Atziņas par kaitīgajiem organismiem pākšaugu sējumos

02. July 2021.

Galerija

Augkopība

Jau ceturto gadu Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs ierīko demonstrējumu par kaitīgo organismu ierobežošanu laukaugu sējumos dažādos Latvijas reģionos. Demonstrējums ierīkots z/s “Lejasciņi” Valkas novadā un SIA “Upeskalni AB” Kuldīgas novadā. Ar šīm saimniecībām ir izveidojusies ļoti laba sadarbība. Lai gan demonstrējumu ierīkošana saimniekiem prasa papildu darbu, viņi paši atzīst, ka tas vienlaikus ir interesanti, jo tiek iegūtas jaunas atziņas un pieredze.

Lai vairāk interesentu iepazīstinātu ar demonstrējumu variantu atšķirībām un lauksaimnieki varētu apmainīties ar pieredzi, katru gadu tiek rīkotas lauka dienas. Arī šogad lauka dienas, ņemot vērā ārkārtas situāciju valstī, tika organizētas e-vidē. Patīkami pārsteidza interesentu skaits, kuri pieslēdzās šim pasākumam. Virtuālās tikšanās laikā iepazīstinājām ar paveikto. Demonstrējumos ir izveidoti salīdzināmie varianti – pēc saimnieka pieredzes veidots variants un variants, kurā tiek ievēroti integrētās augu audzēšanas pamatprincipi.

Z/s “Lejasciņi” saimnieko Kristaps Sula, jauns vīrietis ar lielām ambīcijām un vēlmi apgūt jaunu kultūraugu audzēšanu. Šajā sezonā tās ir lauka pupas, kas pirmo reizi tika iesētas saimniecībā. Šā gada demonstrējums gan konsultantei, gan Kristapam kā audzētājam ir liels izaicinājums. No plašās informācijas par lauka pupu audzēšanu ir jāpaņem tieši tas, kas der saimniekam, lai iegūtu cerēto rezultātu. Zemnieku vidū valda uzskats, ka, audzējot kādu kultūraugu pirmo gadu, tas vienmēr izdodas un dod labu ražu. Skatīsimies, ko rādīs rudens.

Laika apstākļi Vidzemē šogad nelutināja. Aprīlī un maijā vidējā temperatūra bija zem normas. Maijā saimniecībā nolija 115 mm nokrišņu, kas 2,3 reizes pārsniedza vidējo mēneša normu. Tikai maija beigās, kļūsto siltākam, sāka notikt straujāka pupu augšana un līdz ar to – arī kaitēkļu parādīšanās.

Savukārt Kurzemē pavasaris un vasaras sākums pārsteidza ar kārtējo sausumu. Latvija maza, bet tik atšķirīga! SIA “Upeskalni AB” zirņus audzē jau daudzus gadus. Neatkarīgi no tā saimnieks Normunds Feters-Fekters atzīst, ka joprojām jāmācās. Arī šajā dienā lieti noderēja Ainas Kokares, Mg. agr., AREI Laukaugu selekcijas un agroekoloģijas nodaļas zinātniskās pētnieces, un Namedas Astašovas, Bc. agr., Augu aizsardzības zinātniskā institūta “Agrihorts” vieszinātniskās asistentes, dalīšanās pieredzē par tauriņziežu audzēšanas īpatnībām un kaitīgo organismu ierobežošanu to sējumos.

Šogad lielu satraukumu radīja jautājums par to, kā karstais laiks ietekmēs zirņu un pupu produktivitāti. Uz to Aina Kokare atbildēja, ka “tie ir stresa apstākļi, un ziedēšana strauji turpināsies. Tālākais posms ir atkarīgs no tā, kā aizmetīsies pākstis, bet nākamais posms regulēs, cik zirņu veidosies pākstīs. Ja sausums būs ilgstošs, tad var gadīties, ka pietrūks mitruma, līdz ar to neveidosies aizmetnīši, pākstis būs īsākas un tajās zirņu būs mazāk.”

Abas zinātnieces vērsa uzmanību uz to, ka lauksaimniekiem regulāri jāapseko savi lauki un jāseko līdzi kaitīgo organismu izplatībai.

Lai gan klātienē nevar sniegt iespēju lauksaimniekiem savstarpēji tikties, pārrunāt, apmainīties uzskatiem un dalīties pieredzē, interesanti ir arī Zoom vidē “satikt” cilvēkus no visas Latvijas un uzzināt, kā zirņi un pupas aug viņu laukos.

Noslēgumā vēlamies aicināt vairāk lauksaimnieku piedalīties dažādos semināros un lauka dienās gan klātienē, gan e-vidē, lai iegūtu jaunas atziņas un dalītos pieredzē, tā iegūstot zemniekam vērtīgāko resursu – informāciju.

Demonstrējums ierīkots LAP 2014.-2020. apakšpasākuma “Atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem” ietvaros. LAD Līguma nr. LAD240118/P28. Demonstrējuma tēma: Laukaugiem kaitīgo organismu ierobežošana dažādos Latvijas reģionos (28.lote).

Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.