Projektā “Lēmumu pieņemšanas atbalsta sistēmas izstrāde ziema kviešu lapu un vārpu slimību ierobežošanai” veikta analīze par 3 gadu slimību monitoringu datiem no 2018. līdz 2020. gadam. Dati iegūti, uzskaitot slimības katru nedēļu visu veģetācijas periodu ar fungicīdiem neapstrādātos monitoringa laukos.

Katru gadu notiek 3 monitoringi: 1) pēc priekšauga kvieši ar minimālo  augsnes apstrādi; 2) pēc priekšauga kvieši ar augsnes aršanas tehnoloģiju; 3) pēc priekšauga rapši vai pupas. Visur izmantota ziemas  kviešu šķirne ‘Skagen’.

Apskatīsim divu Latvijā izplatītāko ziemas kviešu slimību attīstības tendences un likumsakarības. Tās ir kviešu lapu dzeltenplankumainība un kviešu lapu pelēkplankumainība. Jāņem vērā, ka monitoringi ir iekārtoti tādu saimniecību laukos, kur dominējošais kultūraugs augu maiņā ir kvieši.

Aplūkojot abu šo slimību vidējos attīstības rādītājus atkarībā no augsnes apstrādes veida, secinām, ka minimālās augsnes apstrādes (nearts) gadījumā būtiski augstāka ir dzeltenplankumainības attīstība. Pelēkplankumainības attīstību augsnes apstrādes veids nav būtiski ietekmējis.

Slimību ierosinātāji – varbūt rāmītī

Dzeltenplankumainības ierosinātājs (Pyrenphora tritici-repentis) pārziemo lielākoties uz salmu atliekām. Tas izskaidro minimālās apstrādes ietekmi uz šīs infekcijas izplatīšanos. Salmu daļas, kas  palikušas virs augsnes, veicina šī patogēna izplatīšanos. Salmi un citas augu atliekas laukos, kur tiek izmantota bezaršanas tehnoloģija, bieži sadalās vairāku gadu laikā. It īpaši tas novērojams pirmajos gados, kad laukos uzsāk lietot augsnes apstrādes tehnoloģijas bez aršanas.

Pelēkplankumainības ierosinātājs (Zymoseptoria tritici) pārziemo lielākoties uz ziemas kviešu atmirušajām rudens lapām vai lapu daļām, kā arī uz pabiru kviešiem. Tālākai pelēkplankumainības izplatībai uz augšējām lapām ir nepieciešami nokrišņi.

Vērtējot slimību attīstību atkarībā no priekšauga, dzeltenplankumainības attīstība būtiski palielinājās gadījumos, kad priekšaugs ir kvieši, bet pelēkplankumainības attīstību priekšaugs būtiski neietekmēja.

Atkarībā no konkrētā veģetācijas perioda meteoroloģiskajiem apstākļiem mainās abu kviešu lapu plankumainību attīstības pakāpes. 2018. gadā, kad sezonā bija nelieli nokrišņi un kombinācijā ar karstumu veidojās ļoti sausi apstākļi, dzeltenplankumainība bija attīstījusies vairāk nekā 2019. un 2020. gadā. Savukārt pelēkplankumainības attīstība bija būtiski lielāka 2019. un 2020. gada salīdzinoši mitrākajās sezonās. Abas šīs slimības viena ar otru konkurē, tāpēc gados, kad ir piemērotāki apstākļi pelēkplankumainības attīstībai, dzeltenplankumainības attīstības pakāpe ir zemāka.

Var secināt, ka kviešu lapu dzeltenplankumainības attīstību veicina priekšaugs kvieši un minimālās augsnes apstrādes tehnoloģijas izmantošana. Savukārt kviešu lapu pelēkplankumainības attīstību veicina lielāki nokrišņi veģetācijas periodā. Tātad dzeltenplankumainības attīstība ir vairāk saistīta ar tehnoloģiskajiem faktoriem (priekšaugs un augsnes apstrādes veids), bet pelēkplankumainības attīstība –  vairāk ar meteoroloģiskajiem apstākļiem.

Aplūkojot visu 3 gadu monitoringu vidējos slimību attīstības rādītājus, redzams, ka stiebrošanas sākumā (BBCH 31–33) dzeltenplankumainības attīstība visus trīs gadus ir bijusi augstāka nekā pelēkplankumainības attīstība. Sākot ar vārpošanas sākumu (BBCH 51), abu šo slimību konkurence ir lielāka un attīstība atkarīga no iepriekš minētajiem riska faktoriem un meteoroloģiskajiem apstākļiem. Piemēram, 2018. gadā šajā laikā pelēkplankumainības attīstība nevienā no etapiem nav sasniegusi pat 1% attīstību, savukārt dzeltenplankumainības attīstība beigu posmā ir sasniegusi gandrīz 25%. 2019. un 2020. gadā situācija ir atšķirīga un beigu posmā pelēkplankumainības attīstība sasniedz augstāku pakāpi (18 un 21%), salīdzinot ar dzeltenplankumainību (12,8 un 10%). Šajos gados abas kviešu slimības ir sasniegušas augstu infekcijas līmeni.

Balstoties uz šiem slimību attīstības datiem, secinām, ka stiebrošanas laikā lielāka uzmanība jāpievērš tieši dzeltenplankumainības ierobežošanai. Karoglapas attīstības un vārpošanas laikā jāņem vērā, ka ar nokrišņiem bagātākās sezonās var būt abu šo slimību kombinēta infekcija. Šīs slimību attīstības likumsakarības palīdz izvēlēties atbilstošus fungicīdus ziemas kviešu dalītās apstrādes sistēmai, gan arī tiem, kas lieto vienas apstrādes sistēmu.

Nedrīkst aizmirst, ka kopumā Latvijā kviešu lapu dzeltenplankumainība arvien vēl ir vairāk sastopama. Bet arī kviešu lapu pelēkplankumainība ir nozīmīga kviešu slimība. Gados, kas ir bagāti ar nokrišņiem, šī slimība, iespējams, pat varētu dominēt.

Projekta “Lēmumu pieņemšanas atbalsta sistēmas izstrāde ziemas kviešu lapu un vārpu slimību ierobežošanai” Nr. 18-00-A01612-000003.

Aigars Šutka,
agronoms

Oskars Balodis,
LLKC Augkopības nodaļas vadītājs 

Foto: B. Bankina