvairīties. Zāģējuma vietu sakopj ar brūču ziedi. Svarīgi ir tas, ka ap zāģējuma vietu modīsies snaudpumpuri, un to būs daudz, tas nozīmē, ka otrs darbiņš būs vasaras sākumā. Tad būs jāizlauž visi liekie jaunie dzinumi. Kā rīkoties pareizi, sekojiet LLKC mājaslapas dārzkopības sadaļā.

* Ābeles retināšana agri pavasarī ir strīdīgs jautājums, jo miera periodā visi apzāģētie zari dos atbildes reakciju ar snaudpumpuru plaukšanu, tādēļ vietā būs daudz mazu, jaunu dzinumu. Rezultātā radīsies dubults darbs, jo tie visi būs pēc tam jāizlauž. Daudz praktiskāk ābeles zaru retināšanu ir veikt vasaras vidū, kad beidzas jauno dzinumu veidošanās. Tad izzāģēto zaru vietā nekas no jauna neaug un sabiezinātais vainags būs skaisti izretināts un izgaismots.

* Kāda ābeles vainaga sektora aizpildīšana, ja ir redzams, ka vainagā uz kādu no pusēm nav zara. Parasti to dara, ja ir jaukta tipa vainags. Tad kādu no pamatzara sānzariem īsina tā, lai pumpurs plauktu tajā pusē, uz kuru ir jāvirzās jaunajam zaram.

Māris Narvils,
LLKC vecākais speciālists dārzkopībā

Foto: Māris Narvils